Rīga -1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē KALVIS BRIUKS, traumatologs ortopēds, mugurkaula ķirurgs Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula un locītavu ķirurģijas centrā un klīnikā OrtoMed.
Daudziem no mums liela dienas daļa paiet, hipnotizējot datora ekrānu. Ar saspringtiem pleciem, piemiegtām acīm teju neizbēgamā draudziņa stresa pavadībā. Pauzēs un pārtraukumos mēs ne vienmēr izkustamies, drīzāk nočekojam, kas jauns telefonā. Kad darba diena beigusies, iztaisnojamies un dodamies savās gaitās. Bet kakls nereti tā īsti iztaisnoties nemaz nedabū.
Piemēram, sabiedriskajā transportā – lielākā daļa kaklu, kas tur redzami, turpina līkņāt vilinošo telefona ekrānu priekšā. Un ja vēl vakarā mājās planšetē jānoskatās kāda filma… Tā ķermenis pie šādas nedabiskas kakla pozas pierod tik ļoti, ka citādi vairs nemaz negrib vai pat nevar. Un tad ne tikai ir neglīti, bet ar laiku vēl arī sāk sāpēt. Ja to visu negribas – kaut kas savā ikdienas rutīnā būs jāpamaina.
Cietēji – zemākie skriemeļi
«Skaidrs, ka bez šīm modernajām ierīcēm dzīvot vairs nevaram. Tā vienkārši ir. Katrā laikmetā ir bijuši izgudrojumi, kuru labumiem līdzi nāk arī negatīvās iezīmes. Datori un telefoni ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa, un šobrīd cilvēka ķermenis cenšas šiem jaunajiem paradumiem strauji pielāgoties,» skaidro mugurkaula ķirurgs Kalvis Briuks. «Kakls ir viskustīgākā mugurkaula daļa, tā paveic lielāko daļu visu rotāciju. Tehnoloģiju lietošana saistīta ar kakla noliekšanu uz priekšu, un šo noliekšanos un atliekšanos nodrošina zemākie kakla skriemeļi – 4., 5. un 6. skriemelis. Tie tad arī cieš visvairāk.»
Situācijas nosacīti var iedalīt divās daļās. Lielajam vairumam (90 procentiem) cilvēku, kuriem ir aktuāla noliektā kakla problēma, šāds kakls liecina par sliktiem ieradumiem, nepareizu ķermeņa stāju.
Tad īsziņu kakls nav pastāvīgi – ja cilvēks grib, viņš to var novietot atpakaļ normālā pozīcijā. Tomēr arvien biežāk gribas turēt kaklu nepareizi, jo ieradumam ir liels spēks. Smadzenes ir pielāgojušās un jau uztvērušas šādu stāvokli kā normu. Mainot ieradumus, uzsākot noteiktas fiziskas aktivitātes, šo stāvokli var labot. Bet 10 procentos gadījumu šāds kakla stāvoklis norāda uz ļoti nopietnām saslimšanām.
Smagā galva
Cilvēka galva sver ap četriem kilogramiem. Viss galvas svars gulstas uz kakla skriemeļiem, kas patiesībā ir ļoti nelieli veidojumi. Turklāt mēs galvu cītīgi kustinām un grozām.
«Tas ir kā ar sviras mehānismu. Ja turam galvu un kaklu taisni, slodze ir daudz mazāka. Viss mainās, ja sagāžam kaklu un galvu uz priekšu. Katrs centimetrs uz priekšu rada vairāku kilogramu slodzi uz kakla skriemeļiem, spiediens uz diskiem pieaug vairākkārt,» skaidro dakteris.
Cilvēks visbiežāk noliecas, lai kaut ko labāk saredzētu, un mūsdienu ierīču ekrāni ir ļoti maziņi, burti tāpat, tāpēc ir jāsaspringst, lai saskatītu, sevišķi tad, ja dārgajam telefonam uzlīmēta vēl arī aizsargplēvīte un ekrāns nav īpaši tīrs.
