Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Divpadsmit grāmatu varonis
Nav gan zināms, vai šim angļu rakstnieka Hjū Loftinga radītajam literārajam tēlam bijis arī prototips reālajā pasaulē. Pirmie stāsti par Dūlitlu radās I pasaules kara laikā, kad starp ziņām par asiņaino karadarbību avīzēs parādījās arī bērniem adresētas vēstules par daudz humānākajiem doktora Dūlitla piedzīvojumiem. Daudziem bērniem un pieaugušajiem doktors Dūlitls kļuva par paraugu īstam dzīvnieku aprūpētājam, jo viņš mācēja sarunāties ar saviem četrkājainajiem un spārnotajiem pacientiem to valodā. Hjū Loftings par doktoru Dūlitlu sarakstījis divpadsmit grāmatas, no kurām pirmā izdota 1920., bet pēdējā – 1952. gadā (ne visas izdotas latviešu valodā). Tomēr mūsdienās jaunā paaudze leģendāro doktoru Dūlitlu pirmoreiz iepazinusi kā kinokomēdijas varoni melnādainā aktiera Edija Mērfija attēlojumā.
Māksla atvērt un aizvērt muti
Filmas režisors Džons Deivis (John Davis), ieraugot E. Mērfiju kinokomēdijā Ķertais profesors, sapratis, ka tieši šis aktieris ir vispiemērotākais doktora Dūlitla lomai. Izrādījās, ka arī E. Mērfijam vienas no bērnības mīļākajām grāmatām bijušas tieši par Dūlitlu. Īpaši viņam atmiņā palikusi divgalvainā lama. Tomēr dzīvē populārais komēdiju aktieris nemaz nejūtas tik komfortabli kustoņu ielenkumā. Un tas perfekti atklājas arī viņa attēlotā Dr. Dūlitla raksturā. Ir jāpaiet krietnam laika sprīdim, lai ārsta dzīve un arī raksturs izmainītos par visiem 180 grādiem.
Ne tikai Dūlitls prot sarunāties ar dzīvniekiem, runātprasme piemīt arī dzīvniekiem. Filmā tā tiem piešķirta lielākoties ar datora palīdzību. E. Mērfijs neslēpj, ka uzņemšanas laukumā reizēm sajuties tā, it kā viņš būtu kādas bērnu spēlītes – puzles – vienīgā detaļa, jo visu pārējo vēlāk klāt piemontēs ar modernajām tehnoloģijām. Nereti filmēšanās laukumā aktierim nācies sarunāties ar tenisa bumbiņu vai kustīgas auklas galiņu. Skatītāji, protams, pat nenojauš, ka dzīvnieki kadrā ir iemontēti vēlāk. Ar vizuālo efektu palīdzību četrkājainajām un spārnotajām radībām mutes kustas, it kā tie patiešām prastu runāt cilvēku mēlē. Patiesībā aptuveni simts filmā izmantotie dzīvnieki tiešām bija iemācīti laiku pa laikam atvērt un aizvērt mutes vai knābjus. To viņi bija apguvuši dzīvnieku trenera Marka Forbes vadīto apmācību laikā, kas sākās jau divus mēnešus pirms filmas uzņemšanas sākuma. Viņi arī laikus tika iepazīstināti ar savu īpašo doktoru – aktieri E. Mērfiju. Tomēr komēdijas veidotāji uzskata, ka ar datortehniku radītie vizuālie efekti nebija vajadzīgi vienīgi efekta pēc, tie palīdzējuši filmai piešķirt ļoti humānu un sirdi aizkustinošu skanējumu.
Acīgi kinoskatītāji filmā pamanījuši arī dažas amizantas faktu kļūmes, piemēram, kad tiek operēts tīģeris, viņa pulss ir tāds pats kā pieaugušam cilvēkam. Patiesībā tīģera sirds pukst daudz lēnāk…
Mūzikla Doktors Dūlitls panākumi
Šķiet vairs tikai retais atceras, ka 1967. gadā uzņemto muzikālo filmu Doktors Dūlitls ASV Kinoakadēmija izvirzīja Oskara balvai septiņās nominācijās, bet Oskarus filma saņēma par labāko mūziku un orģināldziesmu un par labākajiem specefektiem. Filma nominēta arī ASV kinofestivālā Zelta globuss, kur tā ieguva balvu par labāko otrā plāna aktieri, ko tēloja Ričards Atenboro. Šajā mūziklā Dūlitla lomā iejutās tolaik populārais amerikāņu baltādainais aktieris Rekss Harisons. Mūsdienās šo filmu iespējams noskatīties DVD formātā.
No mūzikla uzņemšanas laika saglabājušās ziņas par dažādām kuriozām situācijām, kas saistītas ar dzīvnieku filmēšanu: viens no jaunajiem briedulēniem starplaikos starp ainu uzņemšanām izēdis krāsas spainīti un tāpēc bijis nepieciešams steidzami skalot viņa kuņģi. Savukārt vāvere esot sagrauzusi sīkos gabaliņos filmas scenāriju, tāpēc uzņemšanas grupai vajadzējis papildus tērēt pāris tūkstošus dolāru, lai tas tiktu atjaunots (kā zināms, tolaik datori un kopētāji vēl neeksistēja). Bet ainā, kur bariņam aitu dzied Rekss Harisons, dziesmas laikā aitas nekaunīgi urinējušas. Uzņemšanas laikā arī pazudis viens no āžiem, un, kā vēlāk atklājies, tas gardi notiesājis filmas direktoram piederošo manuskriptu.
Interesanti, ka…
1998. gadā uzņemtajai komēdijai Doktors Dūlitls sekoja arī turpinājums – Doktors Dūlitls 2 (2001) un Doktors Dūlitls 3 (2006) ar neiztrūkstošo Ediju Mērfiju doktora lomā. Par Dūlitlu uzņemti arī vairāki ASV televīzijas seriāli (1979. un 1984. gadā), bet 2008. gada martā uz lielajiem kino ekrāniem pirmizrādi ASV piedzīvoja filma Dr. Dolittle: Tail to the Chief (latviski – Dr. Dūlitls: aste šefam), sākotnējais kinodarba nosaukums gan bija Doktora Dūlitla pirmais suns. Filmas sižets vēsta par slavenā dzīvnieku doktora meitas piedzīvojumiem, kad viņas prasmi saprast dzīvnieku valodu vēlas izmantot pat ASV prezidenta dienests.
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir atklāts piemineklis dakterim Šabadam, pazīstamam ebreju tautības ārstam, kurš 20. gadsimta sākumā kļuva par prototipu dakterim Aikāsāp no krievu rakstnieka Korneja Čukovska slavenās pasakas. Piemineklis uzstādīts Viļņas vecpilsētā – vietā, kur Šabads esot sastapis meitenīti ar slimu kaķi. Dzīvniekam mēlē bijis ieķēries makšķerāķis, kuru Šabads ar pinceti veikli izvilcis. Tā kā K. Čukovska Aikāsāp sarakstīts 1929. gadā, bet H. Loftinga Doktors Dūlitls – jau 1920. gadā, ir aizdomas, ka ideju par zvēru ārstu kā galveno stāsta varoni Čukovskis ir jauši vai nejauši aizņēmies.
Stāsts par doktoru Dūlitlu izmantots arī 2000. gada nogalē pirmizrādi piedzīvojušā Jāņa Lūsēna Putnu operā, kuras libreta autore Māra Zālīte to veidojusi pēc Hjū Loftinga stāstu motīviem.
Raksts publicēts žurnālā «Astes» 2008. gada 4. numurā.
