• Tētis ir svarīgs!

    Tēva loma
    Madara Ozoliņa
    Madara Ozoliņa
    25. maijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Lai gan rūpes par bērniem pārsvarā uzskata vairāk par sieviešu, nevis vīriešu atbildību, tēva loma ģimenē kļūst arvien lielāka. Un tā tam arī jābūt, jo mamma un tētis bērna attīstībā sniedz katrs savu pienesumu – neaizvietojamu un neatkārtojamu.

    Nereti dzirdama frāze, ka bērnam tētis nemaz nav vajadzīgs un ģimene ir novecojis jēdziens. Nereti var arī dzirdēt, ka bērnam pietiek ar vienu vecāku. Bet tā nav! Par tēva lomu ģimenē stāsta biedrības Tēvi pārstāvis, divu meitu tētis Gatis Smidrovskis un mākslas terapeite, supervizore, četru bērnu mamma Iveta Jermolājeva.

    Atbalsts tētiem

    Latvijā jau vairākus gadus aktīvi darbojas biedrība Tēvi, kuras mērķis ir veicināt ģimenes dzīvē iesaistīta tēva lomu. Tas tiek darīts, piedāvājot tēviem dažādas izglītojošas aktivitātes, kas veicina tēvu un bērnu attiecību uzlabošanos. Biedrības Tēvi valdes loceklis un tēvu grupu vadītājs Gatis Smidrovskis biedrības piedāvāto kursu Zīdaiņa raudāšana un mierināšana pats apmeklējis pirms vecākā bērna piedzimšanas. Šobrīd Gatis vada kursus citiem tēviem un dara to ar pārliecību – ieguldījums savā izglītībā par bērniem ir vērtīgākā investīcija, kas var būt. «Pēc kursu noklausīšanās sapratu, cik liels ieguldījums sabiedrībā ir šādas aktivitātes.

    Mēs gribam, lai mūsu bērni izaug par gudriem un domātspējīgiem cilvēkiem, un, tikai izglītojoties paši, varam izaudzināt veselus bērnus, kuri kļūs par mūsu sabiedrības nākotni.

    Biedrības piedāvātās aktivitātes apmeklē gan vīrieši, kuriem ir vairāki bērni, gan tādi, kuri nupat kļuvuši par jaunajiem tēviem, gan tādi, kuri drīzumā ar šo lomu tikai iepazīsies. Tēvu grupas ir droša vieta, kur vīrieši var runāt par sev dziļi svarīgām lietām. Mūs visus satrauc līdzīgas tēmas, kopā mācāmies par cilvēka attīstību, par to, kā aug bērni un kā ar viņiem komunicēt. Mēs daudz runājam par emocionālo inteliģenci, mācāmies atpazīt savas sajūtas, lai mācītu to saviem bērniem.

    Kā zināms, divu triju gadu vecums bērniem mēdz būt sarežģīts, jo mazie sāk labāk apzināties savas spējas un cenšas pārbaudīt robežas.

    Šis patiesībā ir ļoti skaists vecums, bet ne vienmēr viegli izturams. Tēvu grupās vīrieši mācās izzināt bērna vecumposmiem atbilstošu uzvedību un saprast, kā uzturēt labas attiecības ar bērnu, kā būt emocionālā līdzsvarā, kā savaldīties,» stāsta Gatis Smidrovskis.

    Kāpēc vajag abus?

    Mums līdzās ir ļoti daudz ģimeņu, kurās par bērniem rūpējas tikai viens no vecākiem, pārsvarā mamma. Tomēr speciālisti ir vienisprātis, ka abu vecāku klātesamība un iesaiste ģimenes dzīvē veicina bērnu vispārējo emocionālo labklājību, uzlabo drošības sajūtu, bērna uzvedību, kā arī pašapziņu. Gatis Smidrovskis uzsver, ka bērnu audzināšana ir ārkārtīgi grūts darbs.

