Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Ko darīsi savā 55. dzimšanas dienā?
– Kā parasti – neko. Jā, pagājušajā gadā bija manas sievas grāmatas Sestā sieva prezentācija, tad gan bija ballīte. Bet kopš 35. dzimšanas dienas neko nesvinu. Parasti aizbraucu no Latvijas, bet šogad nesanāk.
Neuzskatu, ka dzimšanas diena būtu kāds nopelns, kas jāatzīmē. Pašlaik Liepājas teātrī iestudēju lugu pēc itāliešu rakstnieka Alesandro Bariko darba Jaunā Līgava, pēc tam došos uz Valmieru iestudēt Treisija Letsa lugi Osedžas zeme. Dzimšanas diena iekrīt starp abiem darbiem.
– Savā ziņā sievas Ingas Grencbergas grāmata Sestā sieva bija dāvana tev dzimšanas dienā. Ar ko viņa šogad tevi varētu pārsteigt?
– Noteikti ar jaunu romānu. Tas gan, cik zinu, varētu iznākt uz manu nākamo dzimšanas dienu.
– Pats vēl grāmatas neraksti? Būtu interesanti.
– Skaidrs, ka būs interesanti! Es jau rakstu romānu, sauksies Džilindžeriāna. Tas gan neiet tik ātri uz priekšu.
– Arī jums būs kāzu piecu gadu jubileja. Kopdzīves rekords jau ir kritis?
– Jau ir, jo ar iepriekšējām sievām laulības dzīve nebija ilgāk par diviem gadiem. Inga ir sapratusi, ka nav jēgas mani pārtaisīt. Pagaidām nekas tāds nedraud. Viņa ir gudra sieviete.
– Tu jau esi kļuvis slavens ar savu jauno interneta raidījumu Dž. Spot, kur pats izjautā populārus cilvēkus. Kādēļ tev to vajag?
– Vienīgais kritērijs, kāpēc šādu raidījumu izveidoju kovida laikā – lai man pašam būtu interesanti. Arī varoņus izvēlos, lai pašam ir interesanti, jo viņu vidū ir cilvēki, kuriem ne vienmēr patīk publiski izteikties.
Raidījumu izvēlējos vadīt kopā ar Ievu Adamss, jo, lai gan man sen jau bija doma par šādu lietu, esmu diletants, un man ir drošāk vadīt kopā ar sievieti, kurai vienmēr ir atbildes uz visiem jautājumiem. Turklāt sarunā ir nepieciešams gan sievišķais, gan vīrišķais enerģijas potenciāls. Viss notiek jau kopš novembra reizi nedēļā, sekotāju kļūst arvien vairāk. Ļoti nopietni šiem raidījumiem gatavojos.
Lai būtu saturīga saruna, apgūstu informāciju, kas ir publiskajā telpā, un izprotu, kas ir tie jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes.
Tas man ir foršs hobijs, lielisks laika pavadīšanas veids. Vēl jau arī uzspēlēju šahu reizi trīs dienās – internetā ar partneriem visās pasaules valstīs.
– Un vēl tu parasti saki – palasu grāmatiņas…
– Tagad nesanāk, taču pirmā lokdauna laikā izlasīju ļoti daudz. Grāmatiņas bija cita uz citas uzliktas. Tas man bija ļoti piepildīts laiks.
– Kad tu aizgāji no darba Dailes teātrī, astrologs prognozēja – Džilindžers teātrī neatgriezīsies, bet darīs ko tādu, kas viņu padarīs slavenu ārpus Latvijas robežām. Kā tad ir?
– Tie astrologi ņefiga nerubī no dzīves… Citēšu Nīči: «Cik stulbiem jābūt cilvēkiem, ja viņi domā, ka zvaigznes griežas tāpēc, lai noteiktu viņu likteni.» Taču šobrīd neko uz priekšu neplānoju. Daru to, kas man šobrīd darāms. Kad nebūs nekas darāms, tad domāšu…
