• «Es vairs negribēju un nevarēju būt Putins!» Modes tendence – atteikšanās no krievu uzvārdiem un tautības

    Slavenības
    Edgars Orlovs
    Edgars Orlovs
    27. aprīlis, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Kristens Rode.
    Foto: Facebook
    Kristens Rode.
    Krievu tautības un uzvārdu maiņa jau kļuvusi par modes tendenci. «Negribu, lai es un mana ģimene jebkādā veidā būtu saistīta ar agresora uzvārdu – Putins,» žurnālam «Privātā Dzīve» saka latviešu kamaniņbraucējs.

    Pēc sporta gaitu noslēguma 2020. gada Pasaules sprinta kausa Siguldas posma uzvarētājs Kristens bieži televīzijā komentējis kamaniņbraukšanas sacensības, un to gribētu darīt arī turpmāk, taču nevis kā Putins, bet Rode. «Teikšu diezgan droši – katram, vismaz Latvijā un Eiropā, asociācijas ar uzvārdu Putins pēc iebrukuma Ukrainā ir mainījušās.

    Neteiktu, ka arī pirms kara uzvārds Putins izcēlās ar prestižu un labu auru.

    Nebija tā, ka uzskatīju Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par baigi labo. Arī draugi mani vienmēr sauca vārdā, bet sacensībās gan pieteica un arī konkurenti uzrunāja par Putinu,» stāsta Kristens.

    Viņš atklāj – karš bija pagrieziena punkts, lai mainītu uzvārdu, jo uzskata, ka Putins dara pasaulei nepieņemamas lietas. «Negribu būt saistīts ar to, kas notiek, pat ne tik daudz kā ar šo uzvārdu. Šis solis ir mana nostāja tam, ko domāju par karu Ukrainā,» atklāts ir viņš.

    Taujāts, kāpēc kļuvis tieši par Kristenu Rodi, bijušais kamaniņbraucējs, kurš iztiku tagad pelna auto tirdzniecības biznesā, saka – Rode ir viņa tēva uzvārds.

    Viņš atzīst – ar uzvārda maiņu saistītie izdevumi gan bijuši diezgan lieli. «Dažādas formalitātes, finanses un laika patēriņš, jo maināmo dokumentu – pase, bankas kartes un citi – nebija maz.»

    Tikmēr Rīgas pilsētas Vidzemes dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietnieks tenors Miervaldis Jenčs žurnālam «Privātā Dzīve» atzīst, ka nodaļā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā populāra kļuvusi struktūrvienība, kas nodarbojas ar vārda un uzvārda maiņu.

    Tās darbiniece Ilze Eiferte-Plūme pastāstīja – ievērojami palielinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kas pēc 24. februāra izsaka vēlmi mainīt tautību.«Gadā laikā parasti bija aptuveni četri tautības maiņas gadījumi, bet kara pirmajā mēnesī bija jau pieci iesniegumi, kas arī tika apstiprināti.

    Visi bija par krievu tautības maiņu uz latvietis, polis, arī – ukrainis.

    Vienā Rīgas priekšpilsētā pieci tautības maiņas gadījumi mēnesī ir daudz, jo šādu soli vispār var atļauties veikt tikai reizi mūžā. Drīkst izvēlēties tikai vecāka vai vecvecāka tautību,» teic Ilze.

    Stāstot par uzvārdu maiņu, viņa bilst – Rīgas pilsētas Vidzemes dzimtsarakstu nodaļā līdz 30. martam bija 41 apstiprināts iesniegums par uzvārda vai tautības maiņu. Tas bijis 461. visā valstī apstiprinātais iesniegums.

    Pārsvarā uzvārdus maina cilvēki ar ierastiem krievu uzvārdiem – Ivanovi, Petrovi… Tos maina uz latviskiem un poliskiem, kas beidzas ar -ovskis, arī uz ukraiņu un skandināviskiem.

    Tautību drīkst mainīt tikai reizi mūžā, bet uzvārdu, ja vien ir pamatojums, drīkst mainīt tik reižu, cik finanses atļauj. «Tas maksā 71 eiro. Ja maina gan tautību, gan uzvārdu, jāšķiras no 142 eiro. Lēmumi par maiņu tiek pieņemti mēneša laikā,» informē dzimtsarakstu nodaļas darbiniece.

    Daudzas citas aktuālas un interesantas ziņas lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē