Ar puķēm uz jumta – Ilze Indriksone

Neskatoties uz amatiem Talsu pašvaldībā, Ekonomikas ministrijā vai Saeimā, jau vairāk nekā 20 gadus katru otrdienas vakaru atvēl tautas dejām. Viņa ir četru bērnu mamma, un viņai ir svarīgi, lai viņas bērni dzīvotu latviskā, drošā un pārtikušā Latvijā.

Jūs dejojat, esat lēkusi ar izpletni, stāvējusi futbola vārtos, nodarbojusies ar vieglatlētiku, ķerat zivis.

Ar izpletni esmu lēkusi vienu reizi mūžā. Man bija tāda izdevība, un es to izmantoju.

Šobrīd jau atkal esat gatava jaunam izaicinājumam. Kādas ir jūsu prioritātes, kandidējot uz Eiropas Parlamentu?

Mani mērķi sasaucas ar to, ko jau iepriekš esmu darījusi un ko uzskatu par svarīgu turpināt – Eiropas Parlamentā aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. Vēl strādājot Ekonomikas ministrijā, kad sākās brutālais Krievijas karš Ukrainā, mēs pieņēmām svarīgus, radikālus lēmumus – atteicāmies no Krievijas dabasgāzes importa, sniedzām atbalstu uzņēmējiem –, un arī šobrīd mums jāturpina strādāt šajā virzienā. Eiropas Savienībai ir jāizveido īpaša atbalsta programma valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Un demogrāfijas izaicinājumi jārisina nevis uz imigrācijas rēķina, bet sniedzot plašu atbalstu ģimenēm, īpaši mājokļu programmas. Noteikti kopā mēs to varam – turpināt aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā, nevis Eiropas intereses Latvijā!

Jums ir maģistra grāds vides zinātnēs. Kādēļ izvēlējāties šo studiju jomu?

Kad beidzu vidusskolu, bija aizraujošais 1992. gads, nauda vēl līdz galam nebija samainīta, inflācija kāpa debesīs. Vienlaikus bija lielas iespējas, bet nebija nekādas saprašanas, ko vajadzēs pēc gadiem trīs. Mēs kopā ar draudzeni braucām uz dažādām atvērto durvju dienām. Beigu beigās nonācu Bulduru Dārzkopības tehnikumā, pēc tam turpināju studijas universitātē.

Skaistumdārzu ierīkošanu esmu praktizējusi ilgstoši. Mana pirmā uzņēmējdarbība bija augļkoku vainagu veidošana un konsultācijas dārzu veidošanā, un visu mūžu ar pauzēm esmu to saglabājusi.

Jums Talsu paugurainē ir māja ar zaļo jumtu. No kurienes tāda ekstravagance?

Jā, manai mājai ir zaļais jumts, viss ir tapis ar pašas rokām. Jaunieši un vīrs palīdzēja, bet stādīšanu es pati paveicu. Mana draudzene, arhitekte, atbrauca no Holandes, kur studēja. Viņa bija saskatījusies zaļos jumtus un uzprojektēja tādu arī mūsu mājai. Sākumā pasmaidīju un teicu: nu projektē, projektē, tad jau redzēs! Bet tad es reiz sēdēju uz tās jumta kores un sapratu, ka zaļais klājums ir jāliek. Man likās, mums ir tik daudz zaļa visriņķī – zālīte, koki, puķes –, man arī uz jumta vajag puķītes!

Esat arī tautas deju dejotāja ar pieredzi. Vai turpināt dejot?

Jau kopš 2000. gada dejoju Pastendes grupā «Spriganis». Tas ir viens no spēka avotiem, lai es varētu darīt citas lietas. No dejošanas es neatteikšos darba vai kādu citu iemeslu dēļ. Otrdienās ir Pastende un dejas, un man tas ļoti palīdz.

Jums ir divas meitas un divi dēli. Vai ir kādas noteiktas tradīcijas jūsu ģimenē? Vai varat, piemēram, padancot visi kopā?

Mēs vienmēr svinam kopā Jāņus. Uzkāpjam kalna galā un kurinām ugunskuru, gan dziedam, gan ejam rotaļās. Bet mēs to darām nevis 23. jūnijā, bet mazliet iepriekš – tad, kad ir īstie saulgrieži. Tas ir tāds apstāšanās brīdis – atvadīties no visām nedienām un grūtībām un pateikt paldies par to, kas labs bijis. Ziemassvētki ir otrs brīdis, kad mēs visi sanākam kopā.

Ko jūs novēlētu cilvēkiem šajā laikā, kā saglabāt sirdsmieru? 

Mums katru dienu ir jānovērtē tas, kas mums ir dots. Un, ja mēs ieraudzīsim visu to labo un skaisto un arī to, ko esam devuši citiem, tas dos lielu gandarījumu. Nevajadzētu skatīties uz citu cilvēku veiksmēm vai neveiksmēm, bet katram pašam sev pajautāt: vai man visa kā pietiek? Katram tā robeža ir citādāka, bet patiesībā skaistums ir tajās mazajās lietās, kas mums visapkārt jau ir. Bet neteikšu, ka visiem ir viegli, noteikti ir cilvēki, kam ir grūti ar iztikšanu. Paust neapmierinātību un negācijas ir viegli. Priecāties par mazajiem labestības mirkļiem – tas ir jāiemācās. Man vienmēr ir labs piemērs – vīra vecmāmiņa, kura nodzīvoja pāri par simts gadiem. Satiekot viņu, man bija gaiša un laba sajūta, jo viņa bija cilvēks, kas spēja dabiski dot pozitīvu enerģiju visiem visapkārt. Kā viņa teica: cilvēks vienmēr izstaro gaišumu un vienmēr ir priecīgs par to, kas viņam ir.

Politisko reklāmu apmaksā politiskā partija VL-TB/LNNK.