Kā saka mugurkaula ķirurgs: organisms nav muļķis – tas saprot, ka cilvēkam izveidojies nelāgs ieradums nemitīgi lūrēt ekrānos, un iesākumā cenšas situāciju kompensēt. Pirmie reaģē un sāk strādāt muskuļi. «Vispirms sasprindzinās muskuļi – kakls, pleci –, diskomforts pieaug. Ar laiku sasprindzinājums kļūst burtiski redzams.
Muskuļi sabiezē, un kakla aizmugurē veidojas arī tā saucamais kumbrs – tāds kā izaugums, uzkalniņš. Patiesībā tas ir visu iespējamo mīksto audu sabiezējums – redzamā veidā ir sabiezējušas saites, zemāda, limfa, fascijas. Tā organisms mēģina situāciju daļēji kompensēt un palīdzēt noturēt kaklu, it kā pavilkt sprandu atpakaļ. Kad muskuļi to vairs nespēj, slodze tiek pārnesta uz skriemeļiem – sāk dilt starpskriemeļu diski,» skaidro Kalvis Briuks.
Kaut arī ar prātu saprotam, ka, lietojot ierīces, sēžam un stāvam nepareizi, ilgstoši sevi kontrolēt ir ļoti grūti.
Darbs jau negaida – tāpat jāskatās ekrānā, jāraksta, jālasa, jādara, bet, lasot jaunumus vai čatojot telefonā, stundas vispār pazūd kā akā.
Šāda kakla forma ir ķermeņa pielāgošanās cilvēka ikdienai. «Nevaram taču nepārtraukti domāt par to, kā mums stāvēt, kā sēdēt, kā turēt kaklu,» saka ārsts. «Tāpēc nepietiks ar domu: tagad turēšu kaklu pareizi. Tas ir sen pierādīts – ja nav piemērotas darbavietas, ilgi nepastrādāsi, sāksies veselības problēmas un agrāk vai vēlāk vari kļūt darba nespējīgs.»
Sāpīgā nākotne
Dakteris Briuks ir lakonisks: «Rezultāts var būt bēdīgas vecumdienas – viss sāpēs. Ja kaklā ir ilgstošs saspringums, tad ar laiku veidojas izmaiņas kakla skriemeļu diskos. Protams, mēs visi novecojam – notiek izmaiņas disku vielmaiņā, tie izžūst, sāk trūkt amortizējošās vielas, palielinās slodze uz locītavām, tās izdilst. Tā visa rezultātā parādās hroniskas sāpes sprandā, kas tālāk pāriet galvassāpēs, bieži ir arī galvas reiboņi, pat līdz sliktai dūšai un vemšanai – samazinās mūsu dzīves kvalitāte un arī darbaspējas. Smagākos gadījumos, kad diskomforts nervu asinsvadu nospieduma dēļ ir pārāk liels, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.»
Labā ziņa: ja pievēršam uzmanību savai veselībai, ierīču lietošanas ilgumam un – galvenais – sākam vingrot, situācija var mainīties un pat strauji uzlaboties.
«Ar to bieži pietiek, un nekāda ķirurģija nav vajadzīga,» uzsver ārsts. Un piebilst, ka kakla un spranda sāpes vienmēr jāskata kompleksi. Tās ir ļoti saistītas ar galvu, pleciem, ar krūšu daļu, jo visus šos punktus savieno viens un tas pats trapecveida muskulis. Kakla sāpes arī saistītas ar stresu – ne velti šo trapecveida muskuli sauc par emociju muskuli.
Un, tā kā sievietes ir emocionālākas, viņām sāpes kakla rajonā ir biežāk nekā vīriešiem, biežāk arī nepieciešama operācija. Tātad cilvēks ir jāvērtē kā viens kopums, kaut esam paraduši sevi vērtēt pa daļām. Gadoties pat tā, ka kakls automātiski ieņem normālu stāvokli, ja tiek atrisinātas problēmas, kas ir iegurnī vai jostas daļā.
Raksta turpinājums:
