Ja vajadzētu atbildēt pavisam īsi, es teiktu: ja tam nav medicīniski apstiprināta pamatojuma (alerģijas vai kāda pārtikas produkta nepanesības), jaunajai māmiņai nav jāievēro nekādi ēšanas ierobežojumi. Vien jāatturas no alkohola un termiski neapstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, tie ir, jēlas zivis, arī nepasterizēti piena produkti (siers, ko gatavo no nepasterizēta piena) un, jā, arī medus.
Protams, gatavojot ievēro higiēnas normas – lai griežamie dēlīši tīri, produkti svaigi, bet augļi un ogas rūpīgi nomazgāti.
Kas ir svarīgākais, ko jaunajām mammām vajadzētu ņemt vērā?
Skaidrs, ka sākumā, kad bēbītis ir pavisam mazs, jaunajiem vecākiem nav ne daudz laika, ne enerģijas ļoti gatavot. Un tā nav problēma, ēdiens var būt vienkāršs, galvenais – atcerēties vispār paēst un padzerties, jo māmiņai, kura aizmirst parūpēties par savām pamatvajadzībām, būs daudz grūtāk rūpēties par savu mazuli.
Laba ideja ciemiņiem, kas nāks raudzībās, ir ierosināt, ka viņi ciemakukulī var nest jau sagatavotu mājas ēdienu.
Zinu, ka daudzi jaunie vecāki gatavo dubultporcijas – vienu ēšanai tūlīt, bet otru sasaldē, un, kad laika vai spēka gatavot nav, to vienkārši uzsilda. Laba ideja ir sautējumi, zupas un sacepumi, jo šie ēdieni ir tikai jāsaliek katlā, un tālāk tie gatavojas paši.
Kā mammas uzturs ietekmē bērna pašsajūtu?
Nav ticamu un pamatotu pētījumu, ka mammas ēdienkarte spēj ietekmēt bērna koliku veidošanos. Tā dēvētās kolikas, kad mazulis it kā bez skaidra iemesla, visbiežāk vakaros, ilgi raud, nav saistītas ar mammas uzturu. Ja bērniņš nav saslimis, izbadējies, ja viņam nav pārāk karsti vai auksti, slapjš dupsis, tad zīdainim raudāšana ir vienīgais veids, kā viņš var pastāstīt par saviem dienas notikumiem jeb pārstrādāt emocijas.
Bet tas jau ir kolēģu, psihologu, lauciņš, kuri apgalvo, ka mazulim raudāšana, tāpat kā ēdiens, ir viena no pamatvajadzībām un tas ir jāļauj.
Ja nu bēbītim tiešām burkšķinās un purkšķinās vēders, mammai nevajadzētu pārdzīvot, ka ir kaut ko nelabu saēdusies. Bērniņš mammas vēderā ēdienu uzņēma caur nabas saiti, tagad puncis jāpieradina pie pavisam jauna barības uzņemšanas veida. Tas nav vienkārši. Un daži purkšķīši šajā kontekstā nav nekas traks.
Cik daudz kaloriju jābūt jaunās mammas ikdienas ēdienkartē?
Izrēķināts, ka laikā, kad sieviete baro bēbīti ar krūti, viņai dienā papildus vajag aptuveni 500 kaloriju. Tā ir tāda viena mini ēdienreizīte, viens launadziņš. Cik daudz ir 500 kaloriju? Piemēram, vārīta ola, rudzu maize un sviestiņš. Vai – 200 grami jogurta bez piedevām ar pilngraudu musli. Vai – omlete ar dārzeņiem un maizīte.
Ikdienišķā situācijā civlēkam dienā ieteicams uzņemt vienu gramu olbaltumvielu uz vienu gramu sava svara. Ziemeļvalstu uztura rekomendācijas iesaka sievietēm pēcdzemdību periodā un kamēr bērniņš tiek barots ar krūti papildus uzņemt 18–20 gramus olbaltumvielu. Piemēram, vienā olā ir aptuveni 6 grami olbaltumvielu, vistas filejā (100 gramos) – 30 grami.
Taukvielas ieteicams uzņemt ar dabīgiem pārtikas produktiem – gaļu, zivīm, piena produktiem, sviestu, labas kvalitātes olīveļļu, avokado.
Situācija ir atšķirīga, ja jaunajai māmiņai ir ļoti liels virssvars vai – tieši pretēji – varbūt viņa ir ļoti jauniņa un ar nepietiekamu svaru. Tāpat izņēmums ir tad, ja mammīte ar krūti zīda dvīņus un pat trīņus. Šajos gadījumos būtu labi tomēr aprunāties ar uztura speciālistu.
Kā ir ar dzērieniem?
Lielākoties, barojot bērniņu ar krūti, sievietēm ļoti slāpst. Tāpēc blakus vietai, kur mamma parasti sēž ar mazulīti, kad viņš ietur maltīti, vēlams turēt lielu ūdens glāzi vai pat pudeli. Nav nepieciešami ne īpaši uzlējumi, ne limonādes, ne svaigi spiestas, ne paku sulas. Divi trīs litri ūdens dienā būs ideāli. Ja gribas ko citu, var dzert vieglu ķimeņu, fenheļa, pelašķu tēju, bet nesaldināt to ne ar medu, ne cukuru, ne ievārījumu. Savukārt, ja dzert negribas, nevajag sevi spiest to darīt ar varītēm. Ir pat pierādīts, ka šāda rīcība var samazināt piena daudzumu. Ja runājam par kafiju, līdzīgi kā grūtniecības laikā, divas krūzītes dienā ir OK. Bet – dzer tās dienas pirmajā pusē.