«Man patīk, ka danco pēc manas stabules» – majors Slaidiņš par dzīvi, armiju un sievietēm

TV24 raidījumā Aktuālais par karadarbību Ukrainā izskatāties mierīgs – tas ir militāro treniņu nopelns vai vienkārši vairs nekas nepārsteidz?

Mani grūti izsist no līdzsvara. Ir, protams, lietas, par kurām uzsprāgstu, bet televīzijā jātur sevi rokās un jādomā, ko runā. Tas tāds maldinošs iespaids, ka vienmēr esmu mierīgs kā jūras lauva. Pēc horoskopa esmu Vērsis. Ja manā priekšā sāks vicināt sarkanu lupatu, labi nebūs.

Kā svinēsiet 4. maiju?

Noteikti apmeklēšu pasākumus Rīgā un gatavošos nākamajiem raidījumiem. Brīvdienas man tāds stiepts jēdziens. Katru dienu jāatrod laiks sekot līdzi aktuālajiem notikumiem, lai kaut ko nepalaistu garām. Ja izlaidīšu divas trīs dienas – būs problemātiski sagatavoties. Tā man tāda rutīna šobrīd, ar to jārēķinās.

Kā armijnieki svētkos pucējas? Velk baltus cimdus un galvā liek parādes cepures?

Ikdienas formu nomainām pret parādes formu.

Saspraužat pie krūtežas arī visus ordeņus?

Man nepatīk tos bimbāļus karināt klāt. Salīdzinājumā ar citiem man ir minimālais, kas nepieciešams, lai galīgi nebūtu pliks.

Kur glabājat apbalvojumus?

Stāv mājās salikti kastītē.

Kopā ar skolas laika vimpeļiem?

Tādu man nav – nebiju tas priekšzīmīgākais skolēns. Mūždien biju huligānos ierakstīts.

Ja būtu konkurss Stilīgākais virsnieks, jūs piedalītos vai automātiski uzvarētu?

Sevi par baigi stilīgo neuzskatu. Vesela rinda man droši vien priekšā būtu. Taču es piedalītos. Varbūt kādā daiļrunāšanas konkursā plūktu uzvaras laurus. Kad beidzu jaunākā štāba virsnieku kursu, raksturojumā man bija ierakstīts – saziņā daiļrunīgs.

Vai štāba kolēģi jūsu darbu televīzijā skatās ar lepnumu vai tekstu – O, atkal mūsu zvaigzne ēterā?