Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par tradīciju jau kļuvis, ka Imanta Ziedoņa fonda Viegli ļaudis maija sākumā dodas uz Kuldīgu, kur muzikālā atmosfērā dēsta, kā paši saka, kulturālus kartupeļus. Šis projekts svarīgs arī Ziedoņa muzeja veiktajā pētniecības darbā, proti, netālu no Kuldīgas, kuldīdznieces Ilzes Dambītes vecvecāku saimniecībā Vecdambji, dzejnieks Imants Ziedonis piedalījās talkā, pirms devās izzināt Kurzemi un rakstīt grāmatu Kurzemīte.
Šogad fonda kulturālo kartupeļu audzēšanu papildināja biškopība un bites, kurām lielu uzmanību savā daiļradē veltīja Imants Ziedonis. Urbānais bitenieks Uģis Mālnieks PDz pastāstīja – lauka vidū plānots izveidot bišu māju.
«Nav nejaušību, ir likumsakarības. Manī jau ilgāku laiku virmoja doma, ka es varētu kaut kā iesaistīties fonda Viegli aktivitātēs. Man kā radošai personai tās ir ļoti tuvas. Savulaik sarunās ar fonda dibinātājiem mūziķiem Renāru Kauperu un Goran Goru biju ieminējies par savu vēlmi.
Arī pērn, kad bija fonda Viegli noslēguma pasākums Kuldīgā, parunājām ar mākslinieci Velgu Vītolu, kas ir pat izveidojusi Eiropā pazīstamu mākslas darbu ar bitēm. Tā salikās, ka šogad dot savu artavu kopējā lietā mani uzaicināja fonda Viegli pārstāvji. Kartupeļu laukam apkārt būs āboliņa lauks, un es uz Kuldīgu vedīšu savas bites,» sajūsmā ir Uģis, kurš arī ar poēziju esot uz tu kopš bērnības.
«Esmu piedalījies jauno deklamētāju konkursos, vēl aizvien vaļasbrīžos vārsmoju,» atklāj viņš. «Ziedoņa dzejā nereti ir pieminētas arī bites. Strādājot ar bitēm, es, tāpat kā Ziedonis, darbā vienmēr esmu saredzējis un jutis dievišķo būšanu,» atzīst bitenieks.
Uz kulturālo kartupeļu stādīšanas talku Mālnieks dosies pats ar savu groziņu un tupeņiem. «Esmu uzzinājis, ka viena no kartupeļu šķirnēm, kuru stādīsim, būs Priekuļu pētniecības centrā radītā Magdalena. Esmu Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas draudzē, un izrādās, ka tieši Magdalēnas baznīca Imantam Ziedonim bija īpaša. Viņš bieži turp gāja, pasēdēja, paklausījās, padomāja…
Man uzreiz viss saslēdzās – kartupeļu šķirne, draudze, baznīcas nosaukums.
Sapratu, ka man jāprasa savam mācītājam bīskapam Andrim Kravalim – lai visai tai kartupeļu lietai būtu labāka augšana, tupeņi ir jāsvēta,» stāsta Uģis.
Mācītājs piekritis, un kartupeļi iesvētīti uzreiz pēc mises aizpagājušajā svētdienā. «Nezinu, vai pasaulē kas līdzīgs līdz šim ir noticis, bet esmu pārliecināts, ka grozu ar kartupeļiem Baltijas valstīs svētījis nav neviens. Ierastāk ir svētīt laukus, lai tie auglīgāki un kaitēkļi augus nemocītu. Redzēs, kādu ražu rudenī dos svētītie kulturālie kartupeļi un kā tie garšos,» jau tagad ar nepacietību ražas novākšanas svētkus gaida Uģis.
