Personības vai pelēcības? Kāpēc Latvijas izglītības sistēma «izbrāķē» potenciālos līderus
Nesen divas dienas viesojos prestižā Lielbritānijas privātskolā Kirkham Grammar School. Atpakaļceļā, gaidot reisu Mančestras lidostā, spilgtās pieredzes iespaidots sāku galvā pārcilāt un strukturēt Latvijas izglītības sistēmas klupšanas akmeņus.
Raimonds Rudzāts
Foto: Dave Clark Digital Photo / Shutterstock
Vai Latvijas skolas vispār ir gatava personībām? Redzētais Lielbritānijas privātskolu vidē liek uz mūsu pašmāju reformām skatīties ar krietnu devu skepses. Kamēr mēs dzenamies pēc fiskālas efektivitātes, briti gadu simtiem investē skolotājos-autoritātēs. Kāpēc mūsu sistēma izbrāķē tos, kuri nedomā pēc standarta, un kāpēc ierēdniecības diktāts ir kļuvis par galveno kritēriju izglītībā?
Šis nav stāsts par skaitļiem vai tabulām. Tas ir stāsts par:
Kāpēc tādas personības kā Gacho nekad neiederēsies mūsu pašreizējā sistēmā? Un kāpēc pati sistēma viņam nešķistu pievilcīga?
Lauku skolas kā pēdējais bastions. Stāsts par vecā kaluma sporta skolotāju, kurš bez nevienas institūcijas iesaistes, vīrišķīgi aprunājoties ar varmācīgu patēvu, pielika punktu audzēknes zilumiem.
Pašaizliedzība ārpus rāmjiem. Par pedagogiem, kuri pie sevis mājās izmitina bērnus no nelabvēlīgām vidēm un vadā viņus 30 kilometrus uz pulciņiem.
Prezidenta balles paradokss. Kāpēc svinīgo pasākumu viesu sarakstos vieglāk atrast čekistus un skandalozus uzņēmējus, nekā valsts labākos skolotājus?
