«Nedomājiet: ja no «ģerevņas», tad glupa!» Sociālo mediju zvaigzne no Latgales – Kristīne Gjača

Kristīne sīkraibā kleitā sēž lielās koka šūpolēs un met ar roku, rādot, ka braucam pareizi. Jau pirms tam viņa ceļu sīki izstāstījusi: no Preiļiem jāaizbrauc līdz Stabulniekiem, tad pāri kalnam, pie pieturas Krogs jānogriežas un tad tikai taisni un taisni, garām siena ruloniem un kapiem, un tad jau būšot klāt.

Tā nu esam satikušās – sēžam un šūpojamies. Aiz muguras bubina traktors, savā nodabā pastaigājas vistas, kontrolēdamas zemeņu vagas – tiešām, tiešām visas ogas nolasītas? Pāri ceļam pie vecticībnieku kapličas zied liepa, kuras zaros spīd liels baznīcas zvans. Govis ir ganībās, telītes kūtī, bet virtuvē – panna, pilna ar gailenēm krējuma mērcē.

Biju jauna meitene, viņš – ģerevņas pēdējais dzērājs, es kā muļķīte skraidīju pakaļ. Nekas labs manā dzīvē ar viņu nebūtu bijis – staigātu sadauzīta vai ar nervu sabrukumu, zilumus jau biju dabūjusi.

Vienojamies, ka runāsim latgaliski. «Labi, tad man nebūs mēle jālauž,» priecīgi saka Kristīne.