Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aptaujas dati parāda pieaugošo atbildības sajūtu pret vidi – Baltijas iedzīvotāji būtu gatavi par maltīti maksāt vairāk, ja ātrās ēdināšanas uzņēmums ievērotu dabai draudzīgus risinājumus. Latvijā 54% aptaujas respondentu būtu gatavi maksāt vairāk par maltīti, ja ātrās ēdināšanas restorāni īstenotu videi draudzīgus risinājumus, piemēram, neizmantotu plastmasu. Lietuvā 55% iedzīvotāju būtu gatavi maksāt par maltīti vairāk, savukārt Igaunijā – 58%.
46% Latvijas respondentu aptaujā ir norādījuši, ka viņiem ir svarīgi, lai ātrās ēdināšanas restorāni ievēro bezatkritumu jeb zero waste principu.
Kaimiņvalstīs tendence ir līdzīga – Igaunijā šis aspekts ir svarīgs 51% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā bezatkritumu politika ir svarīga 57% aptaujāto. Jāpiebilst, ka visās trīs valstīs zero waste pieeja ir svarīgāka tieši gados jaunu patērētāju vidū vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kas norāda uz tendenci paaudžu atšķirīgajā uztverē un paradumos.
Aicinot novērtēt, kādus ilgtspējīgus risinājumus būtu jāievieš ātrās ēdināšanas uzņēmumiem, Baltijas valstu iedzīvotāji kā svarīgāko atzinuši atbildīgu produktu patēriņu un ražošanu – par būtisku to uzskata 66% Latvijas, 80% Lietuvas un 87% Igaunijas iedzīvotāju.
Katrs otrais aptaujas respondents Latvijā (50%) norādīja, ka uzņēmumiem būtu jāpārstrādā otrreizējie materiāli, kā arī jāizmanto tīra enerģija (32%). Lietuvā katrs otrais aptaujas respondents norādīja, ka uzņēmumiem vajadzētu izmantot tīru enerģiju (52%) un otrreizējo izejvielu pārstrādi (54%), savukārt Igaunijā otrreizējo materiālu pārstrādi ātrās ēdināšanas restorānos atbalsta 57%, savukārt tīras enerģijas izmantošanu – 39%.
