Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
14
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Grūtniecība bija noslēpums
Kad Elīna nostājas uz skatuves, mazais, reaģējot uz māmiņas balsi, vēderā sarosās. Februārī viņi pirmo reizi ieraudzīs viens otru. To, ka ir mazuļa gaidībās, Elīna gribēja paturēt noslēpumā līdz brīdim, kad tiks šovā. «Kad pieteicos atlasei, es vēl nezināju, ka esmu stāvoklī. Kad dziedāju krēslu izaicinājumā, nevienam to neteicu. Tikai tad, kad jau biju ieguvusi vietu šovā, piegāju pie producentes un atzinos: «Ir šāda situācija. Ko mēs varam darīt? Vai tas traucēs šovam?» Producente atbildēja: «Nekas! Meklēsim tev lielākas kleitas.»
Priecājos, ka tiku izvēlēta tikai sava talanta dēļ, nevis – kā daži komentāros izsakās – tāpēc, ka gaidu mazuli,» saka Elīna.
Viņa neslēpj – dziedāt, būdama gaidībās, ir fiziski grūtāk. Taču ar uztraukumu šovā viņa tikusi galā labi. «Es neuztraucos, kad man bija jākāpj uz skatuves pirmajai. Neuztraucos arī tad, kad biju uz izbalsošanas strīpas. Es jau no sākuma sevi noskaņoju, ka nedrīkstu nervozēt savas grūtniecības dēļ.
Uztvēru visu viegli, jo zināju – savā ziņā tā ir laimes spēle, un, ja man būs lemts aiziet līdz galam, tas notiks. Taču pusfinālā es pirmo reizi jutu satraukumu. Esmu paškritiska, tāpēc domāju, ka kopā ar Klāvu Ozolu cīnīšos par palikšanu šovā. Kad mani nosauca kā pirmo finālisti, biju šokā,» atzīstas viņa. «Man nebija svarīgi uzvarēt, bet būt trīs labāko vidū – tas ir liels iedrošinājums nākotnei mūzikā.»
Pretpoli pievelkas
Mājās Vaidavā dziedātājai jau ir divi lieli viņas talanta cienītāji – piecus gadus vecā meita un trīs gadus vecais dēls. Katrs rīts viņu mājās sāks ar to, ka bērni planšetē atrod video, kur mamma izpilda dziesmu Ziemeļvējā. Tā viņiem patīk vislabāk. Elīnas dzīves draugs gan ir atturīgāks – kad jaunā dziedātāja pieteikusies šovam, bijis skeptiski noskaņots. Pēc tam pie televizora klausījies tikai Elīnas priekšnesumus, sakot – pats pasākums viņu nemaz nesaista.
Kad šovs jau bija pusē, viņš sāka interesēties, kā var nobalsot par Elīnu, bet pusfināla vakarā jau atbalstīja mīļoto sievieti aizkulisēs.
«Viņš uzskata, ka cilvēkam ir jāstrādā ar galvu, un dziedāšana ir tikai vaļasprieks un izklaide. Sākumā bija neizpratne, kāpēc tas man vispār ir vajadzīgs. Pēc tam mēs vienkārši par X Faktora tēmu nerunājām. Protams, zinu, ka viņš lepojas ar mani, lai arī vārdos to nesaka. Es jau sen esmu samierinājusies, ka mans vīrietis vairāk ir darītājs, nevis runātājs,» pasmaida Elīna.
Savu liktenīgo vīrieti viņa satika pirms septiņiem gadiem. Tas notika kādā ballītē. Tolaik viņam bijusi draudzene Krievijā, un puisis nesen bija atbraucis no Sanktpēterburgas. «Viņš ir septiņus gadus vecāks par mani, un tajā vakarā bija tāds sapucējies, vīrišķīgs. Savukārt man tolaik bija noskūti mati. Taču kaut kā mēs viens otru pamanījām un pēc šīs tikšanās sākām sarakstīties. Nebija nekāda randiņu perioda, mēs vienkārši izlēmām, ka dzīvosim kopā,» atceras Elīna. Kad pieteicās pirmais bērniņš, abi nolēma – precēsies vēlāk. Tagad, kad viņi gaida jau trešo atvasi, šis jautājums atkal kļuvis aktuāls.
«Protams, kā jau katram pārim, pa vidu ir bijušas visādas krīzes, taču esam varējuši tām tikt pāri. Pēc vēdiskā horoskopa, mēs abi esam iņ. Viņš ir zeme, es – koks,» stāsta Elīna. Dzīvesbiedrs šādām lietām netic .
«Viss ir vienkārši – koku vajag iestādīt zemē,» smejas viņš. «Mans draugs ir introverts, es – ekspresīva. Pēc numeroloģijas cipariem mēs vispār neesam saderīgi. Kāpēc es to pētīju? Domāju, šādas zināšanas palīdz, kad mēģini meklēt atbildes uz jautājumiem, ar kuriem pati netiec galā. Man šķiet, ir svarīgi saprast, kā cīnīties ar problēmām, ko nepieciešams mainīt. Mans vectēvs kādreiz teica – vienmēr vieglāk ir izšķirties. Arī viņi ar vecmāmiņu jaunībā bija daudz strīdējušies, taču nodzīvoja laulībā 55 gadus. Tas ir ļoti vērtīgi – kopt un saglabāt attiecības, nevis pie pirmajām grūtībām vieglprātīgi aiziet katram uz savu pusi,» spriež Elīna.
Paula novēlējums un lielās cerības
Laimīgas ir tās valmierietes, kas taisa manikīru pie zvaigznes. Elīna ir nagu kopšanas speciāliste, un salonā sarunas par šovu jau kļuvušas par procedūras neatņemamu sastāvdaļu. Elīna gan klientes velk uz zoba, ka pēc šova manikīrs kļūšot dārgāks.
«Šovs mani nav mainījis. Zvaigžņu slimība man nedraud, jo pēc būtības neesmu superzvaigznes tips. Taču kādu dienu skatījos uz klientes nagiem un domāju – jā, tas man labi padodas, un droši vien es to varētu attīstīt vēl labākā līmenī. Varbūt pat kļūt par pasniedzēju. Taču ne jau to es sapņoju darīt visu savu dzīvi,» atzīstas Elīna. «Man patīk darīt to, kas neprasa lielu piepūli, un dziedāšana tāda ir. Tā man ir ielikta šūpulī. Kad biju maza, domāju – es noteikt būšu slavena dziedātāja. Taču kādā brīdī pazaudēju ticību šim sapnim,» atceras šova zvaigzne.
«16 gadu vecumā uzstājos Māmiņdienas koncertā Cēsīs, kur piedalījās Maestro Raimonds Pauls. Mēģinājumos mums gāja lieliski, un toreiz Pauls man pateica: «Es ceru, ka mēs kādreiz tiksimies uz lielās skatuves.» Šie vārdi iesēdās dziļi manā prātā, taču tā nenotika… Šajā koncertā dziedāja arī Mārtiņš Ruskis, un Pauls izvēlējās viņu. Es sapratu, ka Latvijā dziedošu vīriešu ar tik labāk balsīm nav daudz, bet sieviešu ir krietni vairāk. Motivācija kaut ko sasniegt mūzikā manī pamazām pieklusa. Es turpināju braukt uz konkursiem, bet manī vairs nebija tādas dzirksteles kā agrāk,» stāsta Elīna.
Saglabāt sapni par skatuvi palīdzēja vecvecāki.
«Īpaši vectētiņš, kurš visu laiku mani mudināja turpināt dziedāt. Neilgi pirms nāves viņš skatījās Raimonda Paula koncertu televīzijā un sacīja vecmāmiņai: «Arī mūsu Elīnīte tur varēja būt!» Vectētiņš zināja, ko Pauls man bija teicis, un mēs visi ģimenē ļoti gaidījām to brīdi, kad beidzot kaut kas notiks un es stāvēšu uz lielā skatuves. Kopš vectētiņa aiziešanas pagājuši trīs gadi, un šis ir mans lielais solis pretī tam, ko viņš tā gribēja piedzīvot,» saka Elīna.
«Jauki, ka mana piedalīšanās X Faktorā šo nedēļu laikā ir kļuvusi par notikumu visai mūsu ģimenei, un man bija atbalsts no visām pusēm,» atzīst viņa. Arī mamma un audžutēvs, kuri sākumā neesot gribējuši braukt uz šova tiešraidēm, vēlējās uz finālu ierasties abi. Savukārt vecmāmiņa Elīnai zvanīja pat vairākas reizes dienā. Viņa ļoti uztraucās par savu mazmeitiņu un ticēja, ka viss izdosies. Pat tad, kad pati Elīna par to vairs nebija tik droša. «Vecmāmiņa visu laiku sekoja līdzi manām gaitām, pat kaimiņiem stāsta, ka ir jābalso par Elīnu,» smejas dziedātāja. Tieši vecmāmiņas uzmundrinājums pirmspēdējā šova nedēļā viņai lika saņemties un turpināt cīņu.
«Es izdarīju lielu kļūdu – svētdienas naktī, braucot mājās no šova, sāku lasīt komentārus internetā. Saprotu – bieži vien tos raksta nelaimīgi cilvēki, kas neko nav sasnieguši un neuzdrošinātos sasniegt, taču laikam tā spriedze manī bija sakrājusies par daudz.»
«Aizskāra nevis tas, ka raksta par mani, bet gan darva, kas tika lieta pār manu grūtniecību un ģimeni. Kad pirmdien devos uz televīziju, lai ierakstītu interviju šovam, es vienkārši sēdēju un raudāju. Taču es arī zinu to, ka mani atbalstīja daudzas ģimenes Latvijā, un tas ir daudz svarīgāk par šiem muļķīgajiem komentāriem,» pauž viņa. Gluži kā ķirzaciņa, kas uztetovēta uz jaunās dziedātājas kakla, Elīnas ik pa laikam nomet veco asti, lai atbrīvots no negatīvās enerģijas un turpinātu ceļu pretī panākumiem.
Latviskais kods
Pēc šova Elīna cer izveidot karjeru latviešu mūzikā. «Maniem vecvecākiem bija liela plašu kolekcija, un viņi skatījās visus latviešu koncertus. Vectētiņam ļoti patika Nora Bumbiere, un es esmu izaugusi pie šlāgeraptaujas. Tāpēc tas viss ir tik ļoti tuvs,» saka viņa. «Šovā ieguvu pārliecību, ka cilvēkiem patīk tas, kā dziedu. Esmu saņēmusi jautājumus, kur ierakstā var dzirdēt manas dziesmas. Tātad kādam to vajag,» spriež Gluzunova.
«Mans mērķis pēc šova ir ierakstīt albumu – senas klasiskas latviešu dziesmas jaunās skaņās,» atklāj viņa.
«Esmu latviete, un man ir svarīga mana valoda. Savulaik agrā jaunībā pati esmu pastrādājusi ārzemēs, un arī tagad man ir daudz paziņu ārpus Latvijas. Es zinu, cik ļoti cilvēki svešumā grib dzirdēt savu dzimto valodu,» pārliecinājusies viņa. «Vēl nesen bija modē rakstīt dziesmas tikai angliski, bet pamazām tas pāriet. Arī Aminata pēc šova OKartes skatuve latviski nedziedāja, bet tagad dzied, un viņai skan fantastiski labi! Ja mēs visi dziedāsim tikai angliski, savu valodu drīz vien pazaudēsim. Uzskatu, ka mums ir jāpaliek pie savām saknēm,» saka Elīna.
«Šovs bija skaists piedzīvojums, un es zinu, ka sākumā tā man visa mazliet pietrūks. Taču bērni man neļauj garlaikoties, jo viņiem ļoti pietrūka manis. Pirmssvētku laiku es pilnībā veltīšu savējiem. Jau esam rezervējuši galdiņu svētku brančam restorānā ar ģimenes draugiem, es beidzot varēšu sakopt māju un pagatavot vakariņas,» teic dziedātāja, jo ģimene viņai ir pats svarīgākais. «Man kādreiz gribētos dzīvot tā – kāpt uz skatuves, dziedāt skaistas, sirdi plosošas melodijas, bet pēc tam atgriezties mājās pie ģimenes un rūpēties par savējiem,» saka Elīna.
