Nejaukās, neērtās — sasvīdušās pēdas

Mūsu galvā atrodas organisma centrālais serveris – smadzenes, centrālā nervu sistēma, un no tās savukārt atzarojas perifērā nervu sistēma. Tātad no centrālā servera atkarīgas daudzas norises organismā, un – jā, lielā mērā pat kāju svīšana. Ar prātu mēs svīšanu nespējam regulēt, tāpēc arī nervu sistēmas darbības svārstības – uztraukums, spriedze – tiešā veidā ietekmē svīšanu, arī pēdu svīšanu. Proti, kad satraucamies, svīstam vairāk, bet, kad kļūstam mierīgākas, svīstam mazāk.

Kopumā pastiprināta pēdu svīšana pati par sevi veselību daudz neietekmē, tomēr tev jāzina, ka pārlieka pēdu svīšana palielina risku dabūt arī dažas slimības.

Kāpēc svīst?

Ja pēdas (un parasti arī plaukstas un paduses) svīst pastiprināti jau kopš bērnības, to sauc par primāru lokalizētu hiperhidrozi. Lielākoties sastopama ģenerāla hiperhidroze – proti, kad svīst viss ķermenis. Šī īpatnība, visticamāk, ir ģenētiski noteikta, un pētnieki pieļauj, ka tā saistīta ar nervu sistēmas darbības traucējumiem. Parasti sūdzības par pastiprinātu svīšanu sāk izpausties pusaudžu vecumā – tad dikti svīst visi tīņi, taču daži tomēr vairāk.

Citi lasa

Zane Piļka- Karaļeviča

Personības

Kreipānu līdz asarām aizkustina sabiedrības atbalsts, taču viņam ir kāds svarīgs lūgums…

Ziņu aģentūra LETA

Dailes teātris

Kādu algu saņems Dailes teātra valdes locekļi? Daudzi būs pārsteigti

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Medicīnā izšķir arī sekundāro hiperhidrozi, kam par pamatu ir dažādas citas veselības problēmas – cukura diabēts, funkcionāli vairogdziedzera traucējumi, menopauze u.t.t. Bet tad arī šī kaite lielākoties izpaužas ģeneralizēti – cilvēkam pastiprināti svīst viss ķermenis.

Ir arī medikamenti, kas var veicināt svīšanu. Piemēram, daži antidepresanti.

Cits iemesls?

Pēdas svīst vairāk, ja tev ir pēdu deformācija un slodze uz tām nav vienmērīga. Un, kad spiediens uz pēdu nav pareizs, nevajadzīgi saspringst vairākas muskuļu grupas, tiek traucēta asinsrite un organisms mēģina šo diskomfortu kaut kā kompensēt ar svīšanu. Līdzīgi notiek, ja ikdienā staigā augstpapēžu apavos.

Jā, tavām ēdām ikdienā jāiztur milzīga slodze, bet daba par to ir jau padomājusi. Lai slodze būtu panesama, tev jāstaigā basām kājām vai ar pēdas anatomiskajai uzbūvei pielāgotiem apaviem. Ja tu staigāsi neērtos apavos, pēdas svīdīs vairāk. Ja tev ir pēdas deformācija, svīšana var mazināties, kad sāksi nēsāt ortopēdiskos apavus. Vai arī – individuāli izgatavotas vai pielāgotas zolītes un supinatorus, kurus nomēra un izraksta podologs.

Pēdiņu daba

Plaukstu un pēdu ādai ir arī dažas anatomiskas īpatnības… Ādā viscaur ir gan tauku dziedzeri, gan sviedru dziedzeri, kas rūpējas, lai tā būtu pārklāta ar tādu kā aizsargplēvīti. Šī virskārtiņa pasargā organismu no slimību izraisītāju iekļūšanas. Uz plaukstām un pēdām ādā tauku dziedzeru ir ļoti maz, darbojas tikai sviedru dziedzeri, tāpēc, lai nodrošinātu aizsargfunkciju, tiem ļoti sparīgi jādarbojas. Proti, sviedru dziedzeriem jāpanāk, lai pēdu āda ir pietiekami mīksta un neplaisātu, lai neveidojas bieza raga kārta. Tiklīdz rodas kādi svīšanas regulācijas traucējumi, pēdu ādas aizsargfunkcijas mazinās.

Svīšana – vārti infekcijām

Ja pēdas sasvīst un ilgi paliek mitras sliktas higiēnas dēļ, ādas virsējā raga kārta uzbriest, kļūst irdena (līdzīgi, kā tas notiek pēc vannas, kad āda pirkstu galiņos sakrokojas) un vieglāk laiž cauri dažādas infekcijas – sēnīšu sporas, vīrusus, baktērijas. Nav teikts, ka vesels cilvēks ar uzirdinātu pēdu ādu, kura izlaidusi cauri mikroorganismus, noteikti saslims, taču risks ir lielāks.

