Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēta jauniešu vientulību
5. martā pirmizrādi piedzīvos jaunā režisora dokumentālā filma Klejotāji, kas triju gadu garumā tapa Latvijā, ASV un Japānā. Stāsta varoņi ir Matīsa paziņas, kas meklē savu vietu mūsdienu pasaulē. «Mobilo lietotņu veidotājs Tomass Sārts, kurš atmeta ideju par pastāvīgu dzīvesvietu, bija mans klasesbiedrs vidusskolā. Ar vecākus zaudējušo grāmatizdevēju Valteru Dakšu, kurš kolekcionēja tualetes podus performancēm Latvijas simtgadei, iepazinos dzejas pasākumā. Savukārt dejotāja Taņa Saprikina no Baložiem mācījās manā skolā. Viņa pārcēlās uz Misisipi štatu ASV, kur atrada savu mīlu – ratiņkrēslam piekaltu basketbola treneri, kurš ir vecāks par viņas tēvu,» par savas filmas varoņiem stāsta Kaža.
«Zināju viņu stāstus, un par katru no tiem varētu uzņemt filmu. Atskārtu, ka viņus visus vieno klejošanas tēma. Dokumentālās filmas tapšana trīs valstīs savā ziņā ir klejojums, un tas pavēra jaunu skatījumu uz manu paaudzi. Lai kur arī aizceļotu, visiem ir raksturīga iekšēja vientulība. Šķiet, mums mainījusies arī izpratne par mājām – varbūt mana paaudze var iztikt bez tām?» prāto 24 gadus vecais režisors. «Es izvēlos varoņus, kas apšauba sabiedrības pieņemto normu, izvēlas neparastu dzīvesveidu, domā citās vērtību kategorijās. Vārdu sakot, izvēlas dzīvot citādi,» skaidro viņš.
Studējis Ņujorkā
Taujāts, vai pats sevi ir atradis šajā pasaulē, Matīss atbild: «Ja būtu atradis, man vairs nebūtu interesanti darīt to, ko daru. Katra mana filma ir meklējumi.» Interesanti, ka Matīss ir triju valstu pilsonis. «Esmu dzimis Zviedrijā, tādēļ man ir šīs valsts pilsonība. Esmu Amerikas pilsoņa dēls, tāpēc man ir arī ASV pase, bet pēc tautības esmu latvietis. Tas dzīvi atvieglo,» teic Matīss.
Kinomākslā Kaža izglītojies Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolā. «Man šķita svarīgi pēc vidusskolas būt citā kultūrvidē. Tādā, kas piedāvātu iespējas, kādu Latvijā nav. Ņujorka man bija ļoti piemērota, jo tur ir brīvdomātāju un mākslinieku sabiedrība. Citādu jau es nemaz neuztaisītu savu pirmo filmu Vienu biļeti, lūdzu par kinoteātru kvēlāko fani,» stāsta režisors.
«Mākslā papīrs nav tik svarīgs, būtiskāk, ko tu proti un kādi ir tavi darbi,» uzskata Kaža. Bakalaura studijas Amerikā nebūt nebija lēts prieks – tās maksā vairāk nekā 200 000 ASV dolāru. Tomēr, pārvarot birokrātisku formalitāšu radītos šķēršļus, topošajam režisoram izdevās iegūt stipendiju, kas sedza gandrīz visu studiju maksu. «Salīdzinājumā ar ASV jebkuras vidējas Latvijas ģimenes ienākumi ir niecīgi. Amerikā dod stipendiju tiem, kam to reāli vajag. Man piešķīra, jo es pats nekādi šo summu nevarētu samaksāt,» atzīst viņš.
Latvijā uzfilmē vesternu
Matīss nāk no kinoļaužu dzimtas – viņa mamma ir režisore Una Celma, bet opaps Juris Celms savulaik bija otrais režisors Rīgas Kinostudijā. Bērnībā Matīss noskatījās vismaz divas filmas nedēļā. Tomēr, kā viņš pats uzsver, kinorežiju par savu arodu izvēlējās ne jau ģimenes iespaidā, bet gan tādēļ, ka tā paver iespēju radīt arī tādu pasauli, kāda realitātē nav.
«Dokumentālais kino ļauj pētīt cilvēku domas, emocijas un izvēles. Spēlfilmās varu veidot jaunus, provokatīvus un neērtus varoņus,» skaidro viņš. Kažas jaunākajā piedzīvojumu filmā Kur vedīs ceļš notikumi risinās 19. gadsimta Latvijā. «Tas būs Latvijai neierasts žanrs. Mežonīga daba, klejojošs kovbojs, savdabīgs šerifs un katrā trešajā kadrā – zirgi. Kalnainās vietas filmējām Itālijā,» aizrautīgi stāsta viņš. Kinoteātros filma nonāks maijā.
Filmā piedalījušies vairāki populāri aktieri – Agnese Cīrule, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Inese Kučinska un citi. Galvenajā lomā ir aktrises Sandras Kļaviņas 16 gadus vecā meita Žanete. Viņa jaunajam režisoram iepatikās savas emocionalitātes un pašpārliecības dēļ.
