Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tieši pirms juku laika sākuma uz Čikāgu, kur Tehnoloģiju institūta Dizaina nodaļā studē draudzene Evija Krištopane, paviesoties ieradās viņas draugs Reinis. Jau marta vidū Evijai studijas notika attālināti, bet bija cerība, ka vīrusu varētu ātri pārvarēt, tāpēc viņa Čikāgā gaidīja mācību atsākšanos.
Kad jaunieši uzzināja, ka ierastā dzīve tik ātri neatgriezīsies, viņi jau bija izplānojuši mājupceļu, bet tieši dienā, kad vajadzēja lidot uz mājām, robežas tika slēgtas.
Par iespēju atgriezties mājās Evija pa e-pastu uzzinājusi no Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā dienesta. «Kā viena no iespējām tika minēta atgriešanās caur Minskas lidostu. To arī izmantojām.
Ceļš bija garš, bet, par laimi, bez apgrūtinājumiem. Izņēmums, protams, ir tas, ka bagāža Minskā nepienāca.
Ja to atgūsim, visticamāk, tas būs tikai pēc robežu atvēršanas. Ja godīgi, par čemodāniem vienalga – tas ir labākais no sliktā, kas varēja notikt,» PDz teic Evija.
Atminoties mājupceļu jauniete stāsta, ka lidostas bija pavisam tukšas un par divu metru distances ievērošanu nevajadzēja satraukties. Evija uzteic mammu, kas parūpējusies, lai meita kopā ar draugu veiksmīgi pārlaistu karantīnas laiku.
«Uz robežas bija auto, ar kuru varējām nokļūt līdz lauku mājām Salacgrīvas novadā. Bet tur priekšā bija jau piepildīts ledusskapis ar pārtiku. Tagad divas nedēļas pavadīsim laukos. Es turpinu mācīties online režīmā, bet Reinis raksta mūziku,» saka Evija Krištopane.
