Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas jautājums: Man ir 87 gadi. Pēdējos gados slimoju ar podagru. Ģimenes ārsts pastāstīja, ko nevar ēst un ko drīkst tikai 2–3 reizes nedēļā. Sacīja, ka pākšaugus nedrīkst. Vai tomēr dažreiz mēnesī nevaru ēst pupiņas un cūku pupas? Lasīju, ka ķiršus ir ļoti labi lietot, bet zemenes ne. Taču citur rakstīts, ka arī zemenes var droši iekļaut uzturā. Gaidīšu padomus. Kā īsti ir? Ilma
Atbild uztura speciāliste Gundega Rudzīte-Aņisčenko:
Varu iepriecināt – pupiņas un pupas, kā arī zirņus un lēcas podagras slimnieks var ēst 1–2 reizes nedēļā. Priekšroka dodama svaigām pupiņām. Kaltētās pupās ir vairāk purīnvielu, ko organisms pārstrādā, veidojot urīnskābi, no kuras podagras slimniekam jāsargās. Taču, protams, vārot daļa nevēlamo vielu paliks ūdenī.
Citi lasa
Pētījumi liecina, ka podagras slimniekiem īpaši ieteicami skābie ķirši un apelsīnu sula, taču arī zemenes pieder vēlamajiem produktiem. Tāpat kā smiltsērkšķi, apelsīni un citi ar antioksidantiem un C vitamīnu bagāti augļi un ogas.
Bet nu pastāstīšu arī par pārējiem principiem, kas jāievēro podagras slimniekam. Galvenais ir neieciklēties uz aizliegtajiem produktiem, bet izmantot visu atļauto produktu daudzveidību. Jāuzņem veselīgs uzturs, kurā būtu pēc iespējas mazāk produktu, kas satur purīnvielu.
Vēlams ieturēt 3–5 ēdienreizes dienā. Ja ir liekais svars, jācenšas to samazināt, taču badoties gan nedrīkst.
Ja iespējams, jācenšas 1–2 reizes nedēļā ēst mencu, lasi un foreli. Taču nedrīkst ēst sardīnes, ķilavas, šprotes un citas mazās zivtiņas, kā arī garneles, mīdijas un citas jūras veltes.
Gaļu drīkst ēst 2–3 reizes nedēļā aptuveni pa 125 gramiem, izvēloties putnu gaļu. Nedrīkst ēst sarkano gaļu, aknas, nieres, mēli un citus subproduktus. Vārot zupu, gaļu labāk vārīt atsevišķi un pēc tam pievienot zupai, jo purīnvielas pāries gaļas novārījuma ūdenī. Nav vēlami arī galerti un gaļas sautējumi, jo, cepot vai sautējot gaļu savā sulā, purīnvielas paliek tajā.
Ēdienkartē nedrīkst iekļaut gaļas izstrādājumus – desas, cīsiņus un sardeles –, kā arī aknu pastētes un pusfabrikātus. Jāierobežo produkti, kas satur fruktozi, tātad visi saldumi, arī medus, augļu sulas, dažādas pikantas mērces. Nedrīkst dzert saldinātus un sulu dzērienus.
Droši drīkst ēst pilngraudu produktus, riekstus, olas un piena produktus ar zemu tauku saturu.
Ikdienas uzturā ieteicamas vismaz piecas dārzeņu un augļu porcijas, no kuriem augļi – ne vairāk kā divas porcijas. Atgādināšu, ka vienai porcijai augļu un ogu atbilst viens vidēja lieluma auglis – ābols vai banāns; divi nelieli augļi – plūmes vai mandarīni, puse greipfrūta, šķēle melones vai arbūza; glāze augļu sulas; aptuveni septiņas zemenes; sauja ķiršu, upeņu, dzērveņu vai citu ogu.
Savukārt viena dārzeņu porcija ietver bļodiņu lapu salātu; pusi paprikas; vidēja lieluma tomātu vai burkānu; 3 ēdamkarotes zaļo zirnīšu, pākšu pupiņu vai jebkuru sasmalcinātu svaigu vai sautētu dārzeņu; glāzi dārzeņu sulas.
Reizēm var ēst arī nakteņu dzimtas produktus – tomātus, baklažānus un kartupeļus. Taču stingri jāierobežo rabarberu un skābeņu lietošana, jo tajos ir augsts purīnvielu saturs.
Noteikti jācenšas samazināt sāls patēriņu un nedrīkst lietot alkoholu, it īpaši alu.
