Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Nekur bez kakla fiksatora un korsetes
«Tā sanācis, ka šogad nevarēšu piedalīties unikālajos trīs MXGP posmos Latvijā, bet noteikti būšu Zelta zirga trasē Ķegumā. Šoreiz kā skatītājs,» saka Pauls Jonass. Patlaban viņš iziet rehabilitācijas kursu Vaivaros, kur pavadījis jau mēnesi. Jūnijā treniņā Saldus trasē sportists piedzīvoja baisu kritienu un guva vairākas nopietnas traumas.
«Cerēju, ka būšu uz strīpas jau Latvijas posmos, bet trauma izrādījās smagāka, nekā sākumā šķita. Domāju, līdz brīdim, kad atkal varēšu kāpt uz motocikla, paies vēl kādi divi mēneši. Šajā sezonā atgriezties trasē būs grūti, gatavošos nākamajai,» atklāj Pauls. Patlaban viņš valkā kakla fiksatoru. Motokrosa braucējs stāsta – sākumā atklātajām traumām – trīs lauztām ribām un pieciem lūzumiem mugurkaula smailajos izaugumos – pievienojušās citas, par kurām uzzinājis vēlāk.
«Lauztās ribas ir sīkums, tās sadzija jau slimnīcā, kur nogulēju divas nedēļas. Diemžēl vēlāk atklājās, ka ir arī četri kompresijas lūzumi mugurkaula skriemeļiem un pamatīgi sastiepta, gandrīz sarauta mugurkaula saite. Lai savilktos skriemeļi un saite pie muguras, nēsāju kakla sargu. Tik saulainās dienās kā šī ar to ir ļoti karsti. Zem apģērba man ir arī speciāla korsete, kas satur kopā muguru un pasargā no liekām rotācijām.
Guļot korseti varu novilkt, bet kakla sargs jānēsā 24 stundas diennaktī – arī pa nakti.
Noņemu tikai uz brīdi, kamēr esmu dušā. Pirmās nedēļas bija tiešām smagas, bet nu jūtos daudz labāk,» PDz stāsta Pauls.
Notikušo uztver kā mācību
«Pirmajā brīdī par to visu baigi nedomāju, taču pēc tam analizēju,» par iegūtajām traumām saka Pauls. «Šobrīd uz to raugos tā: varbūt man bija jāatpūšas un mani vienkārši nolika pie vietas,» spriež motosportists.
«Atgriezties trasē man nav bail. Motosports man ir tik dziļi asinīs, ka šādi kritieni nespēj apstādināt. Jā, katru kritienu rūpīgi pārdomāju, bet pēc tam aizmirstu. Kad pēc ilgāka pārtraukuma uzkāpju uz motocikla, galva vēl nav pieradusi pie ātruma un netiek līdzi visam, kas notiek trasē. Arī ķermenis vēl nav tik ātrs, bet tā ir tikai pirmās divas trīs nedēļas – pēc tam atkal esmu zirgā,» skaidro viņš.
Vaicāts, vai vispār no kaut kā baidās, motosportists atzīstas: «Man nepatīk augstums, bet, ja vajadzētu, gan jau saņemtos izlēkt arī no gaisa vagoniņa Siguldā.
Lidojums, ko piedzīvoju, lecot pa tramplīniem, motokrosa sacensību trasē, ir citāds. Es to varu kontrolēt.
Bet, piemēram, panorāmas ratā neesmu sajūsmā, jo nevaru kontrolēt neko.»
Vaicāts, kā pavada laiku rehabilitācijā, Pauls ir atklāts: «Pirmajā nedēļā pēc kritiena sev neko neliedzu. Man patīk labi paēst. Šķiet, man garšo pilnīgi viss. Šobrīd topā ir saldējums un piena šokolāde ar lielajiem riekstiem. Šad tad paskatos filmas. Beidzamās trīs nedēļas gan ievēroju striktu dienas režīmu. Ceļos sešos no rīta un dodos pusotru stundu garā pastaigā. Pēc tam apmeklēju peldbaseinu, vingroju fizioterapeitu vadībā, veicu dažādas rehabilitācijas centra piedāvātās procedūras. Un tā astoņas stundas dienā.»
Īsto meiteni jau atradis
Paulu ļoti atbalsta viņa mīļotā meitene. «Esam pazīstami aptuveni četrus gadus. Iepazināmies nejauši un pēdējo pusotru gadu draudzējamies tā nopietni,» par Eviku Papardi saka motosportisrts. Pagājušajā nedēļā Evika bija līdzās Paulam arī motokrosa sacensībām veltītajā preses konferencē, neuzkrītoši atbalstot mīļoto puisi – te paturot viņa jaku, te veltot uzmundrinošu smaidu.
No fotografēšanās kopā ar Paulu gan atteicās, atrunājoties: «Man vienkārši ļoti nepatīk fotografēties.» Patiešām – Evikas bildes nav redzamas arī Paula albumos sociālajos tīklos. Taču Pauls atzīst – radīt iespaidu, ka ir atvērts jaunām iepazīšanām ar citām meitenēm, viņš gan netīko.
«Tā kā savu meiteni jau esmu atradis, pa sāniem nekur vairs neskatos,» paziņo viņš.
Pauls atklāj – viņa draudzene gan nekādi neesot saistīta ar motosportu. «Viņa pat nezināja, kā mocim var piedot gāzi. Man tas patiesībā patīk, jo uzskatu, ka meitenei tādas lietas nav jāzina. Ir labi, ka pēc sacensībām mājās nav jārunā par močiem. Man šķiet, ka ne motokross, ne svarcelšana nav īsti sievietēm piemēroti sporta veidi. Ir citas, daudz pievilcīgākas lietas, ko viņas var darīt. Protams, arī motokrosā ir meitenes, taču puišus, kas ir šajā sportā, viņas īsti nepiesaista,» vaļsirdīgs ir Pauls.
