• Šobrīd

    weather img

    Rīga +25°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Draugi un kolēģi atceras Normundu Kindzuli: Beidzot viņš ir brīvs no sāpēm

    Apdegumi
    Inese Mizovska
    Zane Piļka-Karaļeviča
    12. maijs
    1 komentārs

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Facebook
    Sabiedrību satricināja šausmīgs notikums – jauns puisis – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieks – mīklainos apstākļos Tukumā guva smagus ķermeņa apdegumus. Cita pēc citas izskanēja vairākas šokējošas versijas. 28. aprīlī vīrieša dzīvība izdzisa.

    23. aprīļa agrā rīta stundā Tukumā, atgriežoties mājās, Normunds Kindzulis kāpņutelpā guva smagus ķermeņa apdegumus. Sākotnējā informācija vēstīja, ka viņš ticis apliets ar degšķidrumu un aizdedzināts. Cieta arī viņa draugs, kurš centās viņu glābt.

    Izskanēja pieļāvums, ka pret Kindzuli varētu būt pastrādāts homofobisks uzbrukums, jo jau iepriekš puisis esot saņēmis draudus.

    Atklātībā nonāca informācija, ka pret Normundu iepriekš tikusi ierosināta lieta par sveša īpašuma dedzināšanu un tiesu ekspertīzē viņam esot konstatēta psihiska saslimšana.

    Valsts policija izskata vairākas versijas un neizslēdz iespēju, ka Kindzuļa lietā noziedzīgs nodarījums nemaz nav noticis.

    Kolēģi: Medicīna bija Normunda kaislība

    Par to, ka 29 gadus vecais Normunds Kindzulis ir devies mūžībā, pirmais pagājušajā trešdienā publiski paziņoja viņa ilggadējais kolēģis un draugs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centra Krasts vadītājs Rafaels Ciekurs. Sarunā ar PDz viņš teic – Normunda mammai dēla zaudējums ir smags trieciens, tādēļ aicina ļaudis būt iecietīgiem un nerakstīt ļaunus komentārus internetā, nezinot notikušā apstākļus. «Ļaujiet policijai strādāt!» atgādina Ciekurs. Normundu viņš pazina daudzus gadus.

    «Kopā strādājām vienā apakšstacijā, esam daudz laika pavadījuši gan darbā, gan dažādās ballītēs.»

    Viņš neslēpj, ka Normunds bijis visai sarežģīta personība.

    «Taču Normunds kaislīgi mīlēja savu darbu, atdeva tam sevi simtprocentīgi un pat vēl vairāk. Darbs viņam bija kā dziednīca, kurā viņš varēja sevi veltīt pacientiem, un, palīdzot cilvēkiem, viņš dziedēja arī savas emocionālās rētas,» teic viņš.

    Rafaels norāda, ka Normundam bijušas lielas darba spējas. «Viņš bija ļoti gudrs, erudīts. Ne velti viņš bija izveidojis savu medicīnas firmu, kas nodrošināja mājas aprūpi. Viņa dzīves kaislība un ticība nepārprotami bija medicīna,» stāsta Rafaels. To apliecina arī cits Kindzuļa kolēģis Armands Āre. «Pirms pusotra gada man sākās dežūras Tukumā, un mēs ar Normundu nereti bijām vienā maiņā, bet dažādās brigādēs. Šis darbs bija Normunda īstā vieta. Savā jomā viņš bija zinošs, ieinteresēts, ļoti gudrs puisis.

    Citi kolēģi man ir stāstījuši, ka Normundam ir trāpījušies patiešām smagi izsaukumi un viņš apbrīnojami labi un profesionāli vienmēr ticis galā.»

    Armands stāsta: «Kolēģi viņu labi ieredzēja. Viņš noteikti nebija no tiem skaļajiem, kas visur grib būt pirmais un īpaši izcelties. Man viņš šķita drīzāk kluss un mierīgs. Nekad nebiju dzirdējis, ka Normundam ar kādu būtu strīdi un nesaprašanās. Tāpēc, lasot ziņas, ka viņam it kā bijis konflikts ar kāda kolēģa tēvu, biju diezgan izbrīnīts.»

