Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kam tiks?
Vispirms donoru – citu mammu – ziedotais pieniņš paredzēts mazuļiem, kuri dzimuši krietni pirms laika un kuru svars nepārsniedz pusotru kilogramu. Latvijā ik gadu 130–160 bērnu piedzimst ar tik mazu svaru, bet no vienas 100 mililitru pudelītes diennaktī var pabarot līdz pat pieciem mazuļiem. Ja laikā dzimuša bērna kuņģa tilpums atbilst vienai tējkarotei jeb pieciem mililitriem, tad priekšlaikus dzimušam tie ir vien pāris mililitri. Donoru piens paredzēts arī zīdaiņiem, kuriem ir operēts zarnu trakts, un svarīgi, lai tas netiktu pārslogots. Vēl viena grupa ir mazuļi, kas dzimuši skābekļa badā un tiek ārstēti ar terapeitisko hipotermiju – tas nozīmē kontrolētu bērna atdzesēšanu. Ja nav mātes piena, tādu mazuli barot nedrīkst, jo ir ļoti augsts zarnu iekaisuma risks.
Vismaz šobrīd pienu no bankas var saņemt tikai Bērnu slimnīcas mazie pacienti, tātad – esot ārstniecības iestādē un ar daktera nozīmējumu. Iespējams, ar laiku piens tiks nodrošināts arī bērniem Rīgas Dzemdību nama un Stradiņa slimnīcas perinatālās aprūpes centros.
Kāpēc tik vērtīgs?
Tu jau zini, mammas pienā ir ne vien visas galvenās uzturvielas – ogļhidrāti, tauki un olbaltumvielas –, bet arī bioloģiski aktīvas vielas un imūnvielas, kas svarīgas bērna imunitātes stiprināšanai. Piens satur vitamīnus un minerālvielas. Arī hormonus un augšanas faktorus, kas nodrošina bērna pieņemšanos svarā un visu orgānu sistēmu nobriešanu, arī veselīgu mikrobiotu mazuļa zarnās. Vislabākais mazulim, protams, ir paša mammas pieniņš. Ja tā nav, nākamā labākā izvēle, kā liecina pētījumi, ir donores jeb citas mammas piens, un tikai tad mākslīgais piena maisījums.
Mammas piens sevišķi vērtīgs ir tieši priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem, kam ir augsts smaga zarnu iekaisuma sindroma jeb nekrotiskā enterokolīta risks, un no tā var pasargāt arī donores piens.
Mātes piena sastāvs mainās pat pa stundām – no rīta viens, vakarā cits. Pirmajos 50 mililitros ir vairāk ogļhidrātu, savukārt dziļākais piens ir treknāks. Vienas ziedotājas vienā reizē atnesto pienu bankā uzskatām par vienu sēriju – to salejam kopā, vienā traukā, un tad visai sērijai analizējam uzturvielu daudzumu. Pāragri dzimušajiem zīdaiņiem vajag treknāku un olbaltumiem bagātāku pienu, taču slimnīcā viņi var saņemt arī pienu, ko ziedojusi mamma, kurai ir 6–12 mēnešus vecs mazulis. Pēc tam gan pienā ir pārāk maz olbaltumvielu, tāpēc bankā pieņemam pienu no mammām ar bērniem līdz gada vecumam.
Dažās piena bankās vienā sērijā jauc kopā vairāku mammu ziedoto pienu, tomēr mēs izvēlējāmies tā nedarīt. Kāpēc? Drošības apsvērumu dēļ – lai zinām, no kura krājuma piens nācis, piemēram, ja kādam bērnam būs blaknes vai nepanesība. Dažādās dienās bērns var saņemt dažādu mammu pienu, bet noteicošais ir sastāvs, un, ja priekšlaikus dzimušam bērnam ticis pusgadu veca mazuļa liesākais piens, vajadzības gadījumā mēs to varam bagātināt.
Tas ir droši?!
Donores veselību un Mātes piena bankai ziedoto pienu pārbaudām ļoti, ļoti rūpīgi, jo nedrīkstam riskēt ar bērna veselību. Tieši tāpēc mēs, ārsti, neatbalstām neformālo piena ziedošanu, jo drošības riski – vīrusu un bakteriālais piesārņojums, kas var rasties atslaukšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā, – neatsver ieguvumus. Toties piena bankā prasības ir ļoti striktas!
Pirmkārt, piena bankas donorēm obligāti jāveic analīzes, lai pārbaudītu, vai viņas nav inficējušās ar HIV, vīrushepatītu B un C, sifilisu un cilvēka T-limfocītu limfotropo vīrusu (HTLV). Otrkārt, noskaidrojam, kādi ir donores kaitīgie ieradumi, kā arī paradumi, kas saistīti ar seksuālo partneru maiņu vai iespējām citādi inficēties ar asins ceļā pārnestajām slimībām.
