Tēva paša rokām darināts šūpulis

Tēva loma
Sindija Meluškāne
Sindija Meluškāne
4. oktobris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Matīss Markovskis
Kad fotogrāfam Matīsam Markovskim sieva Līga pateica, ka gaidāmajam mazulim noteikti vajag šūpulīti, viņš, kā jau taupīgs cilvēks, nodomāja: jātaisa pašam!

Jutu, ka būs meita

Galdnieka izglītības Matīsam nav, taču mežā pastrādāt nācies, un ar motorzāģi Matīss arī ir pazīstams. Turklāt Vienkoču parkā bija redzējis šūpuli, kas darināts no viena gabala, un tieši tādu Matīss gribēja arī gaidāmajai meitiņai. (Lai gan to, ka būs meitiņa, tobrīd vēl droši zināt nevarēja, jo abi ar sievu bija lūguši ārstiem neteikt gaidāmā bērniņa dzimumu.) «Mežā pie mūsu lauku mājas bija nogāzusies liepa, ko noskatīju šūpulīša taisīšanai. Sieva iebilda, ka tas esot sieviešu koks, – ko darīsim, ja piedzims puika? Bet es jutu, ka būs meita,» atceras Matīss. Sievu viņš toreiz mierinājis: ja nu tomēr piedzims dēls, ieliks šūpulītī kādu ozolkoka detaļu un nokrāsos zilu.

Gluži kā piemērīts

Matīsa priekšnojauta izrādījās pareiza, augusta izskaņā piedzima Alise. Turklāt, par spīti sievas bažām, ka šūpulītis varētu izrādīties pārāk šaurs, tas bija gluži kā piemērīts tieši Matīsa un Līgas meitiņai, kura pēc dzimšanas svēra trīsarpus kilogramu. Pirmo reizi, redzot meitu guļam šūpulītī, Matīsam bijusi līdzīga sajūta kā savulaik, kad, strādājot par pavāru, viņš lūkojies uz cilvēkiem, kas ēd viņa gatavotos ēdienus, un nespējis vien nopriecāties: «Viņi tiešām to ēd!» Tāpat bija ļoti forša sajūta redzēt meitu paša darinātā šūpulī.

Ir vecāki, kas, bērniņam guļot, pieliecas un klausās, vai mazais joprojām elpo, savukārt Matīss katru reizi, pieejot pie šūpulīša, vēlreiz pārliecinājies, vai tas ir drošs, kaut arī pirms konstrukcijas nostiprināšanas pats vairākas reizes bija to pārbaudījis, iekarājoties ar savu svaru.

Aktīvā gaidīšana

Šūpulīša izgrebšana no viena koka gabala nav bijis viegls darbiņš, jo beigu beigās sieniņas ir vien pāris centimetru biezas. Kāpēc tik sarežģīti? «Pirmkārt, liepai bija izpuvis vidus. Otrkārt, man gribējās, lai tas ir kā tēlniecības darbs, nevis no pieciem dēļiem sasista kaste,» saka Matīss.

Grebjot viņš ne reizi vien iedomājies, ka par naudu gan tik smagu darbu nebūtu ar mieru darīt, bet, no otras puses, uztvēris to kā aktīvo bērniņa gaidīšanu.

«Sieviete gaidīšanu izjūt līdz ar augošo punci, bet ko var vīrietis? Ciest līdzi, ja sievai ir grūti, un atbalstīt. Šūpulīša grebšana bija mans gaidīšanas brīdis,» saka Matīss.

Šūpulīša mūžs ir īss, jo tas vislabāk piemērots tieši pirmajiem dzīves mēnešiem, turklāt, sākoties rudens sezonai, ģimene pārvākusies uz pilsētu, taču Matīsu silda sajūta, ka, vismaz bildēs skatoties uz šo šūpulīti un zinot to, ka tētis pats savām rokām to taisījis, Alisei dzīvē būs iedota droša sajūta, ka viņa bijis gaidīts un lolots bērns. Pats šūpulītis nu būs kā ģimenes relikvija, kurā, iespējams, varēs gulēt arī Alises bērni, Matīsa un Līgas mazbērni.

Kā tapa šūpulītis

Pēc koka gabala nomērīšanas Matīss ar motorzāģi iekšu izgreba kā abru. Pēc tam pats uzmeistaroja dažus instrumentus, lai visus šūpulīša līkumus labāk nostrādātu. Izgreba, noslīpēja asumus un pēc tam nokrāsoja baltā krāsā. Izmantotā krāsa ir uz ūdens bāzes un klāta ļoti plānā kārtā, vietām koku atstājot neskartu. Tai vairāk ir dekoratīva funkcija. Protams, lielākai slodzei pakļautās šūpulīša daļas ir krāsotas, lai būtu pasargātas no vides iedarbības un tās varētu viegli notīrīt.

Vēl Matīss no lazdām uztaisīja atsperes šūpulīša amortizācijai. «Esmu no laukiem, bērnībā no lazdām taisīju lokus, tāpēc zinu, ka lazdas ir ļoti lokanas,» komentē Matīss.

Savukārt šūpulīša iekšpuse iztapsēta ar plānu vilnas matracīti, kas pasūtīts Ķoņu dzirnavās.

Pirkts šūpulītis izmaksā visai dārgi – ap pieciem sešiem simtiem eiro –, īpaši ņemot vērā, ka bērniņš tajā guļ vien pirmos trīs dzīves mēnešus, kamēr nav sācis aktīvi velties. Matīss, pats taisot šūpulīti, iekļāvies aptuveni 100 eiro. Visdārgākais bijis vilnas matracītis, kas maksājis ap 70 eiro.

Praktiski ieteikumi citiem tētiem

  • Ja ņem rokās motorzāģi, maksimāli jāparūpējas par drošību. Kokam jābūt stigri nostiprinātam, lai nekur nekas nešūpojas.
  • Tā kā šūpulītis ir garāks par bērniņu, kājgalis jānosvaro ar kādu grāmatu, lai bērniņš neguļ ar galvu lejup.
  • Visi drošības stiprinājumi jāpārbauda tā, lai drošība ir 100% un vēl vairāk.
  • Neieciklēties, ka vajag tieši šādu šūpulīti. Matīss iesaka ņemt kādu paraugu iedvesmai, bet taisīt šūpulīti, piemērojot to savām vajadzībām.
  • Jāņem vērā, ka koks ir dzīvs materiāls, tāpēc grebšanas laikā tas var plaisāt un mainīt formu. Ja koks ir mitrs, to noteikti nevajag žāvēt saulē. Labāk kādā ēnainā un sausā vietā ar labu gaisa cirkulāciju.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+