Foto: Ciemos pie naturālā stila dārza saimnieka Edžus Vējiņa

Par sev tuvāko esmu atzinis dārzu stilu, ko pasaulē dēvē par naturālo. Iedvesmu tas smeļas dabā.

Edžus ir studējis žurnālistiku, strādājis sabiedrisko attiecību jomā, rakstījis un rediģējis grāmatas. Pašlaik veido arī savu blogu ainavudizains.wordpress.com Tomēr līdztekus vienmēr bijusi interese par dārzkopību: «Sākums tai bija visai praktisks – mani ļoti aizrāva augļkopība, iestājos Tautas universitātes Augļkopības fakultātē, iemācījos potēt un acot augļu kokus, un deviņdesmitajos gados man Stāmerienā bija pat pašam sava neliela stādaudzētava. Taču tad sapratu, ka tas tomēr nav savienojams ar darbu Rīgā, un visu, kas stādaudzētavā palicis, atdāvināju draugiem un kaimiņiem. Bet tas man joprojām patīk, un nav neviena gada, kad es kaut ko neuzacotu savam priekam. Tomēr interese par dārzu nemazinājās, gluži otrādi – tā kļuva dziļāka, pabeidzu lieliskās ainavu arhitektes Gundegas Lināres vadītos daiļdārzniecības un dārzu projektēšanas kursus, pēc tam ieguvu arī oficiālu izglītību dārzkopībā, mācoties Latvijas Lauksaimniecības neklātienes tehnikumā. Gatavojos šajā jomā strādāt arī žunālistikā, taču dzīve pavērsās citādi. Tagad sevi saucu arī par ainavu dizaina blogeri, turpinu par to rakstīt, fotografēt, un tas man sagādā tiešām ļoti lielu prieku. 

Sākumā mana bijusī stādaudzētava pārtapa par dekoratīvu dārzu, kādu Latvijā ir tūkstošiem, – ar līkumotām dobēm, kurās aug pa kādai tūjai un citam skujenim, pa kādai hortenzijai, protams, ir arī puķes – gan vasaras puķes, gan ziemcietes –, bet starp augiem arī daudz kailas zemes vai mulčas kvadrātmetru…