Adatu terapija dzīvniekiem — vai tas ir tā vērts?

Atšķirībā no medikamentozas ārstēšanas, kas tā vai citādi izjauc līdzsvaru organismā, akupunktūra atjauno fizisko harmoniju. Un virknē gadījumu ir teju vienīgā metode, ar kuras palīdzību var glābt mājdzīvnieka dzīvību.­
Mājdzīvnieki
14. janvāris

Drukāt

Saglabāt

Foto: The home of Fixers on Flickr, flickr.com/fixersuk
Animal Therapy on UTV Live

Sākotnēji adatu terapiju izmantoja palīdzībai cilvēkam un tikai pēc vairākām tūkstošgadēm to sāka aktīvi lietot veselības atjaunošanai dzīvniekiem. Mūsdienās šo seno ārstēšanas metodi praktizē veterinārārsti visā pasaulē, un tās popularitāte ar katru dienu aug. Un jāsaka, ne bez pamata...

Akmens adatas

Adatu terapijas rašanās vēsture (jeb čžeņ-czju metode, kā to sauc Ķīnā) līdz pat šim brīdim nav zināma. Arheoloģiskie dati liecina, ka senie dziednieki lietoja akupunktūru (no latīņu valodas: acus – adata un punctura – dūriens) jau 7. gs. pirms mūsu ēras. Tomēr vēsturnieki uzskata, ka neparastais ārstēšanas veids parādījās vēlāk – 3. gs. pirms mūsu ēras, trīs Ķīnas valdnieku periodā: Fusi, Šeņ Nun, Huan-di. Saskaņā ar leģendu to izgudroja pirmā imperatora Fusi padotais, kurš cieta no briesmīgām galvassāpēm.

Apstrādājot zemi, viņš nejauši trāpīja sev pa kāju ar kapli, un pēc šī trieciena migrēna pārgāja. Ziņa par brīnumaino izdziedināšanos ātri vien aplidoja visu apriņķi, un pašsajūtas uzlabošanai tuvējo ciemu iedzīvotāji sāka sist sev ar akmeņiem pa dažādām ķermeņa vietām. Uzzinot par oriģinālo atveseļošanās līdzekli, dižais valdnieks piedāvāja aizvietot laukakmeņus ar akmens adatām. Pirmo reizi adatu terapijas brīnumainās ārstnieciskās īpašības savā grāmatā aprakstīja imperators Huan-di.

Nav brīnums, ka šo jauninājumu izmantot arī dzīvnieku ārstēšanai pirmie sāka tieši ķīnieši un tikai pēc tam čžeņ metode aizceļoja uz seno Indiju, Ēģipti, Nepālu, Koreju un Tibetu. Eiropā un ASV adatu terapiju dzīvniekiem plaši sāka lietot tikai divtūkstoš gadu vēlāk. Akupunktūras izmantošanu dzīvnieku ārstēšanā atbalstīja Veterinārās medicīnas asociācija (American Veterinary Medical Association, AMVA). Amerikāņu zinātnieku pētījumi pierādīja, ka adatiņas palīdz mūsu mazajiem brāļiem tikt galā ar daudzām slimībām un mazina sāpes.

Kas par zvēru?

Cilvēku ķermenī ir vairāk nekā 360 akupunktūras punktu, un tos var atrast arī uz dažādu sugu un izmēru dzīvnieku ķermeņa. Taču atšķirībā no cilvēku dakteriem veterinārārstiem darba laikā jāņem vērā vesela virkne pacientu īpatnību – kā psiholoģisku, tā arī anatomisku.

Piemēram, kaķiem āda ir daudz elastīgāka nekā suņiem, tāpēc adatas likt viņiem ir sarežģītāk, instruments lokās vai pat lūst. Ņaudošie pacienti reaģē uz jebkura veida agresiju: izraujas, skrāpējas un bļauj. Šā paša iemesla dēļ akupunktūru reti izmanto žurku un kāmju ārstēšanai.

Lielākoties saimnieki atved uz klīniku dzīvniekus, kas agrāk nekad nav pametuši savu māju, nav bijuši ārā un kur nu vēl vizītē pie ārsta.

Pieraduši pie glāstiem un rūpēm, dzīvnieciņi slikti panes medicīniskas procedūras, tāpēc veterinārārsti rekomendē tā vietā, lai pakļautu dzīvniekus milzīgam stresam, ļaut viņiem mierīgi nodzīvot savas atlikušās dienas.

Turklāt, lai arī ārsti saka, ka slimības rezultātā punktu diametrs palielinās no 0,01 milimetra līdz vairākiem centimetriem – tie var arī saplūst –, atrast bioloģiski aktīvos punktus cūkām, zirgiem vai govīm ir vieglāk nekā dūres lieluma kāmītim. Punktu meklēšanu apgrūtina arī zemādas tauku kārtas esamība.

