Kā aprūpēt pundurtrušu senioru

Pundurtruši
Ieva Štāle
25. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pundurtrusis
Vecums ne cilvēkiem, ne mājdzīvniekiem nepienāk viens – to bieži pavada dažādas kaites un pārmaiņas ierastajā uzvedībā. Arī cienījama vecuma pundurtruša aprūpe prasa no saimnieka īpašas rūpes un gādību. Par svarīgāko seniora aprūpē konsultē pundurtrušu audzētavas Ozolītes speciāliste Ina Ladiga.

Pundurtrusi var uzskatīt par vectētiņa (vai vecmāmiņas) gadus sasniegušu, ja dzīvnieciņam ir pieci un vairāk gadi. Ina Ladiga atzīst – vaislas truši, kas audzētavā intensīvi radījuši pēcnācējus, patiesībā noveco vēl ātrāk. Taču novecošana ir ļoti individuāls process, kas atkarīgs no iedzimtības un arīdzan turēšanas apstākļiem. Trušu audzētāja zina stāstīt par kādu Talsu ģimenē dzīvojošu pundurtrusi, kam rit jau 15. dzīves gads! Un viņas pieredze liecina, ka visilgāk dzīvo tie truši, kas ēd vienkāršu, no dabas iegūtu ēdienu, piemēram, lielā daudzumā – sienu.

Galvenā problēma – liekais svars

Viena no aktuālākajām senioriem ir svara problēma. Gadās novērot, ka vecot sākuši truši zaudē svaru, jo līdzīgi kā vecam cilvēkam arī dzīvniekam samazinās apetīte, tāpēc viņš sāk ēst mazāk. Ar gadiem vārgāka kļūst gremošanas sistēma. Reizēm vecumā tiek uzņemts krietni mazāk kaloriju, nekā organismam nepieciešams. Iespējams, veterinārārsts tavam mīlulim ieteiks lietot kādus trusim paredzētos vitamīnus un uztura piedevas, kas veicinās apetīti un apgādās organismu ar iztrūkstošajām vielām. Īpaši par truša ēstgribu jāparūpējas, ja viņš uzturas vēsumā. Lai saglabātu sava ķermeņa temperatūru, dzīvniekam jo īpaši nepieciešams uzņemt vairāk kaloriju.

Līdzīgi kā dažkārt pusmūža cilvēkiem arī dažam labam trusim var būt tieksme uz aptaukošanos.

Ievērojams svara zudums var būt arī kādas nopietnas saslimšanas simptoms, tāpēc neatstāj šo faktu bez ievērības – apmeklē veterinārārstu un pārbaudi dzīvnieka vispārējo veselības stāvokli!

Noteikti pacenties trusim nodrošināt sabalansētu ēdienkarti, kurā ir gan siens, gan dārzeņi un augļi. Atkarībā no truša vecuma mainās viņa spēja sagremot dažādus produktus iepriekš ierastajos daudzumos. Arī zobu problēmas var iespaidot dzīvnieka ēšanas paradumus. Pavēro, ko senioram ir ērtāk izmantot ūdens dzeršanai – bļodiņu vai pudelīti. Atkarībā no truša kustību ierobežojumiem, reizēm priekšroka dodama vienam vai otram traukam.

Tomēr ne visi truši gados tiek pie slaidākas figūras. Bieži vien notiek gluži pretējs process – līdzīgi kā dažkārt pusmūža cilvēkiem arī dažam labam trusim var būt tieksme uz aptaukošanos.

Pārmērīgi liels svars īpaši bīstams tiem dzīvniekiem, kuri jau sirgst ar locītavu artrītu. Liekie kilogrami var izraisīt arī gremošanas traucējumus vai sagādāt problēmas ar sirdi. Apspried sava truša vēlamo svaru ar veterinārārstu un rūpējies, lai tas tiktu saglabāts.

Kā noteikt, vai trusis ir aptaukojies

  • Pie aptaukošanās trusim veidojas liela pakakle (īpaši trušu mātēm), kas dzīvniekam traucē uzņemt barību un apkopt sevi – nomazgāties. Tāpēc truša pakaklei jāpievērš uzmanība laikus – jau mīluļa jaunības dienās. Būtībā pakakle ir liekā svara pirmā pazīme. Pundurtrušu mātēm gan ir pieļaujama neliela pakakle, taču pārējiem trušiem gan nav.

