Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atgriezies pie sievas saknēm
Aktrises Zanes Vaļickas brāli rotu dizaineru Gvido Vaļicki sastopam Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres centrā, iepretim vēsturiskajai bīskapa pilij, kur viņam izveidots savs rotu salons. Gvido, kas ar sievu apģērbu dizaineri Silli ir kopā septiņus gadus un audzina divus mazus bērnus, uz salu pārcēlās reizē ar pandēmijas sākumu.
«Dzīvojām un strādājām Tallinā, bet tad ar kovida laiku klientu kļuva mazāk, un nolēmām – jābrauc prom no pilsētas. Sākumā domājām – varbūt pārcelties uz manu dzimto Raiskumu, taču tad izbraukāt uz Tallinu būtu pagrūti. Tā kā sievastēvs dzīvo Kuresārē un mēs bieži uz šejieni braucām, izlēmām – izvēlēsimies arī mēs par savām mājām salu. Turklāt bērniem te ir labi apstākļi, pienākas arī bērnudārzs,» stāsta Gvido.
Vienā mājā gan strādā, gan dzīvo
Nu jau teju divus gadus Gvido ar ģimeni iekārtojušies Sāremā salas vienā no slavenākajām vēsturiskajām ēkām, kur padomju laikā dzīvoja Kuresāres mēra, komunistu aktīvista Viktora Kingisepa vecāki. Starp citu, tieši par godu Kingisepam padomju laikos Kuresāre vairākus gadu desmitus nēsāja arī Kingisepas vārdu, līdz īsi pirms Igaunijas brīvvalsts atjaunošanas 1988. gadā pilsēta atguva savu īsto vārdu.
Ēka tagad ir Somijas pilsētas Turku Universitātes pārraudzībā, un tajā atrodas arī Gvido rotu salons un viņa sievas darbnīca Gvido Jewellery and Designs. Ģimene arī dzīvo šajā ēkā, tikai uz mājām jāiet no sētas puses.
Gvido stāsta, ka lielākoties viņš darina oriģinālus laulības gredzenus no zelta, Damaskas tērauda un tumši pelēkā metāla – tantāla. Klienti lielākoties ir igauņi un somi, jo, lai izgatavotu gredzenu, mēru var noņemt tikai klātienē.
«Esam kā tāds tandēms – klienti atnāk pie sievas pasūtīt uzvalku, uzzina par manām rotām un grib arī tādas. Ir arī otrādi,» atklāj rotu mākslinieks. Gvido stāsta, ka lielākais cilvēku pieplūdums ir vasarā, kad Sāremā notiek opermūzikas svētki. Tad arī darbnīcas verandas durvis vienmēr ir atvērtas. Ziemā Gvido pie klientiem ik pa laikam dodas uz Tallinu – no rīta iekāpj lidmašīnā un pēc pārdesmit minūšu lidojuma jau ir galamērķī, bet vakarā lido atpakaļ.
Gvido sieva vēl nesen bijusi igauņu zīmola Monton vīriešu uzvalku dizainere, taču viņai vienmēr gribējies izveidot savu uzņēmumu. Viss sakritis tā, ka Sille gaidījusi otro atvasi, un pa to laiku Monton likvidēts. Atlicis vien īstenot savu ieceri.
Latviski mācās no Prāta vētras dziesmām
Gvido Igauniju par savām otrajām mājām sauc nu jau vairāk nekā 20 gadu, proti, no 1989. gada, kad reizē ar dizaineri Sonitu Pāvuliņu viņš iestājās Tallinas Mākslas akadēmijā. Tur jau mācījies rotu dizainers Guntis Lauders.
«Kad pabeidzu skolu, sapratu, ka esmu pieaudzis cilvēks. Biju saticis savu iepriekšējo dzīvesbiedri, man piedāvāja Tallinā darbu, nolēmu palikt.»
Viņš atminas, ka igauņu valodu iemācījies studiju laikā. «Man ļoti patika meitenes, bet viņas negribēja un neprata runāt krieviski, tā ka nācās vien runāt igauniski. Vēl man bija labi draugi, ar kuriem kopā atpūtos, un tad jau bija pavisam viegli iemācīties,» tā Gvido. Ar gadiem noticis tā, ka viņam latviešu valodā jau nedaudz jūtams igauņu akcents. Sille nu jau arī prot latviski un smej, ka vislabākā metode apgūt valodu bija, tulkojot Prāta vētras dziesmas.
Silli viņš tuvāk iepazina, kad pirmās attiecības jau bija izjukušas. «It kā zināju arī agrāk, viņa man patika, bet Sillei tad bija draugs. Tuvāk iepazināmies pēc manas šķiršanās, Sille arī tad jau bija brīva, viņai bija pajukusi draudzība ar puisi. Satikāmies, jo Tallinā mana darbnīca bija blakus uzņēmumam, kurā viņa strādāja. Tā blakus strādājām, strādājām, līdz sagājām kopā,» atklāj Gvido.
Kuresārē viss ir labāk
Salu viņš nebeidz vien slavēt: «Te ir vairāk saules nekā citur, viss ir ļoti tuvu – var aizbraukt ar riteni vai aiziet kājām. Pilsēta ir ļoti sakopta un sakārtota, nav nevienas pussabrukušas mājas, ceļi ir ideālā kārtībā.» Gvido teic, ka pie igauņiem un viņu dzīvesveida pieradis. «Šķiet, viņi ir daudz nopietnāki un nosvērtāki gan darbā, gan sarunās. Jā, var ilgāk domāt, bet tad, kad dara, izdara ar vienu reizi. Sāremā iedzīvotāji, man šķiet, ir pat vēl mierīgāki un lēnāki nekā kontinentālajā Igaunijā,» anekdotēs apsmieto igauņu lēnīgumu apstiprina Gvido, bet Sille piebilst: «Latvieši tiešām ir daudz temperamentīgāki!»
