Miks atceras, ka aptuveni piektajā klasē ļoti vēlējies bumbiņu pistoli, jo tāda tolaik bijusi daudziem viņa vienaudžiem. Tēvs gan dēlam to iegādāties neļāva, tāpēc Miks nolēma pats sakrāt nepieciešamo naudu.
Kad kārotā rotaļlieta beidzot bija nopirkta, Miks prieku ātri nomainīja nepatīkama sajūta – viņš bija pārkāpis tēva noteikto aizliegumu.
Lai slēptu notikušo, puika izdomāja diezgan neveiklu stāstu un mēģināja tēvam iestāstīt, ka bumbiņu pistoli esot atradis.
Taču tēva reakcija situāciju padarīja vēl sarežģītāku. Viņš ne tikai nenosodīja dēlu, bet ar sajūsmu piedāvāja kopā aizbraukt un pamēģināt jauno rotaļlietu. Miks saprata, ka ilgāk izlikties nespēs.
«Mani vecāki visu dzīvi man mācīja, ka mēs savējiem nemelojam. Mēs esam atklāti – ja mums ir problēmas, mēs tās risinām, nenoklusējam lietas,» stāsta Miks Galvanovskis.
Šis notikums viņam palicis atmiņā ne tikai kā bērnības nedarbs, bet arī kā ļoti personīga mācība par godīgumu un uzticēšanos ģimenē.


































































































































































