Rīga +16°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja gribi notievēt, iemīlies
Kopš pusaudzes vecuma man bija iekodēta doma – ja gribi būt simpātiska, ēdiens ir tavs ienaidnieks. Apēst cepumu – tas šķita gandrīz kā noziegums pret sevi. Mūžīgās diētas man vienmēr mijās ar vainas sajūtu, ja gadījās krist kārdinājumā, apēdot kaut ko no aizliegtajiem produktiem. Kā centīgs students biju izbūrusies cauri uztura grāmatām un kaloriju tabulas zināju no galvas. Apņemšanās «tagad nu gan es sasniegšu mērķi un sev beidzot patikšu» mijās ar dziļu nomāktību un sajūtu «neko negribu, labāk kaut ko apēdīšu».
Tā daudzus gadus izmēģināju visdažādākās metodes, bet neko revolucionāru, kas ļautu uz visiem laikiem būt mierā ar saviem kilogramiem, neatradu. Līdz notika kas patiešām brīnumains…
Es iemīlējos. Kaloriju skaitīšana man vairs nebija prātā, bet kilogrami kusa kā uz pannas.
Mēs – jaunais pārītis – ik dienas nostaigājām desmitiem kilometru, tā teikt – just for fun. Pļāpājot varējām no vienas Rīgas nomales attapties otrā pilsētas galā, un tas bija pacilājošs fitness mums abiem. Jutos skaista, slaida un mīlēta, un man bija iestājies miers.
Vairākus gadus man derēja šī sajūta – es kādam patīku! – un stress par ēdienu man bija pazudis. Faktiski tajā laikā es nobāzējos savā dabiskajā svarā un, kas ir pats labākais, ēdu normālu ēdienu. Reizēm es pat ēdu arī ceptus kartupeļus un pelmeņus, bet, tā kā mana ikdiena bija ļoti aktīva, – apēstais uz gurniem vairs neuzkrājās.
Ja jau es izstāstīju skaisto sākumu, jāatklāj arī beigas, kas bija skumjākas. Kad pēc dažiem gadiem mēs izšķīrāmies, man ēdiens it nemaz nebija prātā, no pārdzīvojumiem es kļuvu pavisam sīka un smalka.
Visu Gundegas Rozes stāstu par tievēšanu lasi žurnālā Ievas veselība, kurš preses tirdzniecības vietās pieejams no 23. aprīļa.
