Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijas konkursa Young Car Mechanic 2021 finālam no vairāk nekā 250 dalībniekiem kvalificējās 15 jauniešu no deviņām profesionālajām skolām. Konkurss norisinās jau 14. reizi un ir kļuvis par svarīgu profesionālo izglītības iestāžu mācību daļu.
“Ir patiesi apsveicami, ka nozares profesionāļi, darba devēji iesaistās profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža veicināšanā. Tas vistiešākajā mērā izšķir to, vai jaunietis, topošais speciālists, vēlēsies savu turpmāko profesionālo darba dzīvi, karjeru saistīt ar konkrēto profesiju un nozari,” uzskata Valsts izglītības satura centra (VISC) Profesionālās izglītības departamenta direktors Ronalds Saksons.
“Viss iepriekš minētais nodrošina iespēju profesionālās izglītības iestādēm piedāvāt izglītojamajiem jaunu, aktualizētu un mūsdienu darba tirgum atbilstošu saturu izglītības programmās. Šādiem pasākumiem kā, piemēram, konkursam Young Car Mechanic un arī citiem ir ļoti liela nozīme tieši profesionālās izglītības prestiža veicināšanā. Ceram, ka ar katru gadu, turpinot attīstīties, būs iespējams piesaistīt arvien vairāk jauniešu apgūt attiecīgo profesiju – stabilu pamatvērtību savai nākotnei,” uzsvēra VISC pārstāvis.
Konkurence bija sīva – starp pirmās vietas ieguvēju un otrās vietas ieguvēju Rīgas Tehniskās koledžas audzēkni Vitāliju Proņinu bija vien četru punktu starpība – attiecīgi 604 punkti un 600 punkti.
Savukārt godpilno trešo vietu ar 599,5 punktiem ieguva Kārlis Ezermalis no Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma.
Finālā katram dalībniekam bija jāizpilda 15 dažādi uzdevumi trīs pamatkategorijās – vieglie auto, kravas auto un traktortehnika. Katra uzdevuma izpildei tika dotas 45 minūtes un par katru uzdevumu varēja iegūt maksimālo punktu skaitu – 50.
Vērtējot uzdevumu grūtības pakāpi, konkursa projekta vadītājs stāsta, ka pārbaudījumi esot bijuši ļoti dažādi. “Viens no grūtākajiem uzdevumiem bija saistīts ar ātrumkārbas eļļas maiņu. Tas jau sākotnēji bija plānots kā uzdevums, kas izcels labākos dalībniekus. Tajā bija patiešām nepieciešams parādīt savas zināšanas un prasmes, kā arī finālistiem bija jādomā līdzi ikkatram savam solim, lai nekļūdītos,” uzsver Umbraško.
Viņš piebilda, esot novērots, ka vairāk misēkļu bijis vienkāršākajos uzdevumos, visticamāk – uztraukuma dēļ. “Es pieļauju, ka savā ierastajā darba vidē jaunie mehāniķi šīs kļūdas nemaz nepieļautu, jo varēja redzēt, ka viņi pārzina konkrētos darbus un prot tos izdarīt precīzi,” teica Umbraško.
Arī konkursa uzvarētājs Mārcis Bimšteins stāsta, ka finālā bija vairāki šķietami viegli uzdevumi, taču, saņemot vērtējumu, varēja secināt, ka esot atņemti punkti par dažādām sīkām niansēm, kuras pats darba laikā nemaz neesot pamanījis.
Uzvarētājs par konkursu esot uzzinājis jau pirms sāka mācīties tehnikumā – 9. klasē. Veiksmīga dalība tajā kļuva par vienu no jaunā automehāniķa mērķiem.
“Pirms fināla atsvaidzināju jau iepriekš iegūtās zināšanas, kā arī devos pie skolotāja uz konsultāciju, kurā kopīgi atkārtojām, kā darboties ar kravas automašīnām un traktortehniku,” par gatavošanās procesu min konkursa uzvarētājs. Viņš arī stāsta, ka tieši pašmācības ceļā esot ieguvis lielu daļu zināšanu un prasmju, kas noderēja konkursā.
Tikmēr finālista pedagogs Edgars Geislers uzsvēra, ka šādi konkursi jaunajiem jomas pārstāvjiem ļaujot iepazīties ar aktuālākajām nozares tendencēm, kā arī dodot iespēju darboties ar modernāko un jaunāko tehniku.
“Vēl neesam vienojušies, ko skola iegādāsies par iegūto dāvanu karti 1000 EUR vērtībā, taču tie noteikti būs kādi instrumenti vai arī iekārtas, kas jaunajiem automehāniķiem uzlabos mācības,” stāsta pedagogs.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dalībnieku vērtējums ir ļoti līdzīgs. 2020. gada finālā vidējais vērtējums bija 38,1 punkts, šogad – 38,5 punkti. Arī konkursa uzvarētāja vidējais vērtējums šogad bija tikai par 2,2 punktiem mazāks nekā pērn.
Jāpiebilst, ka par zināšanu un prasmju pasliktināšanos pandēmijas dēļ finālistu skolotāju un vērtētāju vidū nav vienota viedokļa. Pedagogi esot norādījuši uz praktisko zināšanu pasliktināšanos, savukārt vērtētāji tieši pretēji – uz teorētisko.
“Pats svarīgākais noteikti ir tas, ka puiši atnāca un cīnījās līdz pašam pēdējam uzdevumam. Punktu starpība pirmajām trīs vietām bija minimāla. Tas noteikti ir labs rādītājs, ņemot vērā mācību ierobežojumus pēdējā gadā,” atzīmē Umbraško.
Šobrīd no septiņām valstīm, kas piedalās konkursā, nacionālais fināls ir noticis piecās – Latvijā, Igaunijā, Polijā, Bulgārijā un Ukrainā. Vēl nav zināms, vai uzvarētājiem būs iespēja doties uz starptautisko konkursa finālu Polijā, taču organizētāji rūpīgi seko līdzi epidemioloģiskās drošības noteikumiem visās dalībvalstīs un, ja noteikumi to atļaus, starptautiskais fināls noteikti notiks.
