Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Marina Kosteņecka šovasar svinēs 77. dzimšanas dienu, un viņas tēva dzimtene ir Ukraina, kur joprojām mīt rakstnieces radi, bet viņas mamma bija Latvijas krieviete.
Pagājušajā nedēļā Marina, paužot viedokli par notiekošo Ukrainā, bija ļoti emocionāla. Ar asarām acīs televīzijas tiešraidē pauda: «Man ir kauns par to, ko tagad ar pasauli dara šis viens krievs. No rīta man piezvanīja no Ukrainas un teica, ka sācies karš, plīst šāviņi. Krievija iebrukusi mana tēva dzimtenē, tas ir drausmīgi!»
Žurnālam «Privātā Dzīve» Marina nākamajā dienā pēc Putina iebrukuma atzina – nav gulējusi visu nakti. «Turēju roku uz pulsa, jutu līdzi visam, kas notiek Ukrainā. Sekoju ukraiņu blogeriem. Ne jau tiem, kuri mājās, vārot zupu, kaut ko parunā, bet tādiem, kuriem uzticos, kas stāsta par Ukrainā notiekošo,» tā Marina.
Viņa ir pārliecināta, ka Ukraina nepadosies nekad. «Jau tagad ir informācija par notriektām Krievijas lidmašīnām, helikopteriem, iznīcinātiem tankiem, Krievija zaudējusi simtiem karavīru,» sacīja rakstniece un piebilda – īpaši svarīgi viņai ir tas, ka naktī viņas tēva dzimtajā pusē – Gluhovā – kaujas bijušas smagas, bet iznīcināti 15 krievu tanki.
«Otra lieta, kas mani iepriecina – Krievijas armija rosās pa Černobiļu. Pati esmu černobiļiete, un vakar tie krievu idioti bija ieņēmuši Černobiļas atomstaciju. Tur virs pirmā sarkofāga ir uzcelts otrais, bet tāpat tas ir bīstami visai pasaulei. Ja tur kaut kas uzsprāgs un cietīs sarkofāgs… Tur tagad atrodas varenā Krievijas armija, un mans vēlējums saistībā ar visu notiekošo ir tāds, lai tur tie iebrucēji arī paliktu,» nespējot valdīt asaras, saka Marina.
«Nedodu ne pieci, ka Putins var izraisīt Trešo pasaules karu. Un kas ir trešais? Tas ir kodolkarš! Kad to iedomājos, mati ceļas stāvus!»
Viņa uzskata – pasaule ar Putinu līdz šim pārmēru auklējusies. Viņasprāt, sankcijas, kas sāksies pret Krieviju, atvērs tās saprātīgo pilsoņu acis. «Tikko Rietumi sāks kaut nedaudz piekāpties, nekas labs nav gaidāms. Putinam ir jāpiesaka absolūts boikots. Nav jēgas runāt, pretī saņemot tankus!
Lai Putins tagad ar saviem Krievijas biznesmeņiem, kas ir šokā, jo aktīvi nobloķēti un nauda iesaldēta, pats mēģina tikt galā. Ja Rietumi sāks runāt ar Putinu, manuprāt, tā būs nodevība ne tikai pret Ukrainu, bet visu cilvēci.»
Marinai sāp sirds, ka vēl aizvien Latvijā ir daudz ļaužu, kas alkst, lai atgrieztos padomju laiki. «Pie mums putiniešu atbalsta skaits ir vislielākais Baltijas valstīs. Tāpēc nešaubos – ja Putinam izdosies panākt savu Ukrainā, viņš neapstāsies.
Baidos, ka Latvija būs pirmā, kur viņš gribēs savu zābaku iebāzt. Diemžēl arī cilvēki no manas apkārtnes – sirmgalves, kas nav iemācījušās latviešu valodu, – saņem pensijas no Krievijas un Putinu dievina. Viņas nav slikti cilvēki, taču latviešus sauc par fašistiem, bet Krievijas līderi uzskata par elku.
Nepagurusi ar viņām kaujos, skaidroju. Man balss jau aizsmakusi, to darot. Saprotu, ka paaudzei, pie kuras piederu, kaut ko ieskaidrot būs neiespējami. Mēs esam zudusī paaudze, un to mainīs tikai aiziešana no šīs pasaules. Un tā notiks, jo pat dinozauri ir izmiruši.
Tikai žēl, ka Latvijā ir arī jaunās paaudzes krievvalodīgie, kuriem šūpulī ielikta pilotka ar sarkano zvaigzni, kas izauguši vidē, kur Putinu slavē. No tādiem vajadzētu baidīties visvairāk. Vienīgā cerība, ka viņiem, vērojot Ukrainā notiekošo, atvērsies acis…» saka Marina.
«Es nepagurusi sekošu Ukrainā notiekošajam un turēšu īkšķus par sava tēva dzimteni. Lai viņiem veicas, tad arī Latvijā viss būs mierīgi. Slava Ukrainai!»