Šobrīd bērniem, kas teju visi ikdienā staigā slēgtos sporta apavos, kuros pēda allaž mitra, ļoti izplatītas ir pēdu kārpas. To izraisītāji mājo baseinu telpās, sporta zāļu dušās, kur bērni ikdienā staigā basām pēdām. Šis vīruss ādā ieperinās žigli vien, pietiek uzkāpt tam ar sviedru uzbriedinātu, uzirdinātu pēdu. Trakākais, ka caur šādu saplaisājušu pēdu ādu organismā var iekļūt arī rozes izraisītāji.

Ja pēda ilgstoši atrodas mitrumā (sviedros), izmainās ādas normālā mikroflora un viegli var savairoties baktērijas, kas rada specifisku pēdas ādas bojājumu – punktveida keratolīzi. Šīs kaites izpausme ir mazi, apaļi plankumiņi, kas parasti ir uz pirkstu spilventiņiem un papēža. Vēl veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumu dēļ var sākties dishidroze, kad pēdu sviedru dziedzeri netiek galā ar mainīga sviedru daudzuma izvadīšanu un zem ādas veidojas pūslīši, kas ir ļoti sāpīgi.

Ieteikumi, ko darīt:

1. Aizej pie ārsta un pārbaudi, vai nav sākusies kāda hroniska slimība, kas izraisa pastiprinātu svīšanu.
2. Izvēlies labus apavus un zeķes. Labi ir tādi apavi, kuros āda var elpot, kas nenospiež pēdu, nodrošina pareizu spiedienu uz pēdas balsta virsmu. Zeķes prātīgāk izvēlies no kombinētiem materiāliem, piemēram, kokvilnas un likras, kas ievīta kokvilnas diegu iekšpusē, lai āda nesaskaras ar mākslīgo materiālu. Īpašās sporta zeķes spēj izlaist cauri sviedrus un aizturēt tos uz materiāla virskārtas. Simtprocentīgas kokvilnas zeķes labi uzsūc mitrumu, taču viscaur samirkst, tāpēc tajās pēdas paliek slapjas tik un tā.
3. Izžāvē apavus katru reizi pēc nēsāšanas. Visu dienu valkāti apavi iekšpusē ir mitri. Pa nakti tie nepaspēj gana labi izžūt, bet mitrā un siltā vidē ļoti patīk vairoties baktērijām un arī sēnītēm. Tāpēc katrai sezonai vajadzīgi divi pāri apavu, kurus var mainīt. Tā arī ir dezinfekcijas metode, jo sausā vidē daudzi mikrobi nespēj izdzīvot.
   
   Sporta apavus uz zeķes regulāri mazgā temperatūrā, kas augstāka par 60 grādiem. Tāpat ar karstu ūdeni var mazgāt daudzus ūdensnecaurlaidīgus apavus.
4. Apavos lieto dezinficējošus līdzekļus. Dezinficējošo līdzekļu sastāvā ir arī aktīvās vielas, kas noņem smaku, bet dažos – tikai tās. Parasti tad rakstīts, ka līdzeklis domāts apavu atsvaidzināšanai, sliktās smakas noņemšanai un tamlīdzīgi. Ja uz iepakojuma izlasīji, ka līdzeklis domāts apavu dezinfekcijai, – derēs.
   
   Populārākās dezinficējošas vielas ir formaldehīdi un hlors. Bet, ja naudas maz, dezinfekcijai vari izmantot ābolu etiķi – vismaz sēnīšu sporām šī vide apavos nepatiks. Ir daži dezinfekcijas līdzekļi, kas domāti īpaši sēnīšu infekcijas izraisītāju nomākšanai. To sastāvā ir fungicīdi (labāk paļauties uz ārstu ieteiktajiem profesionālajiem līdzekļiem, piemēram, Incidin MSpray Extra, Cutasept Feet, Ruck Shuhdesinfektion).
   
   Tikai ņem vērā – jebkurš dezinfekcijas līdzeklis jālieto iepriekš izžāvētos apavos, un noteikti jāizlasa lietošanas pamācībā, pēc cik ilga laika dezinficētajos apavos var aut kājas. Ja līdzeklis vēl nav izgarojis, indīgās vielas var iekļūt arī pēdas ādas šūnās. Ir tādi dezinfekcijas līdzekļi, uz kuriem norādīts, ka tie der gan apavu, gan kāju dezinfekcijai. Tad var lietot drošāk, bet tik un tā pēc dezinficēšanas jāļauj līdzeklim izžūt.
5. Vanno kājas!



