Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zīmols ir tik labs, cik labi ir tā darbinieki. Pirms dažiem gadiem “Hyundai“ komandai pievienojās bijušais BMW M divīzijas vadītājs Alberts Bīrmans, radot sportiskos “Hyundai“ N sērijas modeļus. Tas sāka velt N sērijas sniega bumbu un šobrīd jau bez Bīrmana virsvadības dinamiskā modeļu līnija īsā laikā attīstījusies tiktāl, ka sagādā nopietnu konkurenci tiem zīmoliem, kas šajā lauciņā darbojas jau vairākas desmitgades.
Eksterjers & interjers
Augsti novietotas šaurās lampas ir “Hyundai“ jauno laiku trends. Līdzīgs koncepts izmantots jaunā “Bayon“, “Santa Fe“ un pat ūdeņraža “Nexo“. Ne visos tas izraisa sajūsmu, taču, salīdzinot ar standarta versiju, “Kona N“ patiesi izskatās pievilcīgāks. Sportiski virsbūves akcenti un krāsu salikums padevies itin veiksmīgs. Performance Blue zilais tonis kļuvis pa N sērijas atpazīšanās zīmi, uzreiz norādot, ka pie luksofora no šī auto labāk uzmanīties.
Protams, vēl joprojām tas nav ticis vaļā no dažām īpatnībām. Piemēram, aizmugures dubultā optika rada iespaidu, ka šeit atrodas mašīna virs mašīnas un dizainers nav spējis izšķirties, kurus lukturus lai atstāj.
Ja atminaties modernizētā i30 interjeru, tad lielus pārsteigumus “Kona N“ nesagādās. Viss ir tikpat ērti kā hečbekā un ērtas sēdpozīcijas atrašana neprasīs ilgu laiku. Aizmugurē sēdēt garāka auguma pasažieriem nebūtu ieteicams, savukārt bagāžas nodalījuma ietilpība ir visai ierobežota, tāpēc par ģimenes auto to uzskatīt nevajadzētu. Toties ierausties salonā būs vieglāk nekā zemajos hečbekos.
Tehnika & brauciens
“Kona N“ apgādāts ar 2,0 litru T-GDi turbomotoru, kas attīsta 280 ZS un 392 Nm griezes momentu. Tas ir tas pats četrcilindru benzīna agregāts, ko iespējams atrast i30 N hečbekā. Būdams atsaucīgs, tas 100 km/h sasniedz 5,5 sekundēs un neieslīgst nekādās kaitinošās turbobedrēs.
Pat, ja tādas ir, tad sarkanā poga uz stūres savelk N mehāniskās stīgas, uz 20 sekundēm palielinot griezes momentu un automātiskās transmisijas atsaucību. Vienkārši nospiežot pogu uz stūres, automobilis pārslēdzas no esošā pārnesuma uz maksimālam paātrinājumam piemērotāko pārnesumu.
Vienlaikus krosovers nav pārlieku agresīvs, lai traucētu ikdienai. 2,0 l motors apvienojumā ar astoņu pakāpju slapjā dubultsajūga transmisiju ir pat visai patīkams salikums arī ikdienišķam braucienam, nemaz nerunājot par lielisko atsaucību sportošanas laikā. Turklāt 17 cm virsbūves klīrenss ļauj iebraukt tur, kur hot-hatch jau būtu uzsēdies. Ja ne salona plašumā, tad vismaz viļņainākā apvidū “Kona N“ būs praktiskāka izvēle. “N Grid“ braukšanas režīmus šeit papildina sniega, dziļa sniega, smilšu un dubļu režīmu izvēles. Tātad vismaz teorijā tas ir gatavs stāties pretī izaicinājumiem.
Sportisko “Hyundai“ modeļu līnija ir pazīstama ar faktu, ka, aktivizējot N režīmu, balstiekārta kļūst tik cieta, ka arī līdzens segums var būt pārbaudījums mugurai, nemaz nerunājot par kādu ceļa negludumu. To īpaši pierādīja i20 N un arī šeit nav citādi. Uz 19 collu diskiem sēdošais krosovers sāpīgi uztvers katru ieplaku vai pacēlumu asfaltā, tāpēc komforta vārdā labāk tālāk par sporta režīmu nevajadzētu iet.
Viens no faktoriem, kas šajā segmentā būtiski par labu spēlē “Kona N“ – izplūdes skaņa. Sportiskajā segmentā tas spēlē būtisku lomu. Lai arī tā varbūt šķiet mazāk efektīva kā i20 N vai i30 N, dārdoņa joprojām ir ļoti labi dzirdama un pārējiem “sporta” krosoveriem liek izklausīties pēc elektroauto. Bravo! Tāpat šeit ir arī mehāniskā rokasbremze un pilnībā atslēdzama stabilitātes kontrole.