    Tas, kādā stāvoklī Normunds tika nogādāts Valsts apdeguma centrā, kolēģus šokēja. «Kad viņš nokļuva slimnīcā, bija skaidrs, ka iznākums nebūs labs. Normunds ārprātīgi mocījās, un nāve šajā gadījumā nāca kā svētība. Beidzot viņš bija brīvs no sāpēm,» atzīst Rafaels.

    «Kas var būt vēl briesmīgāk kā sadegt dzīvam… Klausoties ziņas par to, ka, iespējams, noziedzīgs nodarījums nemaz nav bijis, to ir grūti aptvert. Šķiet – kā cilvēks pats varētu gribēt sev nodarīt kaut ko tik šausmīgu? Ir taču daudz vieglāki veidi, kā aiziet no dzīves. Ļoti ceru, ka šai lietai būs atrisinājums. Uzticos mūsu policijai un paļaujos, ka viņi šo lietu nopietni izmeklēs un radīs atbildes uz visiem jautājumiem,» saka Armands Āre.

    Viņam bija skaidri izplānota nākotne

    «Pēdējo reizi Normundu satiku nedēļu pirms traģiskā notikuma,» stāsta tukumniece Laura Ivaško. Viņu ar Normundu Kindzuli pirms pusgada iepazīstinājusi labākā draudzene – puiša darba kolēģe. Drīz vien Normunds kļuvis arī par tuvu Lauras draugu. Viņai ir grūti noticēt, ka Kindzuļa nāve varētu būt nelaimes gaidījums. «Uzskatu, ka tas ir netaisnīgi – novelt visu uz pašnāvību. Neticu, ka viņš sevi varēja aizdedzināt, jo viņam bija bail no sāpēm, bail no uguns. Normundam jau bija skaidri izplānota nākotne. Viņš turpināja apgūt medicīnu, gribēja tikt augstāk,» saka viņa.

    «Nebiju informēta par visu, kas Normunda dzīve šajā laikā notika, taču lielākā daļa notikumu man bija zināmi. Arī tas, ka viņam bija izveidojies konflikts,» pēdējā laika notikumus atsauc atmiņā tukumniece.

    «Izdarīt kaut ko tik šausmīgu varēja tikai cilvēks, kuram ir reāls naids pret Normundu. Draugu starpā runājām, ka pamatā tomēr varētu būt homofobija. Puiši īrēja kopēju dzīvokli, un tas dažiem nepatika…» spriež Laura.

    «To, ka agrāk ir bijuši draudi Normunda dzīvībai, es zināju. Viņš bija stāstījis. Arī to, ka viņu mēģināja nogrūst pa trepēm. Taču Normunds ticēja, ka galu galā viss nokārtosies. Kādā brīdī Normunds gan gribēja iet prom no darba un pamest Tukumu, taču mēs – draugi – viņu toreiz atrunājām. Tagad domāju – kaut mēs to nebūtu darījuši…»

    Laura stāsta – draugu vidū Normunds allaž bijis jautrs un pozitīvs. «Viņš bija vienkāršs, sirsnīgs un ļoti interesants sarunbiedrs. Viņam vispār patika daudz runāt par jebkuru tēmu, bet īpaši par medicīnu. Mēs dažreiz viņam lūdzām – izskaidro šo te cilvēciskā valodā! Un viņš prata.  Un vēl viņam patika būt kustībā – kaut kur braukt, doties pastaigās, arī spēlēt pleisi (spēļu konsole – PDz) ar draugiem. Viņš bija lielisks draugs – to es varu simtprocentīgi apgalvot.»

    To, ka pret Normundu pirms diviem gadiem bijusi ierosināta lieta par tīšu dedzināšanu, Laura neesot zinājusi. «Normunds taču bija tāds, kas pat mušai pāri nenodarītu,» uzskata viņa.

    Pagājušajā trešdienā viņa piedalījās piketā Tukumā, lai aicinātu izmeklēt šo lietu ar vislielāko atbildību, un cer, ka drīz draugi un ģimene uzzinās, kas tad īsti notika tajā liktenīgajā rītā…

    Drosmīgs un nesavtīgs draugs

    «Normundu zināju teju kopš dzimšanas. Mūsu mammas bija pazīstamas no skolas laikiem, un vecāki bija ģimenes draugi, tāpēc daudzus svētkus svinējām kopā,» stāsta Normunda bērnības dienu draudzene Nelda Bērziņa. «Visu bērnību Normunds pavadīja Jūrmalā, Ķemeros. Sākumā mēs kopā mācījāmies Slokas pamatskolā, vēlāk Normunds skolojās Jūrmalas Valsts 1. ģimnāzijā. Pēc tam iestājās Latvijas Universitātē, lai studētu medicīnu, un pārvācās dzīvot uz Rīgu,» atceras Nelda.

