Viņa lasa svešiniekus kā atvērtu grāmatu! Košās Iritas Rozentāles neparastā dzīve un talants

Vakara pasaciņu vietā ezoterika

Satiekot Iritu uz trokšņainās Brīvības ielas Rīgā un dodoties uz noskatīto kafejnīcu, kur esam iecerējušas gardi pakafijot un parunāties, pamanu, ka nedaudzie garāmgājēji uz mums atskatās. Precīzāk – uz Iritu. Kā nu ne, tik košu sievieti ir grūti nepamanīt, turklāt uzmanību piesaista ne tikai viņas matu spilgti violetais tonis, bet arī kāds īpašs starojums, kas burtiski laužas ārā no viņas. Irita atzīst: «Jā, dzīve tagad ir skaista! Izbaudu katru mirkli un visas savas skumjas un pārdzīvojumus, kas manī ir, ielieku dzejoļos, un tas palīdz nenodarīt sev pāri.»

Par mani smējās, mani atstūma, es nevarēju nevienu vārdu pateikt.

Dvēseles lidojums ir Iritas pirmais personiskais dzejas krājums, kurā iekļauti dzejoļi, sākot no pusaudzes gadiem. Pats pirmais nopietnais dzejolis tapis 1994. gadā pamatskolas laikā. Skolotāja to izlasījusi un pateikusi, ka šis noteikti neesot viņai vienīgais tāds. «Es pie sevis nodomāju, ka ir jau gan,