Lai mazāk svīst

• Zilo graudiņu jeb kālija permanganāta šķīduma (5–10 grami uz litru).
• Ozolu mizu novārījuma vanniņas. Pateicoties miecvielām, āda tiešām kļūs sausāka. Katru dienu gan pēdas šajās vanniņās mērcēt nevajag, pietiks, ja to darīsi katru otro dienu vai divreiz nedēļā. Tikai zini – gan zilo graudiņu šķīdums, gan ozolu mizu novārījums var iekrāsot nagus un ādu brūnganus.

Smaržīgās pēdas: 1 tējkarotē augu eļļas izšķīdini 5 pilienus tējaskoka eļļas, 1 pilienu citronu eļļas. Vakarā maigi iemasē savas izvannotās un nosusinātās pēdas. Palīdz pret sēnīšu infekcijām un arī āda sacīs paldies.

RECEPTES, lai pēdas nepatīk infekcijām

• Etiķa, sāls, kliņģerīšu tinktūras šķīduma vanniņas.
• Kliņģerīšu tinktūras vanniņa.
• Skuju ekstrakta vanniņa.

Daudzas izmanto sāls un sodas vanniņas… Sāls dezinficē, bet sodas lietošanai racionāla pamata gan nav. Soda ir sārmaina viela, bet pēdu ādas videi jābūt skābai. Tāpēc labas ir etiķa šķīduma vanniņas, kas padara pēdu ādas vidi vēl skābāku. Tas savukārt nepatīk daudzām sēnītēm. Var lietot jebkuru 3–5% etiķi, tikai uzmanies un nepiešļāc vanniņas ūdenim dziļos plauktos noslēpto pārtikas etiķa esenci! Tā vari apdedzināt ādu. Vislabāk ņemt talkā ābolu etiķi. Šķīdumam jābūt viegli skābam, parasti lieto tējkaroti etiķa uz litru ūdens. Savukārt skuju ekstrakta vanniņa uzlabo asinscirkulāciju pēdās un mazina sēnīšu sporu vairošanos.

• Lieto pēdu dezodorantu vai antiperspirantu, kas bieži ir kā viens kombinēts līdzeklis. Dezodorējoši līdzekļi nemazina svīšanu, bet tikai novērš sviedru smaku. Antiperspiranti mazina svīšanu. To sastāvā parasti ir alumīnija sāļi, par kuru nekaitīgumu ir pretrunīgi pētījumi. Pret svīšanu var lietot arī kāju pūderus, bet tie uz ādas mēdz savelties bumbulīšos un berzt.
• Cik vien iespējams, staigā basām kājām. Pēdās ir daudz aktīvu punktu, kas atbild par organisma funkcionēšanu, arī veģetatīvās nervu sistēmas darbību. Staigāšana bez apaviem ir sava veida pēdu masāža. Tiem, kam kājas stipri svīst, arī mājās labāk staigāt basām kājām, turklāt mitrums var brīvi iztvaikot.

Starp citu, ja ticam evolūcijas procesam, ka esam cēlušies no pērtiķiem, skaidrs, ka arī mums daba bija paredzējusi staigāt basām kājām. Sviedru dziedzeri uz pēdām norāda ne tikai par termoregulāciju, bet arī to, ka šādi varējām atstāt savu sviedru smaku, iezīmēt vietu, kur gājām. Tā teikt, kā informāciju citiem sugas brāļiem.

Trīs knifiņi

1. Pēc pēdu mazgāšanas vai vannošanas tās vajag īpaši rūpīgi nosusināt. Un neaizmirsti arī par pirkstu starpām! Ja tur paliks ūdens, ādas raga kārtiņa uzirdināsies pat bez svīšanas.
2. Pēc pēdu vannošanas vajadzētu lietot kāju krēmu, bet labāk – aptiekās nopērkamus līdzekļus, kas ir dezinficējoši un vienlaikus gan mitrinoši, gan barojoši. Tie palīdzēs atjaunot ādas barjerkārtiņu. Vēlamās aktīvās vielas ir: urīnviela (nevajadzētu stiprāku par 10%, lai āda nepierod), pienskābe, kas mīkstina saplaisājušu ādu, tējaskoka eļļa, kas neļauj vairoties sēnīšu sporām.
3. Pēc krēma uzziešanas pagaidi, kamēr tas iesūcas. Ja kaut kur paliek lieka kārta, tas jānoslauka. Pievērs uzmanību arī pirkstu starpām, jo nereti gadās, ka tajās liekais krēms sakrājas un pirkstu starpas izsūt.
    

Ja nekas cits nelīdz, pret pēdu svīšanu, var veikt botulīna injekcijas. Tad aptuveni pusgadu, pat ilgāk, pēdu svīšana nebojās dzīvi. Maksā gan dārgi, vidēji 300 eiro.