Diēta resnulim

  • Iespējami mazāk dod kombinēto granulu barību.
  • Ēdienkartē iekļauj vairāk sakņu, siena, zālīšu, koku zariņu (ja trusim nav problēmu ar zobiem).
  • Vairāk dod rūgtvielas, kas palīdz izdalīt žulti (vecumā šis process noteikti palēninās). Rūgtvielas satur vībotnes, pelašķi, kārkli, apses.

Kustības lēnākas

Pat tad, ja viņa veselība ir laba, arvien vairāk laika trusis pavada snauduļojot. Viņš arī kļuvis stīvāks un nespēj vairs tik jestri lēkāt kā jaunības un spēka gados. Ierastais atpūtas krēsls vai dīvāns, kur trusis labprāt pavadījis laiku kopā ar tevi, viņam var šķist par augstu, tāpat arī grūtības sagādā pārvietošanās pa kāpnēm.

Iespējams, trusi senioru piemeklējis locītavu artrīts, tāpēc gluži tāpat kā ar šo kaiti sirgstošam cilvēkam arī mājdzīvniekam straujākas un asākas kustības pārvēršas sāpīgā procesā. Tāpēc ir pienācis laiks savu cienījamā vecuma trusi atrādīt veterinārārstam. Tāds preparāts kā, piemēram, glikozamīns, kas paredzēts locītavu skrimšļu nodilumu mazināšanai, veterinārajā medicīnā tiek izmantots daudz senāk, nekā to sāka ieteikt cilvēku ārstēšanai.

Glābšanas saliņas sāpošiem kauliem

Taču ne tikai medikamenti spēj uzlabot padzīvojuša truša dzīves kvalitāti. Ir arī pavisam vienkāršāki veidi, kā palīdzēt mājdzīvniekam kustēties ērtāk. Ja dzīvoklī ir slidens grīdas segums, trusim daudz vieglāk būs pārvietoties, ja uzklāsi neslīdoša materiāla paklāju. Trusis pa māju varēs pārvietoties ar mazāku piepūli, ja telpās dažviet novietosi, piemēram, paklājus vai grīdceliņus, kas izgatavoti no raupja dabiska materiāla un ir ar neslīdošu apakšējo virsmu. Tādas glābšanas saliņas ļaus dzīvnieciņam justies drošāk un komfortablāk gan uz virtuves flīžu grīdas, gan uz viesistabas noslīpētā parketa.

Truša sāpošajiem kauliem nenāks arī par sliktu, ja guļvietā izklāsi aitādas vai aitas vilnas paklājiņu.

Truša sāpošajiem kauliem nenāks arī par sliktu, ja guļvietā izklāsi aitādas vai aitas vilnas paklājiņu. Aitas vilnas sildoši ārstnieciskās īpašības pārbaudījuši daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, kas sirgst ar artrītu.

Trušiem, kļūstot vecākiem, ir tieksme arī iemantot tulznas uz ekstremitātēm – uz papēža nodilst apmatojums un pakaļkājas vidū rodas tulzna. Par to esamību vai neesamību var pārliecinoties, atbīdot kažoka ādu, kas tās nosedz. Uzmanīgi ieeļļo tulznas ar vazelīnu vai kliņģerīšu krēmu, atkārtojot šo procedūru katru otro dienu. Tas novērsīs sāpes un iekaisumus, kā arī neļaus tulznām pārplīst. Ja tomēr jau pamanāmas vaļējas brūces, obligāti konsultējies ar veterinārārstu.

