🩷 Atver rakstu izlasi un iegrimsti lauku idillē ar SANTA+ 
Rīga +21°C 
Tā kā 10. janvārī, kad Rīgas krematorijā atvadījās no rakstnieces Noras Ikstenas bija sniegputenis, māsa Indra Vilipsone ar rakstnieces krustmeitu Noru Annu Geidmani nolēma, ka rakstnieces pelnus apbedīs Noras iemīļotajā laikā, kad visapkārt zaļo un zied.
«Tagad zaļš ir viņas ozols, dārzs zied un zaļo, kā arī kapos ir skaisti. Man bija viena vienīga doma, lai viss būtu tā, kā Norai patiktu. Sakopām māju un dārzu, daudz palīdzēja viens no Noras dzīvesbiedriem Harijs Beķeris,» žurnālam Privātā Dzīve stāsta Indra Vilipsone.
Viņa atklāj, ka pirms 15 gadiem ar māsu un tuvākajām draudzenēm kādu vakaru bija aizrunājušās par eksistenciālām lietām.
«Toreiz, kā jau rakstniece būdama, Nora par savu aiziešanu teica: «Es gribu aizpeldēt ziedu laivā pa Daugavu.»
Es pat atceros vizuāli, kā viņa to teica. Tagad šo viņas vēlēšanos izpildījām,» saka Indra. Daļa Noras pelnu nu atdusas blakus mammas Astrīdas Rubenes un rakstnieka Dzintara Soduma kapam. Turklāt vietā, kur aprakti pelni, rakstnieces krustmeita no Ikšķiles mājas pagalma akmentiņiem izveidojusi ūbeli, kas vēlāk tikšot uzlabota.
«Bet ar otru daļu pelnu mēs devāmies uz Daugavu, kur mūs gaidīja piestātnes saimnieka Māra organizēts vikingu kuģis. Māris pazina manu māsu un sacīja, ka Noru citādākā laivā nevarot vest. Jau iepriekš scenogrāfe Anna Heinrihsone no niedrēm bija savijusi Norai savu plostu. To izrotājām ar ziediem, ielikām tajā pelnus un palaidām Daugavā. Viņa mums peldēja līdzi. Bija sajūta, ka Nora ir klātesoša,» par ceremoniju stāsta Indra.
Viņa uzsver – šķitis, ka todien Nora speciāli draugiem bija sarūpējusi skaistu dienu. «Visi aicinātie cienājās ar viņas marinējumiem un secināja, ka tā ir īsta Noras stila ballīte, kas viņai ļoti patiktu. Viss smagais emociju kamols, kas sākās septembrī, joprojām gan nebeidzas, bet ir sajūta, ka tagad ir miers,» teic Vilipsone.