Ar bankas donorēm tiek slēgta vienošanās, bet neformālās ziedošanas gadījumā viss ir uz donores pašas sirdsapziņas. Pat tad, ja viņa kādreiz ir nodevusi analīzes, tas neizslēdz iespēju inficēties nākamajā dienā, turklāt slimība var noritēt bez simptomiem. Runa ir ne tikai par asins pārnestajām infekcijām, bet par jebkuru citu slimību, piemēram, tādu it kā banālu, tomēr zīdainim bīstamu infekciju kā masalas, masaliņas, cūciņas, vējbakas. Protams, samelot var arī piena bankai, taču, ja radīsies kaut mazākās aizdomas, donores pienu vairs nepieņemsim.
Lai gan nelieli, tomēr riski pastāv arī tad, ja bērns saņem pienu no bankas. Tāpēc, pirms dot mazajam pacientam donores pienu, prasām viņa mammas rakstisku piekrišanu. Pirmkārt, donora mātes piena lietošana neizslēdz nekrotiskā enterokolīta un/vai sepses attīstību pilnībā. Otrkārt, neskatoties uz mātes piena pārbaudēm un pasterizāciju stingri kontrolētos apstākļos, tomēr saglabājas niecīga iespēja, ka donora mātes piens varētu saturēt hepatīta, HIV vīrusu un citomegalovīrusu, kas, iekļūstot bērna organismā, vairāku gadu garumā var slēpties un neizpausties. Treškārt, var būt arī nesaderība, piemēram, bērnam var rasties alerģija vai nepanesības reakcija.
Kā tiek pārbaudīts piens?
Bankā donores pienu pārbaudām divreiz – pirms pasterizācijas un pēc tās, lai noteiktu mikrobioloģisko piesārņojumu. Ja runājam par mammas pienu savam bērnam, to nav vajadzība pasterizēt – atslauktās rezerves vismaz mīnus 18 grādos jeb dziļās sasaldēšanas režīmā drīkst uzglabāt pusgadu. Taču donoru dāvāto pienu apstrādājam pēc Holdera metodes. Tā ir specifiska pasterizācija 62,5 grādos pusstundas garumā. Pat tad, ja nebūs izdevies iznīcināt visas baktērijas, ar atkārtotām analīzēm uzreiz pēc pasterizācijas nosakām, vai pienu drīkst dot bērnam.
Mūsu donorēm ir arī jānodrošina, lai līdz nonākšanai bankā piens tiktu sasaldēts un uzglabāts vismaz mīnus 20 grādu temperatūrā, tāpēc ir jābūt pārliecinātai, vai mājās ir piemērota saldētava, savukārt mēs piešķiram temperatūras reģistrēšanas ierīci un aukstumsomu ar aukstuma elementiem transportēšanai. Bankā piens tiek uzglabāts saldētavā, un tā derīgums ir pusgads.
Par atlīdzību
Nē, nekādas samaksas par piena ziedošanu nav. Šis princips tiek ievērots tādēļ, lai kāds cits nesāktu mammu ekspluatēt, un arī tāpēc, lai viņa neizvēlētos savam bērnam atņemt krūts pienu ar nolūku to pārdot. Pienu drīkst ziedot tikai tad, ja pašas bērnam piena pietiek!
Mīts vai patiesība?
«Ja mamma baro ar krūti, ēd burgerus un dzer kolu, tad to visu apēd arī zīdainis!»
Protams, mammai jāēd veselīgi, bet organisms ir ļoti gudrs – piens «māk paņemt» vislabāko, tāpēc no zīdīšanas viedokļa pret burgeriem lielu iebildumu nav. Bet, ja zīdītāja dzer daudz kolas vai citus kofeīnu saturošus dzērienus, tie gan mazulim var radīt gremošanas traucējumus.
«Negribu, ka mans bērns ēd svešas mātes pienu – iebaros vēl sliktus gēnus!»
Jā, pienā nonāk kaitīgās vielas – alkohols, nikotīns un kofeīns, bet gēnus vai ģenētiskas slimības ar pienu nevar iebarot! Donores pienu ieteicams uztvert kā zāles – kā ieguldījumu bērna veselībā. Un nepārdzīvot, ka zīdīšana vai atslaukšana pašai nesanāk! Ja mammai ir stress, ir absolūti saprotami, ka piens krūtīs neradīsies tik, cik tajā brīdī vajag. Bet – tas nenozīmē, ka neradīsies nekad.