    Pētījumi liecina – ja bērna dzīvē iesaistās tēvs, nākotnē bērnam ir mazāks risks sirgt ar atkarībām, veikt pārkāpumus, uzlabojas sekmes skolā, līdz ar to ir arī veiksmīgāka karjera, uzlabojas mentālā veselība.

    Arī mākslas terapeite Iveta Jermolājeva ir pārliecināta, ka ieguvumi, ko saņem bērns, ja abi vecāki vienlīdz cenšas iesaistīties bērna dzīvē, ir neatsverami: «Robežas starp to, kādi ir mammas un tēta pienākumi mājās, vairs nav tik striktas, kā tas bija agrāk. Vecāku sapulcēs un lekcijās, kurās runāju ar vecākiem, visbiežāk jautājumus uzdod tieši tēvi. Un tas ir ļoti sirsnīgi, jo tas vien, ka tēvs grib zināt vairāk, ir ļoti pozitīvs rādītājs.

    Arī uz terapiju bērnus bieži ved tieši tēti. Lai gan tas varbūt ir loģistikas jautājums, jo mamma, iespējams, ir mājās ar kādu mazāku lolojumu.

    Tēva klātbūtne terapijā vienmēr dod pilnīgāku redzējumu par pašu bērnu.

    Mammas un tēta lomas bērna dzīvē ir vienlīdz svarīgas. Mammām vairāk piemīt cāļu mammas instinkts – čubināt, pasargāt un samīļot, bet tētis bērnam vairāk dod drošības sajūtu izpētīt pasauli. Reizēm mammai šķiet, ka bērns kaut kam vēl ir par mazu, bet tētis ar savu racionālo prātu dod citu skatījumu un paplašina robežas, dodot iespēju jauniem izaicinājumiem.

    Tāpat, ja ģimenē aug meita, viņa savu princeses statusu primāri iegūst no tēva.

    Viņš ir tas, kurš liek meitai justies skaistai un apbrīnas vērtai. Savukārt dēls, redzot, kādas ir vecāku savstarpējās attiecības, mācās no tēva to, kā izturēties pret sievieti, un otrādi.»

    Terapeite atklāj, ka vecāki reizēm cenšas darīt visu pareizi, taču traucē vispārpieņemtie priekšstati par to, ka tētis ir naudas pelnītājs, bet mammai mājās jārūpējas par bērniem. «Nav tāda pareizi vai nepareizi. Ģimenei kopīgi jāatrod modelis, kas strādā un apmierina visus iesaistītos.

    Man vienmēr ir prieks dzirdēt, ka arī tēvi izvēlas doties bērna kopšanas atvaļinājumā vai ir gatavi jebkā citādi pavadīt laiku ar saviem bērniem.

    Bērni mācās pasauli no abiem vecākiem. Viņi lieliski redz, dzird un jūt visu apkārt notiekošo. Ir svarīgi būt patiesiem pret bērniem, un tieši tā viņi iemācās, ka var uzticēties savām izjūtām. To, cik droša un saprotama ir pasaule, bērni mācās no vecākiem, viņus vērojot. Viņiem ne tikai jāredz tas, cik saticīgi dzīvo vecāki, bet arī ir veselīgi piedzīvot strīdus, jo tas māca, ka ir iespējams nonākt pie risinājuma arī tad, kad ir atšķirīgs viedoklis. Kādreiz tas, iespējams, iemāca arī atvainoties, ja otrs ir sāpināts. Ja mēs audzināsim bērnus, kam nav ļauts argumentēt vai izteikt savu viedokli, tad izaudzināsim paklausīgus un pakalpīgus cilvēkus, kas vēlāk darba devējiem būs izdevīgi darbinieki, bet – cik šie cilvēki būs laimīgi un brīvi savās dzīves izvēlēs?»