Ja, piemēram, dzīvniekam nav kādas noteiktas ķermeņa daļas (dažām suņu šķirnēm kupē ausis un astes), veterinārārsts liek adatas pašā malējā laukumā. Prakse liecina, ka šādā situācijā enerģijas balanss ci tik un tā atjaunojas.

Ar ko varēsim – palīdzēsim

Adatu terapijas lietošanas diapazons ir ļoti plašs. Čžeņ metode palīdz noņemt sāpes dzīvniekam, paaugstina imunitātes līmeni un veic relaksējošas darbības. Ja runājam par konkrētām slimībām, ar kurām veiksmīgi tiek galā akupunktūra, tad slimību saraksts aizņems ne vienu vien lappusi: infekcijas, alerģijas, vestibulārā aparāta traucējumi, sirds un asinsvadu slimības, neiroloģiskas kaites, gremošanas trakta slimības, ādas slimības utt. – īsāk sakot, ārstē gandrīz visu orgānu darbības traucējumus.

Akupunktūra palīdz četrkājainajiem pacientiem atkopties pēc operācijas, tā tiek izmantota arī profilaktiskos nolūkos un organisma vispārējai stiprināšanai.

Parasti par labu alternatīvai ārstēšanai izlemj tie saimnieki, kuri jau vairs necer izglābt savu mājdzīvnieku ar tradicionālās medicīnas līdzekļiem. Lai gan nevar pateikt, kurš no netradicionālās medicīnas virzieniem ir labāks, akupunktūrai ir savas priekšrocības. Pirmkārt, tā ir salīdzinoši lēta un ekoloģiski tīra procedūra.

Otrkārt, situācijās, kad vajag nevis likvidēt slimības sākotnējos cēloņus, bet noņemt simptomus, adatu terapija sasniedz vienkārši fenomenālus rezultātus. Taču adatu terapijai ir arī mīnusi. Šīs nozares speciālisti nevar dod saimniekiem garantijas, ka pēc kaut kāda noteikta laika mājdzīvnieks sāks justies labāk, tāpēc, ka katra konkrēta dzīvnieka organisma reakcija uz ārstēšanu ir nepro­gno­zējama. Un nereti gadās situācijas, kad, neredzot rezultātus uzreiz, saimnieki izlemj iemidzināt savu mīļo suni vai kaķi, lai viņš vairs nemokās.

Procedūra gandrīz nesāpīga

Standarta adatu terapijas kurss ietver 10 seansus, kas tiek atkārtoti ik pēc dienas vai retāk. Tas tāpēc, ka gan uzlabojumi, gan pasliktinājumi, kas saistīti ar procedūru, kļūst redzami tikai pēc dienas vai divām. Parasti regress notiek onkoloģisko slimību gadījumā, jo iedarbība uz bioloģiski aktīviem punktiem ne tikai atjauno ci enerģijas normālu kustību pa meridiāniem, bet arī aktivizē vēža šūnu dalīšanās pro­cesu.

Seanss ne vairāk kā 20 minūtes – tas ir šīs procedūras parastais laiks. Punktu daudzums, kurus vienlaikus var stimulēt, arī ir ierobežots: ne vairāk par 12 punktiem kaķiem un 15 – suņiem.

Speciālists ātri atrod īsto vietu, tā, ka adatu likšanai vajadzīgas tikai dažas minūtes.

Darbā ar dzīvniekiem veterinārārsti izmanto adatas, kas domātas cilvēkiem, jo speciālu – dzīvniekiem paredzētu – nav. Tās veidotas no metāliska sakausējuma, un tām ir zelta vai sudraba galiņš. Adatu garums variē no dažiem milimetriem, līdz pat vairākiem centimetriem. Kādu tieši lietot konkrētam dzīvniekam, atkarīgs no viņa ādas biezuma, kā arī no vietas uz ķermeņa un mērķa, kam tā domāta. Piemēram, labradoriem dur adatas līdz 5 cm garumā, bet 3 mm adatiņas liek Jorkšīras terjeru un citu dekoratīvo suņu austiņās.

Punkts – tā ir daļa no dzīvnieka organisma, tāpēc viņa reakcija uz adatu var būt dažāda: no iesūkšanas, līdz atgrūšanai. Vai pūkainie pacienti šādos mirkļos jūt sāpes, grūti pateikt, jo daudzi sāk kliegt no bailēm vēl pirms nokļūšanas veterinārārsta kabinetā. Taču veterinārārsti saka, ka dzīvniekiem akupunktūras adatas ievietošana ir gandrīz nesāpīga, seansa laikā dzīvnieki kļūst relaksēti un pat miegaini.

Cilvēki, kas ārstējas, lietojot adatu terapiju, gan atzīst, ka tā ir nepatīkama, jutīga procedūra. Tāpēc gala lēmums – pakļaut šādam stresam savu mīluli vai ne – jāpieņem pašam saimniekam.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs