Rīga -3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daudzus gadus brāļi Juris un Andris Šici visu apziņā bija nedalāma vienība – kopā gan sportā, gan apmeklējot pasākumus. Aprīļa beigas uz Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadei veltīto pasākumu Juris ieradās viens. Sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» viņš atklāja – brālis Andris jau devies uz Vāciju, kur uzsācis jaunās darba gaitas. Pavasarī Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija apstiprināja Andri Šicu par mākslīgo ledus trašu tehnisko direktoru nākamā gada sezonai. Savukārt Juris vēl ir pārdomās par to, ko darīs pēc sportiskās karjeras beigām.
«Kā jebkuram sportistam arī mums šis lēmums nenāca viegli. Spēks un varēšana jau vēl iekšā ir, taču nolēmām – varbūt labāk tagad ir beigt karjeru pašiem, nevis gaidīt, kad palūdz aiziet. Lai paliek tāda atvērtība,» atklāts ir Juris. «Esam trīskārtējie olimpiskie medaļnieki, bet Pekinā mums neveicās tikt līdz medaļām, un šis fakts tad arī atviegloja lēmuma pieņemšanu,» atzīst viņš, lai gan pirms tam abi bija aizvadījuši veiksmīgāko sezonu karjerā.
«Vismaz mēnesi vēl atpūtīšos, izbaudīšu pēcsezonas atvaļinājumu un veltīšu laiku ģimenei, kurai karjeras laikā bijis pārāk maz manas uzmanības,» teic Juris. Viņam ir divi dēli – Ādams un Ārons, un sievai Anetei pieder uzņēmums, kas šuj apģērbus.
Lai gan sportiskās gaitas ir galā, brāļiem attālināšanās vienam no otra nedraud. «Mēs ar brāļa ģimeni dzīvojam kaimiņos,» skaidro Juris. «Ik pa laikam visi kopā aizbraucam uz kādu atrakciju parku un, kamēr laiks vēl nav iesilis, domājam arī par atpūtu kādā siltākā vietiņā.»
«Vēl gan ir zināma nedrošība – kā veidosies dzīve tālāk, tomēr pasaule paver plašu iespēju loku. Galvenais ir pašam saprast, kur vairāk iesaistīties.
Mums ir arī savs ģimenes bizness – bruģēšana, apzaļumošana, labiekārtošana. Tā ir niša, kas mums patīk.
Varbūt es vairāk darbošos tieši šajā jomā, kas ir aktuāla vienmēr. Tēvs mūs no bērnības ir radinājis pie darba, mēs no tā nebaidāmies,» atklāj Šics.
Juris neslēpj – tas, kā viņam pavisam noteikti tagad pietrūks, ir adrenalīns. «Mēs paši gatavojām tehniku, paši to attīstījām, un pārbaudīšana, ko vari sasniegt ar to, ko pa vasaru izdarīji, ir neatsverama – tas adrenalīns, iespēja sev un citiem pierādīt, ko vari,» tā Juris. Sportam atdota liela daļa brāļu dzīves, un to neaizmirsīs nedz viņu fani, nedz paši. Juris atzīst – viens no viņam nozīmīgākajiem posmiem 29 gadu ilgajā karjerā bijis tas, kad viņš atveseļojās pēc ļoti smagas avārijas un pēc tam spēja gūt panākumus.
Daudziem, gremdējoties atmiņās par brāļu spožo karjeru, atmiņā paliks arī Šicu aizrautīgā vecmāmiņa Lilija, kas mazdēliem bija gluži kā talismans. Pietrūka pavisam maz līdz 100. jubilejai, kad Lilija 2020. gada janvārī devās mūžībā. Stāsts par brāļiem Šiciem nupat iekļauts arī īpašā izdevumā – «Olimpiskās medaļas Latvijai». «Tagad varēšu šķirstīt šo grāmatu un atcerēties mūsu trīs olimpiskās medaļas – sudrabu un divas bronzas,» saka Juris.
