Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bērni ir konservatīvi
«Pēc bērnudārza virtuvē nostrādāta gada man ir daži secinājumi par to, kas bērniem garšo. Pirmais secinājums ir tāds, ka bērnu ēdienkartē nav nepieciešami pavārmākslas brīnumi – jā, labi pavāri prot gatavot smalkus ēdienus ar virtuozām niansēm, taču bērnus tas viss neinteresē, jo viņi šos ēdienus nesaprot, viņi ir konservatīvi un pie kulināriem eksperimentiem jāpieradina pamazām. Otrs secinājums: bērniem patīk tradīcijas, piemēram, ja piektdienās mums ir makaronu diena, tad mazie gaida savus iecienītos makaronus ar sieru un pašvārītu tomātu mērci, nevis Boloņas spageti vai lazanju. Un trešais, galvenais, secinājums – ēdienam ir jāpatīk bērnam, nevis pieaugušajam gatavotājam,» stāsta Jānis un atklāj bērnu iecienītākos ēdienus katrā ēdienreizē.
BROKASTIS
«Mūsu bērnudārzā brokastis ir salīdzinoši vēlu un bērniem patīk, ja piedāvājumā ir «viskautkas». Brokastu putra, maize, sviests, krēmsiers, siers, gurķis, tomāts, reizēm arī desa. Putrai ļoti svarīga ir konsistence – tai jābūt ne pārāk biezai, bet arī ne pārāk šķidrai, citādi uz virtuvi nāk atpakaļ pusizēsti šķīvji.
Ideālā putras konsistence ir tāda, ka tā šķīvī mazliet izplūst.
Ļoti svarīgas ir arī piedevas, lai būtu gan sviests, gan ievārījums un medus, bērniem garšo arī putrai mazliet pārkaisīts cukurs un kanēlis. Pieredze liecina, ka topā ir mannas putra, taču, ņemot vērā tās ne pārāk augsto uzturvērtību, mannu vāru vienreiz nedēļā.
PUSDIENAS
Zupa
Galvenais novērojums ir tāds, ka zupai jābūt smukā krāsā. Ja zupa ir, teiksim, pelēkbrūna, bērni prasa: «Kas tas ir?» un diez ko neēd. Tāpēc man ir trīs krāsu zupu grupas: sarkanās, zaļās un dzeltenās. Sarkano zupu bāze ir tomātu, apcepta paprika un arī bietes. Ar bietēm gan ir tā, ka bērni tā īsti atzīst tikai veģetāro klasiskās biešu zupas versiju, kurai klāt lieku garšvielas – kanēli, krustnagliņas, kumīnu, arī tomātu pastu apetītlīgākai krāsai, kā arī citronu un mazliet cukura garšu izlīdzināšanai. Biešu zupa ir viena no retajām, kuru gatavoju ar biezumiem, jo vislabāk bērniem garšo biezzupas. Svarīga nianse: gatavojot zupas ar biezumiem, visām sastāvdaļām jābūt sīki sagrieztām – tā bērniem garšo daudz labāk. Viena no mīļākajām sarkanajām biezzupām bērniem ir tomātu zupa ar kokospienu, bet te ir kāda nianse – tomātu garšai ir jādominē, citādi mazie ēd nelabprāt. Parasti biezzupās ieblendēju dažādus dārzeņus, arī tādus, kas nav bērnu mīļākie, piemēram, selerijas sakni. Atsevišķi to nez vai kāds ēstu, taču biezzupās tā dod labu garšu (tikai nevajag pārspīlēt!).
Biju pārsteigts, ka bērni ļoti labprāt ēd zaļās zupas, piemēram, spinātu biezzupu, kuru gatavoju ar apceptiem sīpoliem, citronu, mazliet zaļajiem zirnīšiem, muskatriekstu un saldo krējumu.
Zaļie zirnīši vispār ir kaut kāda maģija – bērniem ļoti garšo, tāpēc tos lieku klāt teju visām zupām. Vēl zaļajās biezzupās labi «aiziet» brokoļi un cukīnī.
No dzeltenajām zupām bērniem vismīļākā ir ķirbju biezzupa – tai klāt lieku dažādas piedevas, piemēram, apceptu papriku, kanēli, apelsīnu. Otra dzeltenā zupa ir parastā kartupeļu zupa – tajā ir sīpols, burkāni, ķiploki un lielā pārsvarā kartupeļi, bet zupas noslēpums slēpjas tajā, ka tā ir daļēji blendēta, lai būtu tumīga konsistence, bet struktūrai arī kāds vesels gabaliņš.
Padoms!
Zupas veiksmes pamats mēdz būt grauzdiņi. Sagriež maizi kubiciņos, uzber uz cepešplāts, pārkaisa ar oregano un mazliet sāli, apgrauzdē cepeškrāsnī zeltainus. Ar grauzdiņiem bērni apēd pat ne visai iecienītas zupas!
Otrais ēdiens
Svarīgi, lai otrajam ēdienam būtu izvēles iespējas – vismaz vienam ēdienam jābūt bez gaļas. Piemēram, absolūtā topā ir griķi ar krējumu. Zinot, ka daudzi bērni otrajā ēdienā izvēlas tieši šo kombināciju, griķus cenšos pagatavot maksimāli garšīgi, bagātinot ar sviestu un dažreiz mazliet apcepot.
Protams, ka lielā cieņā ir arī makaroni – tie gan mums ir tikai vienu vai divas reizes nedēļā, bet tajās skaidri zināms, ka visas bļodas būs izēstas pa tīro.