Par augstu un aukstu

Garausim gados reizēm grūtības sagādā ierāpties vai izrāpties no savas tualetes kastītes, tāpēc pārbaudi, vai salmu pakaiši ir pietiekami blīvi sapresēti, lai dzīvniekam būtu pret ko atsperties. Kastītes sānu malas iespējams apzāģēt, lai tās nebūtu pārāk augstas. Neaizmirsti tikai pēc tam tās nopulēt ar smilšpapīru, lai trusis nejauši nesavainojas uz asumiem, kas radušies pēc šādas malu saīsināšanas. Vēl variants – iegādāties mazākiem kaķēniem vai kucēniem paredzētu tualetes kastīti, kas būs ar daudz lēzenākām malām. Ja kastītē būs ieklāta biezāka un blīvāka pakaišu kārta, trusis neatteiksies arī tajā nosnausties.

Daži pavecāki un mazkustīgāki truši labprāt laiku īsina, sildoties pie neliela istabas eļļas radiatora. Šāda omulīgi silta stūrīša izveidošana ar neliela sildītāja palīdzību trusim radīs īstu labsajūtu (turklāt nebūs nepieciešams tērēt elektrību visas istabas apsildīšanai). Tikai der atcerēties par temperatūras noregulēšanu un elektriskā vada rūpīgu noslēpšanu.

Kad trusis raud

Truša acu asarošana var liecināt par aizsērējušiem asaru kanāliem. Nosprostoti asaru kanāli ir laba augsne infekcijām, tāpēc, lai šādu saslimšanas risku novērstu, veterinārārsts var izrakstīt antibiotikas saturošu ziedi, ar kuru ieziest acu kaktiņus.

Asarojošas acis trusim var signalizēt arī par augšējo dzerokļu radītajām problēmām, kas ietekmējušas asaru kanālus. Lai rūpīgi pārbaudītu truša dzerokļu stāvokli, iespējams, viņam būs jāsaņem nomierinoši līdzekļi, kas pavecākam dzīvniekam nemaz nav ieteicams. Tikai veterinārārsts spēs izlemt, kā šādā gadījumā būtu pareizāk rīkoties. Taču patiesībā, kā novērojusi Ina Ladiga, asaru kanālu problēmas, ja tādas ir, trusim sāk izpausties jau zaļā jaunībā – apmēram triju līdz piecu mēnešu vecumā. 

Ja trusis sasniedzis jau sešu gadu vecumu, ļoti svarīgi ir atrast tādu ārstu, kuram turpmāk varēsi uzticēties. Šai periodā būtu nepieciešams rūpīgāk pārbaudīt truša vispārējo veselības stāvokli, tostarp veikt arī asinsanalīzes. Šādu veselības eksāmenu turpmāk būtu ieteicams veikt ik gadu. Izmaiņas truša asinsainā var liecināt par iespējamām pirmajām saslimšanas pazīmēm, tāpēc tik svarīgi ir tām sekot līdzi. Truša izmeklēšana reizi gadā ir apmēram tas pats, kas cilvēkam pēc piecdesmit gadu vecuma sasniegšanas veikt veselības pārbaudi ik pa pieciem gadiem. Saprotams, ka tas nemaz nav tik bieži, kā varētu likties. Novēro sava garausainā mīluļa pašsajūtu, vitalitāti un izlem, cik bieži būtu vēlams veikt veselības apsekojumu pie veterinārārsta.

Uzmanību zobiem!

Ar gadiem nedaudz var mainīties truša žokļa kauli, arī sakodiens. Sakodienam ir jābūt ļoti precīzam – tas ir svarīgi, lai trusim labi diltu zobi, kas aug visu mūžu. Ja sakodiens vairs nav tik precīzs, zobi dilst slikti. Šajā gadījumā var palīdzēt zobu nokniebšana, kas jādara regulāri. Šo procedūru veikt var iemācīties pats, pirms tam apskatoties, kā to dara veterinārārsts.  

Ar ko palutināt trusīti:

  • Ābolu, bumbieru, kļavu lapas
  • Vībotnes
  • Pelašķi
  • Pētersīļi
  • Selerijas (tās gan katram trusim garšos atšķirīgi)
  • Burkāni (jādod mazgāti!)
  • Āboli (vecam trusītim tos dod bez mizas, jaunam – ar miziņu, taču pie ābolu graušanas dzīvnieks jāpieradina pakāpeniski, sākot ar vienu šķēlīti līdz pat pusābolam vai veselam ābolam, atkarībā no truša šķirnes)

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs