Piektā kovidvakcīna Eiropā. Kas par to jāzina?

Ivara Kalviņa vizītkarte

*Ķīmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.

*Ilgus gadus vadīja Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, tagad ir tā Zinātniskās padomes loceklis.

*Viens no preparāta Mildronāts un imunostimulatora Leakadīns, kā arī pretvēža preparāta Belinostats autoriem.

Citi lasa

Egita Galiņa

Dzīvesstils

Kā Pelšu pāris nopirka nolaistu īpašumu Cēsu pusē, lai piepildītu sapni par dzimtas mājām

Ziņu aģentūra LETA

Sports

Kāds ir patiesais iemesls, kāpēc LTV atlaida Anatoliju Kreipānu?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

– Ar ko atšķiras jaunā Nuvaxovid vakcīna no pirmajām četrām Eiropā reģistrētajām, kas mums jau zināmas, – no AstraZeneca ražotās Vaxzevria, Johnson&Johnson (Janssen), Pfizer/BioNTech (Comirnaty) un Moderna? Tiesa, Vaxzevria un Janssen vakcīnas zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto vai lieto arvien retāk…

– Visu šo četru vakcīnu galvenais uzdevums un galamērķis ir – iemācīt mūsu organisma šūnām sintezēt pīķa proteīnu (olbaltumvielas), kas atrodas uz SARS–CoV–2 jeb koronavīrusa virsmas un veido tā kroni jeb ragus. Ja šūnas (pateicoties tam, ka ar vakcīnu tajās tiek ievadīts ģenētiskais kods, kas liek olbaltumvielu sintēzes mašīnai šo informāciju izlasīt) saražo pīķa proteīnu un to izlaiž asinsritē, mūsu imūnsistēma ar šo svešo, organismam nepiederošu, proteīnu satiekas un pret to veido aizsardzību – antivielas. Attiecīgi vēlāk, kad mūsu organismā nonāk īstais koronavīruss, imūnsistēma jau atpazīst uz tā virsmas esošo pīķa proteīnu un tas kļūst par mērķi imūnsistēmas šūnām T limfocītiem, kuri to iznīcina.

– Tas skaidrs…

– Nu, lūk! Visu līdz šim reģistrēto vakcīnu darbības princips ir šāds… Gēns, kas satur pīķa proteīna ražošanai nepieciešamo informāciju, kaut kādā veidā ir jānogādā cilvēka šūnā. To var izdarīt divējādi. Vai nu ievadot šūnā konkrēto koronavīrusa gēnu – mesendžera jeb ziņneša RNS molekulu (tā darbojas Pfizer un Moderna vakcīnas), vai šo pašu informāciju var iekodēt DNS formā un iebūvēt adenovīrusa genomā – tā darbojas vektortipa vakcīnas AstraZeneca un Janssen. Proti, no adenovīrusa ir izgriezti gēni, kas atbild par adenovīrusa spēju vairoties, bet iekšā iešūts DNS gabaliņš, kurš cilvēka šūnā tiks pārkodēts par mesendžera jeb ziņneša RNS. Adenovīruss kalpo kā šī gēna transportforma.

Problēmas ar abu veidu vakcīnām ir vairākas. Potējoties ar mesendžera jeb RNS saturošajām vakcīnām, tātad ar Pfizer un Moderna, –imūnsistēmai redzamais svešķermenis ir tikai taukveida apvalciņš, kurā šī ģenētiskā informācija iepakota. Savukārt AstraZeneca un Janssen vakcīnās mūsu organismam svešais ir adenovīrusa apvalks. Bet lieta tāda, ka jebkurš cilvēks ar adenovīrusa infekciju kaut kad jau ir slimojis. Tātad no ārpuses mūsu imūnsistēma šo adenovīrusa apvalciņu pazīst ļoti labi un tūlīt tam metas virsū. Līdz ar to vajag panākt, lai imūnsistēma šo modificēto adenovīrusu nenokauj par ātru, pirms tas iekļūst šūnā un noslēpjas tur. Un ko zinātnieki izdomāja? Tādā gadījumā ņemsim šimpanzes adenovīrusu, no tā izgriezīsim nevajadzīgos gēnus un piešūsim koronavīrusa mesendžeram atbilstošo DNS! Taču te jāatceras viena būtiska lieta: mūsu genoms ir veidots no DNS molekulām – visi mūsu gēni ir DNS formā, koronavīrusam gēni ir RNS formā, savukārt adenovīrusam – DNS formā. Līdz ar to, lai kaut ko no koronavīrusa iešūtu adenovīrusā, RNS formas gēnu vajag pārkodēt DNS formā un, kad tas nokļūst mūsu organisma šūnā, pārkodēt atpakaļ RNS formā, lai olbaltumvielu sintēzes mašīna var izlasīt, kas tur ierakstīts, un ķerties pie pīķa proteīna ražošanas. Tā ir viena problēma. Otra – visus gēnus no adenovīrusa tik un tā neizgriež, tātad tajā bez vajadzīgā iešūtā DNS gabaliņa atrodas vēl citi gēni, kas nonāk cilvēka šūnā. Tas nozīmē, ka vektora vakcīnā būs stipri vairāk tādu olbaltumu, kuriem ar imunizāciju pret koronavīrusu nav nekāda sakara. Mesendžera RNS vakcīnas šajā ziņā ir nosacīti tīrākas. Bet vienalga šūnā tiek ievadīts gēns – svešs gēns, un tā dēvētie checkpoint jeb kontrolpunkti, kam jāuzmana, vai mūsu šūnas ģenētiskajā materiālā nav kas nepareizs, uzreiz atpazīst: «Paga, paga te ir svešs RNS!» Un tūlīt tam metas virsū! Ko darīt? Zinātnieki, kuri veidoja vakcīnu, izdomāja, ka vīrusa RNS molekula no abiem galiem jāmodificē tādā veidā, lai to nevarētu tik viegli noārdīt – lai fermenti, kuriem jānoārda svešais RNS, nevarētu tam pieķerties un ātri iznīcināt. Patiesībā tā ir problēma gan vektora vakcīnām, gan mesendžera RNS vakcīnām. Kādā ziņā? Oriģinālais koronavīruss faktiski ir lodīte, uz kuras virsmas noteiktā telpiskā izvietojumā atrodas pīķa proteīna molekulas jeb ragi, bet tad, kad vakcīnas ietekmē šūna uzsintezē šo raga jeb pīķa proteīnu, tas izskatās kā diegs. Uzražotais proteīna diegs samudžinās kamoliņā, bet telpiski tas ne tuvu neizskatās kā tas pats pīķa proteīns uz vīrusa daļiņas virsmas. Lai šo problēmu apietu, zinātnieki piedāvā jauno vakcīnu.

– Jā, kas jaunajā vakcīnā ir citādāks?

– Zinātnieki izdomāja, ka vajag uztaisīt tauklodīti un uz tās virsmas uzreiz piestiprināt jau gatavas 14 šādas proteīna molekulas jeb ragus. Cerībā, ka tie izskatīsies stipri līdzīgāki vīrusa ragiem nekā proteīni, kas saražoti cilvēka šūnā un nekam nav piestiprināti. Tātad Nuvaxovid satur uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas sastopamā pīķa proteīna paveidu, kas izstrādāts laboratorijā, reaktorā. Proti, lai to saražotu, izmanto bakulovīrusa tehnoloģiju – tie ir speciāli vīrusi, kuri inficē tieši kukaiņu šūnas. Tātad ar bakulovīrusu palīdzību koronavīrusa gēnu ievada insektu šūnā, un tur tas piespiež šo šūnu sintezēt vakcīnai vajadzīgo pīķa proteīnu. Tad to savāc, attīra un taisa vakcīnu, savienojot iegūto proteīnu ar tā dēvēto adjuvantu. Adjuvants ir efektivitātes pastiprinātājs – viela, kura piespiež proteīnu izvietoties tā, kā mēs gribētu. Bet – vajadzīga arī nanoizmēra lodīte, pavisam mazītiņa, kā koronavīruss, pie kuras virsmas piestiprināt šīs 14 pīķa proteīnu molekulas. Lai to izgatavotu, izmanto ziepjukoka mizas ekstraktu, klāt pievieno taukus, vēl šo to… Sanāk vīrusveida daļiņa, taču paša koronavīrusa gēnu tajā, protams, nav.

Vai Nuvaxovid vakcīnā pīķa proteīna molekulas ir gluži tādas pašas kā koronavīrusam? Nu nebūs tādas pašas. Bet – kur ir jaunās proteīna vakcīnas priekšrocība? Šādā veidā cilvēka organismā netiek ievadīti sveši gēni. Ar gēniem šai vakcīnai vispār nav nekāda sakara!

– Tātad, vakcinējoties ar Nuvaxovid, muskulī ievada tauklodīti, uz kuras virsmas ir jau gatavi proteīni.

– Tieši tā! Šādu proteīnu jeb olbaltumvielu tehnoloģiju plaši izmanto jau sen daudzām vakcīnām, piemēram, pret garo klepu, papilomas vīrusu un B hepatītu. Tām ir labs drošības profils.

– Bet nekas šajā pasaulē nav ideāls – kas varētu būt jaunās vakcīnas trūkumi?

– Ievadot jauno vakcīnu, imūnsistēmas reakcija būs ātrāka un stipri asāka. Apmēram tas pats, ja jūs muskulī injicētu pienu – būs sāpes, būs iekaisums. Svešs proteīns organismā izraisa iekaisumu. Ja ievadīs daudz proteīna, ķermeņa temperatūra uzreiz paaugstināsies! Moderna vakcīnā RNS proteīns ir 100 mikrogrami, Pfizer vakcīnā – 30 mikrogrami. Nuvaxovid vakcīnā ir 5 mikrogrami proteīna. Nav daudz. Bet ar to pietiek, lai būtu stipri vairāk blakņu nekā jebkurai no iepriekšējām četrām vakcīnām, kas iedarbojas lēnām, laika gaitā. Proti, mesendžera RNS vakcīnas arī satur nanoizmēra tauklodītes, bet tām uz virsmas nekā cita nav – gēns iepakots lodītē iekšā, un pret taukiem mūsu organisms izturas visai rezervēti: tam nepatīk sveši tauki, bet paciest var. Blaknes sākas vēlāk – kad gēns jau iekļuvis šūnā, tiek ražots proteīns, tas parādās asinīs un cīņai sāk mobilizēties limfocīti… Toties svešs proteīns – tā ir pavisam cita lieta! Organisms uzreiz saprot, ka ar to jācīnās, jo aiz sveša proteīna var slēpties kāds vīruss vai baktērija! Līdz ar to injekcijas vietā uzreiz izpaužas lokāla reakcija: jutīgums, pietūkums, sāpes. Pēc tam var būt arī paaugstināta temperatūra, galvassāpes, citiem ir muskuļu un locītavu sāpes, slikta dūša vai vemšana, nogurums, slikta pašsajūta. Vārdu sakot, stipri daudz reakciju un uzreiz. Turklāt vairāk nekā vienam no 10 vakcinētajiem. Bet tas nav nekas jauns! Kā jau sacīju, jūs varat pienu injicēt muskulī, un blakņu spektrs būs tas pats.

– Kāda ir jaunās vakcīnas efektivitāte?

– Konkrēti par Nuvaxovid vakcīnu zināms, kā tā tika veidota, izmantojot Uhaņas vīrusa pīķa proteīna kodu, tātad informāciju par koronavīrusa sākotnējā varianta pīķa proteīna uzbūvi. Pret Uhaņas vīrusu šī vakcīna strādā labi. Pret alfa paveidu sliktāk, pret delta vēl sliktāk, pret omikronu – nav zināms.

– Kur jūs saskatāt jaunās vakcīnas izmantojumu?

– Vakcīnas biznesa stratēģija balstīta uz to, ka tai ar gēniem nav nekāda sakara. Šī vakcīna varētu derēt kā variants tiem, kas līdz šim, kamēr bija pieejamas tikai mesendžera RNS un vektortipa vakcīnas, uztraucās par to, ko ievadītais gēns nodarīs viņu organismam.

Otra niša – kā balstvakcīnas variants. Ja cilvēks pamataizsardzību pret koronavīrusu ieguvis, vakcinējoties ar kādu no iepriekš reģistrētajām četrām vakcīnām, tad, lai pastiprinātu imūnsistēmas iedarbību pret vīrusa pīķa proteīnu, var ievadīt pa tiešo pašu pīķa proteīnu.

Ko domā cits pētnieks?

Iespējams, es to izvēlētos kā nākamo

Dr. biol. Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra direktors un Zinātniskās padomes priekšsēdētājs:

– Principiālā atšķirība no mesendžera RNS vakcīnām ir tā, ka ar Nuvaxovid vakcīnu cilvēkam tiek ievadīts jau gatavs – laboratorijā, reaktorā radīts – proteīns, un imūnsistēma var ar to uzreiz mijiedarboties, reaģēt un izstrādāt aizsardzību pret koronavīrusu. Tātad, ja kāds ļoti baidījās, ka, vakcinējoties, piemēram, ar Pfizer vai Moderna, cilvēka šūnā ievadītais koronavīrusa gēns kā gēns, iespējams, dara ko sliktu, šajā gadījumā cilvēka organismā nekādi gēni netiek ievadīti – ievada jau gatavu proteīnu. Tā ir klasika, jau zināma, droša tehnoloģija, šādā veidā ražo gan dažādus bioloģiskos preparātus, kas ir kā medikamenti, gan daļu jau zināmo vakcīnu pret citām infekcijām.

Vai Nuvaxovid radīta speciāli pret omikronu? Tā gan nav taisnība. Ņemot vērā, ka proteīna tipa vakcīnām radīšanas process ir ilgāks, pamatgēns, no kā tiek taisīts proteīns Nuvaxovid vakcīnai, ir sākotnējais SARS–CoV–2 vīruss, Uhaņas paveids. Par Nuvaxovid aizsardzību pret smagu saslimšanu ar omikronu pārliecinošu klīnisku datu vēl nav, taču laboratorijas pētījumi liecina, ka ir imūnā atbilde arī pret omikronu. Kā notiek pētījumi? No vakcinēta cilvēka paņem asins serumu un laboratorijas apstākļos skatās, vai tas var neitralizēt dažādu tipu vīrusus. Piemēram, omikrons, delta, alfa… Tādā ziņā vakcīnas ražotāja dati ir ļoti labi. Pret Uhaņas vīrusu efektivitāte ir tuvu 100 procentiem, un 90 procentu efektivitāte ir pret Covid-19, kas definēts kā simptomātisks. Blaknes? Spēcīgs drudzis no Nuvaxovid vakcīnas ir krietni retāk: 6 procentiem, no Pfizer un Moderna vakcīnas – 16 procentiem vakcinēto.

Es domāju, ka jaunā vakcīna ir labs papildinājums esošo vakcīnu klāstam. Pēc pašreizējiem rezultātiem, ja man būtu iespējams izvēlēties, revakcinācijai kā nākamo labprāt gribētu tieši Nuvaxovid – dažādības dēļ. Varbūt tā var izraisīt tādu imūno atbildi, kas papildinātu aizsardzības spektru, salīdzot ar iepriekš saņemtajām vakcīnām.

Kā lieto Nuvaxovid vakcīnu?

• Pieaugušajiem ievada augšdelma muskulī – divas injekcijas ar 3 nedēļu intervālu.
• Vai Nuvaxovid var samazināt vīrusa pārnesi starp cilvēkiem, vēl nav zināms.
• Šobrīd nav arī zināms, cik ilgstoša ir Nuvaxovid sniegtā aizsardzība.
• Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par kaitīgu ietekmi grūtniecības laikā, tomēr dati vēl ir ierobežoti.
• Vakcīnu nedrīkst saņemt tie, kam ir zināma alerģija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām.