Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viss jau bija labi, bet…
Dzintaram Jaundžeikaram bija tikai 66 gadi. «Abi reizē saslimām. Ar omikronu. It kā jau viss bija labi, jau bijām veseli… Un tad Dzintaram pēkšņi kļuva sliktāk. Bija jāved uz slimnīcu. Kad aizveda, sākumā it kā vēl nekas, bet tad jau jutām, ka kļūst arvien sliktāk. Un trešdien viņš aizmiga,» nespējot valdīt asaras, žurnālam «Privātā Dzīve» stāsta Dzintara Jaundžeikara sieva Silvija.
Viņa atklāj, ka ar Covid-19 paveidu omikronu abi sasirguši februāra vidū, ap Valentīndienu. Tieši Visu mīlētāju svētkos Dzintaram bija arī dzimšanas diena. «Tagad vairs tos datumus neatceros, varbūt tas notika mazliet agrāk, bet varbūt 14. vai 15. februārī. Ko tur arī vairs atcerēties… Notika tā, kā nevajag…» nopūšas Silvija.
Garām sarunām viņa vēl nav gatava. «Man arī joprojām veselība streiko. Nevaru pārdzīvot… Nu nevaru saprast, ka Dzintara vairs nav. Viņš vienmēr bija tas stiprais plecs. Tas stiprākais no mums visiem ģimenē.
Pieraduši esam, ka viņš ir tas spēcīgais, un tagad dēliem par tādiem jākļūst.
Jau patlaban brauc pie manis uz mājām Vidrižos, atbalsta, palīdz. Labi vēl, ka man ir dēli, mazdēliņi… Viņi šobrīd ir mans spēcīgais balsts,» bilst Silvija.
Viņa atzīst – grūti iedomāties, kāda būs turpmākā dzīve un saimniekošana bez vīra. «Neko padarīt, nāksies dzīvot. Tagad pavasaris nāk, saimniecība sāks ziedēt. Nu jau bez Dzintara, kuram tā mana saimniekošana ar peonijām tīri labi gāja pie sirds. Viņš no augšas, no mākoņa maliņas, varēs noskatīties.»
Dzintara Jaundžeikara saimniecības peoniju lauks Vidrižos
Piensaimnieks, politiķis, arī iekšlietu ministrs
Jaundžeikara mūža lielākā darba daļa bija saistīta ar piensaimniecību – savulaik bijis «Limbažu piena» valdes priekšsēdētājs un prezidents, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs, SIA «Vidrižu lauksaimnieks» un SIA «Viva Agro» valdes priekšsēdētājs, ieņēmis amatus citos ar piensaimniecību un lauksaimniecību saistītos uzņēmumos, līdz gadsimtu mijā nonāca politikā.
2001. gadā Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes vēlēšanās Dzintars tika ievēlēts par deputātu, bet jau gadu vēlāk viņš nu jau likvidētās Latvijas Pirmās partijas sarakstā startēja 8. Saeimas vēlēšanās. Uzreiz par deputātu gan nekļuva, bet deputāta pienākumus viņam sanāca pildīt tajā pašā 8. Saeimā, kad deputāta mandātu nolika baņķieris Arnolds Laksa. Dzintaram tika uzticēts vadīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisiju.
2005. gada nogalē viņš kļuva par iekšlietu ministru, un ministriju vadīja teju gadu – līdz pat 8. Saeimas sasaukuma beigām. Viņš strādājis arī 9. Saeimā, kur vadīja Saeimas Nacionālās drošības komisiju. Pēc pilnvaru termiņa beigām noslēdzās Dzintara politiķa karjera, un viņš visus spēkus veltīja savai zemnieku saimniecībai, piena savākšanas biznesam un nodevās ģimenes dzīvei.
Priecājās par trim Dzintaru Jaundžeikaru paaudzēm
Pērn februārī pirms savas 65. dzimšanas dienas Dzintars Jaundžeikars žurnālam «Privātā Dzīve» sniedza savu pēdējo interviju. «Es turos! Invaliditātes grupa gan ir, gadi arī nekur nepazūd, bet kustēties varu un kustos. Varētu jau nomest lieko svaru, tad pašam būtu vieglāk, bet vai tad tagad pandēmijas laikā to izdarīsi,» toreiz smēja Jaundžeikars.
Bija pats niknākais kovida laiks, kad ierobežojumi vēl bija bargi. «Jubilejas atzīmēšana atkrīt Covid-19 dēļ. It kā jau varētu braukt svinēt uz ārzemēm, kur nav tādu ierobežojumu. Bet es nebraukšu. Tā būtu ākstīšanās. Vispār jau arī pēc lielas publikas man nav vēlēšanās. Varētu mājās atzīmēt, bet tagad arī to nevar. Nedrīkstu pārāk riskēt, jo nezinu, vai kādam neniezēs nagi pazvanīt policijai, ka Jaundžeikars lepni un ar vērienu svin 65. jubileju,» sprieda viņš.
Viņš stāstīja, ka dzīves ritms laukos ir pavisam citādāks nekā Rīgā, un tas bijušajam ministram esot tīkamāks. «Atbrauciet pie manis vasarā, tad redzēsiet, kas ir īstā dzīve, īsts skaistums. Mana sieva Silvija ņemas ar peonijām. Viņai ir peoniju audzētāju klubiņš, kur ir sievas draudzenes, pāris manas radinieces, vedekla.
Silvijai ir 350 peoniju šķirņu, vasarā mums ap māju viss ir vienās puķēs.
Apbrīnojami, kā viņa tur ņemas! Un, kad es paklausos, kādas cenas griežas par tām peonijām, man mati stāvus ceļas. Tagad veselība sievai ir tāda švakāka, bet nāks pavasaris, un jau atkal viss būs vienos ziedos. Kad sāksies peoniju laiks, tā par visām krikām Silvija aizmirsīs,» atklāja Dzintars.
Viņš atzinās, ka oficiāli vairs nav saistīts ar piena savākšanas biznesu, ar kuru nodarbojās pēc aiziešanas no politikas. Nu jau kādu laiku saimniekošanu un piena savākšanas mašīnu komandēšanu pārņēmuši dēli Pēteris un Dzintars. «Pats gan nekur tālu no tā aizgājis neesmu. Tāpat savu reizi kāds padoms jāiedod par piena mašīnām un loģistiku, jo pieredze man ir liela,» teica Dzintars.
«Dēli man ir patrioti, nav aizbraukuši no Latvijas, strādā tepat, un vēl mazbērnus sarūpējuši. Šobrīd ir trīs, uz pavasari gaidām ceturto. Pēterim ir dēls Tomass un meita Paula, Dzintaram – mazais Dzintariņš. Sanāk, ka trīs paaudzēs ir pa vienam Dzintaram Jaundžeikaram. Es dažkārt piesakos padarboties par aukli, aizvest mazdēlus uz kādu treniņu. Mazmeitai nupat palika četri gadi, arī savu audzināšanu prasa,» par jaunajiem pienākumiem ar prieku stāstīja eksministrs.
Galu krīzei tā arī nepiedzīvoja
Lai arī bija nodevies lauku dzīvei, Dzintars atzina, ka interesi par valsti un pasaulē notiekošo nav zaudējis. «Fons ar Covid-19 visu padara bēdīgu. Pārtikas nozare un lauksaimniecība vēl turas. Ir šādi tādi ierobežojumi, bet nevar salīdzināt ar pārējām nozarēm, kur viss aizklapēts, sākot ar kafejnīcām un frizētavām. Daudzi nonākuši pilnīgā bezizejā un galu šai krīzei nemana. Visa ekonomika sagrauta. Uz kā tā balstījās? Uz ostām, dzelzceļa, tranzīta… Tagad to tik vien dzird, ka tranzīta nav, no dzelzceļa visus atlaiž. Briesmīgi! Izklausās kā bankrots. Nesaprotu, no kā vispār valsts dzīvo, uz kā turas. Tagad aizņemamies, bet cik ilgi?» sprieda Dzintars.
Viņš uzskatīja, ka liela daļa ierobežojumu ir aplami. «Citur pasaulē tie ir kā rekomendācijas, ne pavēles ar bargiem sodiem. Mans brālēns Ālandu salās trenē volejbola komandu. Viņš stāsta – tur notiek gan treniņi, gan sacensības. Bērni iet skolā, apkalpojošā joma strādā, kafejnīcas, restorāni darbojas. Viņš man zvana un prasa, vai mēs ar visa slēgšanu neesam galīgi sajukuši prātā. Savukārt vienas piena mašīnas šoferim meita strādā Zviedrijā, tūrisma apkalpošanā. Tur arī viss notiek.
Protams, slimība nav nekas labs, bet man šķiet – mums tik skalo smadzenes, un visam Covid-19 pievelk klāt, lai izklausītos īpaši baisi,» sprieda bijušais politiķis.
Dzintars atzina – arī Vidrižos krietns pulciņš ar kovidu esot slimojis. «Pats par to nezinu. Var jau būt, ka esmu izslimojis nezinot. Pārbaudījies neesmu, un neuzskatu, ka man tagad vajadzētu skriet un taisīt testu. To gan varu pateikt, ka vīruss manu dzīvi medicīniskā jomā ir ietekmējis. Bija jāiziet pārbaudes saistībā ar invaliditātes grupu, bet tagad pie ārstiem tikt nav vienkārši…» pērn februārī sacīja Jaundžeikars.
Citas aktuālas ziņas lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā.
