Ieva Treija emocionālā intervijā dažas dienas pirms došanās svētceļojumā

Tādas sarunas sākt nekad nav viegli, un pirms intervijas es nezināju, vai un kā mēs varēsim runāt par vissāpīgāko. Bet Ieva pati teica: «Esmu gatava par to runāt. Jo tas ir jautājums – kā būt šajā pasaulē? Ļoti daudziem savās sērās liekas, ka viņi tādi ir vieni, bet pasaulē ir daudz cilvēku, kas cieš bēdas.» Tie ir tikai divi gadi, bet liekas, ka Ieva izgājusi ļoti, ļoti garu ceļu kopš 2019. gada, kad augustā piepeši aizgāja viņas Sandro, bet 21. decembra naktī no balkona nokritis tika atrasts septiņpadsmitgadīgais Arturs. Vispirms viņa gribēja visu atstāt, atteikties no iepriekšējās dzīves un doties klosterī.

Ieva ir SIA «Gemoss» īpašniece un vadītāja, triju bērnu – Riharda, Maijas un Artura – mamma, nu jau arī vecmāmiņa. 

Psihoterapeits pateica arī kaut ko man ļoti svarīgu: «No tā, vai tu tagad savāksies vai ne, atkarīga tavas dzimtas nākotne.»

– Nemaz tik bieži negadās, ka uzņēmējiem, lai arī ļoti veiksmīgiem, tiek piešķirti valsts augstākie apbalvojumi. Jūs nupat esat apbalvota ar Atzinības krustu! Bijāt pārsteigta? 
– Es neko par to nezināju! Bija svētdienas vakars, un draudzene pēkšņi atsūtīja bildīti ar aplausiem un saiti uz Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula lēmumu. Vēru vaļā un neko nesapratu, pat ieguglēju, ko nozīmē Atzinības krusts, jo nekad nebiju iedomājusies, ka tas var attiekties uz mani! Paskatījos – to piešķir par godprātīgu darbu. Jutos ļoti priecīga un pacilāta! 

Latvijā uzņēmēji parasti netiek novērtēti, lai gan tieši mūsu vietējā kapitāla uzņēmēji taču ir Latvijas lepnums. 

– Beidzamajos divos gados viena krīze sekoja citai. Ko tas nozīmēja jūsu Gemosam?
– Pagājušā gadā janvārī mēs piedzīvojam zemāko apgrozījumu, kāds jebkad šajā mēnesī bijis, bet aprīlī, kad ēdināšanas nozare mēģināja saņemties, – augstāko. Svarīgi būt elastīgiem! Man liekas, mums izdevās, bet emocionāli bija ļoti grūts gads, jo, kad iet labi, vienmēr pietrūkst darbaroku, bet, kad iet slikti, tās paliek pāri, taču nevienu atlaist negribas.