Sākumā tās var būt nelielas izmaiņas. Izvairāmies no konkrētām kustībām, izvēlamies citus ēdienus, retāk iesaistāmies noteiktās aktivitātēs vai pieņemam regulāru diskomfortu kā pašsaprotamu. Ar laiku jaunā uzvedība kļūst par ieradumu, un sākotnējā problēma vairs nešķiet tik steidzami risināma.
Pie diskomforta iespējams pierast
Viena no problēmām ir tā, ka pārmaiņas bieži notiek pakāpeniski. Ja veselības stāvoklis pasliktinātos vienas dienas laikā, atšķirību būtu viegli pamanīt. Taču, ja diskomforts pieaug vairāku mēnešu vai pat gadu laikā, cilvēks tam pielāgojas.
Labs piemērs ir kustību ierobežojumi. Sākumā cilvēks var izvairīties tikai no garākām pastaigām, vēlāk biežāk izvēlēties liftu un pakāpeniski atteikties no aktivitātēm, kas agrāk sagādāja prieku. Līdzīgi var notikt ar redzi, dzirdi, miega kvalitāti un citām veselības problēmām.
Šādā situācijā pielāgošanās rada sajūtu, ka problēma tiek kontrolēta, lai gan patiesībā tā arvien vairāk nosaka ikdienas izvēles.
Kāpēc risinājumu atliekam?
Iemesli var būt ļoti dažādi. Dažkārt cilvēku attur bailes no ārstēšanas, citreiz – izmaksas, laika trūkums vai iepriekšēja negatīva pieredze. Bieži darbojas arī vienkāršs princips: ja problēma šodien netraucē vairāk nekā vakar, šķiet, ka to vēl var atlikt.
Kad pielāgošanās sāk ierobežot dzīvi
Īpaši viegli šādu uzvedību pamanīt ēšanas paradumos. Ja cilvēkam kļūst grūti sakošļāt noteiktus produktus, viņš var vienkārši pārtraukt tos ēst. Pamazām ēdienkarte tiek pielāgota nevis vēlmēm, bet tam, ko ir vieglāk apēst.
Zaudētu vai stipri bojātu zobu gadījumā viens no risinājumiem var būt zobu protezēšana, kas atkarībā no konkrētās situācijas palīdz atjaunot trūkstošos zobus un košļāšanas funkciju. Šis ir piemērs tam, kā problēmas risināšana var ļaut atgriezties pie ierastajiem paradumiem, nevis turpināt tiem pielāgoties.
Līdzīgs princips darbojas daudzās veselības jomās – jo ilgāk dzīvojam ar ierobežojumu, jo grūtāk reizēm pamanīt, cik būtiski tas mainījis mūsu ikdienu.
Ir vērts pārskatīt savus kompromisus
Ne katrs diskomforts nozīmē nopietnu veselības problēmu, un ne katram ierobežojumam iespējams tūlītējs risinājums. Tomēr ir vērts ik pa laikam sev pajautāt, kāpēc esam mainījuši konkrētus paradumus. Vai kaut ko vairs nedarām tāpēc, ka nevēlamies, vai tāpēc, ka tas kļuvis neērti, grūti vai sāpīgi?
Šāds jautājums var palīdzēt pamanīt problēmas, kuras nemanot kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu. Pielāgošanās ir vērtīga spēja situācijās, kuras nevaram mainīt, taču tai nevajadzētu kļūt par automātisku alternatīvu risinājumam. Dažreiz pārmaiņas sākas tieši ar apzināšanos, ka ierobežojums, ar kuru esam iemācījušies sadzīvot, nemaz nav jāpieņem kā pastāvīga dzīves daļa.























































































































