Nu gluži vai sliktais zēns krosovera tēlā, kas sagādās daudz jautrības. Šāda eksplozivitāte nosvērtajiem VAG modeļiem nav raksturīga. Vācieši vairāk piemēroti ikdienas gaitām, bet šī krosovera raksturs ir pavisam nepieradināts.
Ņemot vērā, ka “Kona N“ degvielas bākas tilpums ir 50 litri, bet vidējais patēriņš ir vismaz 10 l/100 km, DUS apmeklēšana būs biežāka nekā klasisko krosoveru gadījumā. Tas nav būtisks trūkums – tas vienkārši ir jāņem vērā.
Pretēji VAG grupas zīmoliem, korejieši kā karstajos hečbekos, tā arī “Kona N“ visu jaudu nosūta uz priekšējo tiltu, kas ierobežo daudzskaitlīgo zirgspēku izmantošanu vismaz piecus mēnešus gadā. Nedēļas nogalē, kad veicām testa braucienu, ceļu klāja slapja sniega kārta, būtiski apgrūtinot braukšanu, nemaz nerunājot par 280 ZS potenciāla izmantošanu. Elektroniski kontrolēts mehāniskais ierobežotas slīdes diferenciālis (e-LSD) uz sausa vai daļēji mitra seguma var darīt brīnumus, bet ziema ir pārāk augsts kalns, kurā kāpt.
Pilnpiedziņas krosoveri ar līdzīgas jaudas amplitūdu, piemēram, “Cupra Formentor“ šādos apstākļos jūtas pavisam drošāk. Vasarā situācija būtu krasi atšķirīga, taču pie mums jārēķinās, ka lieliski apstākļi šim auto būs ne vairāk kā 3–5 mēnešus gadā.
Vietās, kur segums bija sausāks, “Kona N“ brauc patiesi jautri. Būdams augstāks un smagāks nekā hečbeks, tas tomēr pārlieku nesagāžas līkumos un paklausīgi stūrējas mūsu norādītajā virzienā. Tā vai citādi, bet vasarā būtu pavisam cita braukšana.
Protams, ne visiem šāda tipa krosoveriem tiek piedāvāta pilnpiedziņa. Piemēram, arī “Ford Puma ST“ uz priekšu dzen tikai viens tilts, taču zilā ovāla trīscilindru dzinējam gluži vienkārši nepietiek jaudas, lai spēkotos ar korejieti.
Interesanti, ka standarta versijā “Kona“ krosoveram ir pieejama pilnpiedziņas versija. Pie šīs ekstras tikusi “niknākā” modifikācija ar 1,6 l T-GDI motoru, taču sportiskajā N versijā no visu riteņu piedziņas nav ne miņas.
Dienas beigās būtisks faktors ir cena. Protams, pilnpiedziņa sadārdzinātu “Kona N“, taču kā papildus versiju mēs to noteikti vēlētos redzēt.
“Kona N“ pieejams par 36 990 eiro, turklāt tā praktiski ir arī gala cena, jo vienīgā papildus opcija ir cita krāsa, kas pieejama par 395 eiro. “Volkswagen T-Roc R“ pieejams no 45 636 eiro, bet, zinot to, ka “Volkswagen“ papildaprīkojums var sniegties pat vairākās lapās, reālā cena “grozīsies” ap 50 000 eiro. Starpība ir milzīga un varētu šķist, ka svaru kausus tas nosver par labu “Kona N“.
Tomēr tad visus finansu aprēķinus sašūpo mierīgāka temperamenta “Cupra Formentor“, kam ir pilnpiedziņa, lielāka ietilpība, vairāk jaudas (300 ZS) un tikai nedaudz augstāka sākumcena – 38 000 eiro. Tas ir piedāvājums, pēc kura izveidojusies jau gara pircēju rinda. Rinda gada garumā.
Rezumējums
«Kona N» ir savas klases huligāns. Labā nozīmē.
Sagaidāms, ka šis varētu būt viens no pēdējiem N modeļiem, kuru uz priekšu nedzen elektrība. Iekšdedzes dzinēju un karsto hečbeku faniem “Kona N“ varētu patikt, jo tas brauc labāk nekā krosoveram pieklātos, turklāt dažos aspektos ir ikdienā vieglāk lietojams nekā hečbeks.
Jāatzīmē gan, ka pilnpiedziņas esamība to padarītu vispusīgāku mūsu mainīgajos laikapstākļos.
Vai atminaties brīdi, kad ieradās “i30 N“ hečbeks un visus šokēja ar zemo cenu? Tas uzreiz to padarīja par labāko price/performance izvēli. Ja nebūtu “Cupra Formentor“, tad “Kona N“ būtu vēlreiz atkārtojis šo fenomenu arī sportisko krosoveru segmentā.