    «Normundu varu raksturot kā ļoti draudzīgu, komunikablu, gudru puisi.  Viņam ļoti patika gatavot ēst un pavadīt brīvo laiku pie dabas krūts. Viņš bija cilvēks, kuram vienmēr bija ko teikt,» teic viņa.

    «Normunds bija drosmīgs, un laikam gan viņa darbā nemaz citādāk nevarēja būt. Viņš daudziem ir palīdzējis, izglābis simtiem cilvēku.»

    Nelda atceras – viņam vienmēr bijis daudz draugu. «Vai drīzāk, kā viņš pats teica, paziņu. Sev īpašus cilvēkus viņš vienmēr paturēja savā tuvumā.»

    «Neviens, kurš kaut reizi ir saticis Normundu, bet sevišķi viņa tuvākie cilvēki, netic versijai par pašnāvību. Viņš taču vienmēr bija pozitīvi noskaņots, un, ja atgadījās kādas likstas, pats mēdza teikt: «Varētu būt arī sliktāk…» Mums visiem Normunds paliks atmiņā ar savu nesavtīgo dabu, labestību, varbūt arī nelielo sarkasma devu. Viņš tiešām bija cilvēks ar lielo burtu. Ļoti žēl, ka viņa vairs nav, jo es zinu – viņš vēl būtu paveicis lielus darbus,» tā Nelda.

    Rudāne: Viņš mani izglāba

    Dienā, kad Normunda dzīvība izdzisa, dziedātāja Dināra Rudāne atzina – viņš bijis labsirdīgākais cilvēks, kādu viņai gadījies sastapt. «Viņš mani izglāba. Tas notika pirms kādiem septiņiem gadiem. Man bija slikti ar veselību, un es izsaucu ātro palīdzību. Šajā ātrās palīdzības brigādē bija arī Normunds. Pēc tam mēs viens otru atradām feisbukā, un tā sākās mūsu draudzība. Es viņam izticējos, jo viņš bija labs cilvēks. Tu jau to jūti ar sirdi…» nespējot valdīt asaras, PDz saka Dināra.

    «Vienmēr, kad bija kāds jautājums vai bija nepieciešama palīdzība medicīniskos jautājumos, zvanīju viņam. Pamazām sadraudzējāmies ciešāk, un Normunds arī ciemojās pie manis Rīgā. Kad pārvācās uz Tukumu, diemžēl redzējāmies retāk,» stāsta dziedātāja.

    «Taču ikvienā jautājumā Normunds man atbildēja jebkurā diennakts stundā. Arī, kad manam bērnam bija 40 grādu temperatūra, es naktī zvanīju Normundam, un viņš uzreiz izstāstīja, ko darīt, ļoti atbalstīja. Es neatceros nevienu brīdi, kad Normunds nestrādāja. Viņš bija ļoti tievs, vienmēr skrejošs. Visu laiku kādu glāba, kādam palīdzēja. Lai kad es viņam piezvanītu, Normunds vienmēr bija darbā… Tāpēc man ir ļoti grūti apzināties, ka viņš, kurš glāba cilvēkus, varētu būt cietis no cilvēka rokas…»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    1 komentārs

    Viesturs Pumpurs
    Diemžēl Tukuma mentiem un arī tiem, kuri uzrauga izmeklēšanu viss jau tagad ir skaidrs. Uz taisnīgu izmeklēšanu varat necerēt gluži tāpat kā tās jaunās tukumnieces lietā, kura strādāja aptiekā, bet pēc sarunas ar nepazīstamu vīrieti 2020.gada rudenī Durbes parkā izdarīja pašnāvību, daudzas reizes ar vīrieša spēku iegrūžot sev dunci vēderā. Diemžēl Normunda lietai būs tāda pati virzība - suicīds aizdedzinoties, jo mūsu mentiem drausmīgi nepatīk strādāt, ja vien noslepkavotas nav tādas prominences kā Rebenoks vai Bezzubovs.

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    8 veidi, kā gardi pagatavot VIČI surimi

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+