Bērniem garšo arī kartupeļi – vislabāk mums rullē krāsnī cepti daiviņās vai šķēlēs. Šķēļu labums ir tāds, ka tās kā zvīņas uz cepešplāts var salikt vairāk, un otra lieta, ka šķēlēm ir mazāk mizu (krāsnī vienmēr cepu kartupeļus ar visu mizu un daiviņām mizu ir vairāk). Uz pannas saliktajiem kartupeļiem pārslaku eļļu, uzkaisu sāli un rozmarīnu vai timiānu. Svarīga nianse – uz cepšanas beigām kartupeļiem vajag uzraut brūnumiņu, jo bālie bērniem nav cieņā! Otrajā vietā aiz krāsnī ceptajiem ir kartupeļu biezputra – garšo visiem.
Bērniem ļoti garšo tvaicēti dārzeņi – daudz labāk, nekā parasti vārīti. Burkāni, brokoļi, ziedkāposti, pākšu pupiņas – iztvaicētus tos salieku uz lieliem šķīvjiem, nevis visus kopā, bet segmentos, lai katrs var izvēlēties.
No gaļas ēdieniem bērniem topā ir vistas fileja vai šķiņķīši bez ādām (pārsvarā gatavoju mērcēs, jo tad var ēst visi – tie, kas grib tikai mērci, tie, kas tikai gaļu, un tie, kas abus kopā). Otrajā vietā no gaļām ir maltā gaļa. Bet ne jau šāda tāda! Maltajai gaļai ļoti svarīga ir kvalitāte – lai būtu bez treknumiem un skrimšļiem, tāpēc par ideālo bērniem esmu atklājis teļa malto gaļa. Topa ēdieni ar malto gaļu ir gaļas bumbiņas, maltās gaļas mērce (to gatavoju ar tomātiem, nevis krējumu), kā arī – man par pārsteigumu – chili con carne ar pupiņām un kukurūzu.
Salāti
Katru dienu pusdienās ir arī svaigie salāti. Tas, vai bērni tos ēdīs, visvairāk atkarīgs no produktu kvalitātes – visam jābūt svaigam, kraukšķīgam. Un, jo vienkāršāk, jo labāk – vai nu vienkārši zaļo lapu salāti, vai gurķi un tomāti (vislabāk ar krējumu!). Pie zaļajiem salātiem gatavoju vienkāršu mērci no citrona, cukura, sāls un eļļas, jo esmu novērojis, ka etiķis bērniem pie salātiem nepatīk, pat ne maigs.
Zaļumus vienmēr pasniedzu atsevišķi – sagriežu un salieku bļodiņās uz galdiem. Bērni labprāt ēd zaļumus atsevišķi – jā, vienkārši paņem pirkstos vai karotē un ieber mutē! Ja iemaisa visā lielajā salātu bļodā, var sanākt, ka neēd. Reiz bija gadījums, kad svaigiem gurķiem pārbēru dilles, un bērni paziņoja, ka gurķi esot sasmērēti! Iesaku nelikt salātos pārāk daudz sastāvdaļu – bērniem labāk patīk divas, trīs, un lai visu var atpazīt. Tā, piemēram, reiz, kad sarkano tomātu vietā ieliku dzeltenos, bērni neēda.
Arī tādas piedevas kā bietes un saldā kukurūza var izraisīt bērnos aizdomas – pietiek tikai kādam līderim paziņot, ka šitādus salātus viņš neēdīs, kad to par savu patiesību pieņem vēl vismaz puse sekotāju.
Pēc pusdienām mums ir tradīcija – bērniem dodu šķēlītēs sagrieztus ābolus. Un tas ir pētījuma vērts fenomens, jo bērni ir kā traki uz tiem āboliem! Ja uz galda noliek veselus ābolus, intereses nav. Bet šķēlītes pazūd kā uz burvja mājienu.
LAUNAGS
Šī ir ēdienreize, kurā bērniem tiek kaut kas salds – kanēļmaizītes, augļu salāti, reizi vai divas nedēļā pārslas ar pienu utt. Īpaši rullē mans ābolu sacepums ar smilšu mīklas drumstalām (uz cepešplāts saber ābolu gabaliņus, pārkaisa mazliet cukura un pārlej citronu sulu, pa virsu liek smilšu mīklas drumstalas, cep cepeškrāsnī) un saldējumu, kā arī apgrauzdētas auzu pārslas ar putukrējumu un ogām.
Launagā bērniem ļoti garšo arī vienkāršā piena makaronu zupa ar ceptām siermaizītēm. Un, protams, pica – ar to pat var aizstāt saldumus! Mīklu gatavoju pats, tomātu mērci vāru pats, sieram nav ne vainas – uzskatu, ka pica launagā ir labs ēdiens. Turklāt bērniem patīk palīdzēt to sagatavot.
TOP DZĒRIENI
Ūdens bērniem ir pieejams visu dienu un viņi labprāt to arī dzer – reizēm ūdens krūzēs iepeldinātas citrona šķēlītes, reizēm svaigas piparmētras… Bet ēdienreizēs ir arī citi dzērieni.
- Pašmāju ābolu sula, atšķaidīta ar ūdeni.
- Karkadē tēja, atdzesēta, ar citronu. Ļoti skaistā krāsā un, kas ir skaistā krāsā, tas bērniem patīk! Karkadē tēju mēdzu izmantot arī, lai iekrāsotu uzputeni.
- Pašgatavota ledus tēja – atdzesēta vāja melnā tēja, kam pievienots mazliet cukurs un daudz citrona sulas.
- Kefīrs un piens. Bērni pienu dzer ļoti labprāt, parasti tas ir launagā.