    No pagātnes neaizbēgsi

    Aizbēgt nudien mēs nevaram, bet varam pieņemt un saprast savu pagātni. «Interesanta ir statistika par tēviem, kas nāk uz Tēvu biedrību. Lielai daļai būtu gribējies labākas attiecības ar pašu tēviem.

    Sarunājoties ar jauniešiem, vērojot viņu valodu un izturēšanos, uzreiz ir skaidrs, vai šī jaunā cilvēka dzīvē tēvs ir bijis klātesošs.

    Reizēm tēvi uzskata, ka viņu vienīgais pienākums ir mamuta nešana mājās. Viņš noguris pārrodas mājās, un enerģijas veltīt nedalītu uzmanību bērniem vairs nav. Bērniem rodas saikne tikai ar mammu.

    Pēdējo gadu laikā gan esmu novērojis, ka pieaug tēvu skaits, kuri grib iesaistīties bērnu dzīvē. Lielākās grūtības sagādā nezināšana, kā to darīt.

    Un šeit mēs nereti atsaucam atmiņā savu bērnības pieredzi – to, kādas vīrietim bijušas attiecības ar viņa tēvu.

    Šī pieredze var būt gan ļoti veiksmīga, gan traumatiska. Mēs negribam atkārtot sava tēva kļūdas, bet, ja mērķtiecīgi necentīsimies no tām izvairīties, neizglītosimies un nemainīsimies, tad atkārtosim to, ko paši esam pieredzējuši,» ir pārliecināts Gatis Smidrovskis.

    Savukārt mākslas terapeite Iveta Jermolājeva uzskata, ka pagātnes pieredzes dod mums iespēju lemt par nākotni: «Ja bērnībā tēvs nav bijis klātesošs, vīrietim kļūt par labu paraugu saviem bērniem nav viegli.

    Ir jauki, ka tēvi grib izglītoties, mācās, meklē atbildes uz jautājumiem, nevis audzina savus bērnus pēc tiem pašiem principiem, kā audzināja viņus.

    Tomēr reizēm, baidoties kļūdīties, tēvi nodod visu atbildību mātei, paši izvēloties darīt to, kas līdz šim veiksmīgi darīts, – strādāt. Es gan gribētu iedrošināt vīriešus nebaidīties kļūdīties, un, pat ja kādreiz nav pieņemts labākais lēmums, ir vērts sev atgādināt – tajā brīdī es izdarīju labāko, ko pratu un varēju.»

    Mums katram ir sava bērnības pieredze, kas nenoliedzami ietekmē to, kādi vecāki esam saviem bērniem, kādi partneri esam attiecībās, bet ir svarīgi ieraudzīt, kāda tieši bērnības pieredze vīrieti satrauc, cenšoties saprast, kāpēc tā notika, – vecāki kaut ko neprata vai viņiem nebija laika, vai vienkārši toreiz bija tādi laiki. «Pagātnes ieraudzīšana un pieņemšana ļaus vieglāk izlemt, kāds tēvs vīrietis grib būt saviem bērniem.»

    Ļauj tētim būt tētim!

    Vai pazīsti sajūtu – bērniņa tētis vēlas palīdzēt, tomēr tu pati gribi uzņemties vadību? Mammai, vēlot savam bērnam labāko, reizēm ir grūti pilnībā uzticēties citiem. Skaidro Gatis Smidrovskis: «Tēvi, kuri meklē atbildes uz jautājumiem, iedziļinās problēmu risināšanā un izglītojas, vēlas būt zinoši savu bērnu audzināšanā. Pēdējo gadu laikā arvien vairāk dzirdu pieredzes stāstus par to, ka tieši tēvi dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, un tas ir brīnišķīgi. Vīriešiem šāda pieredze ir lielisks ieguvums.

    Sākums vienmēr ir grūts, jo vīrieša ikdiena pilnībā mainās un nu galvenais pienākums ir rūpēties par bērniem – katru dienu, mēnešiem ilgi, turklāt jāuztur kārtībā arī saimniecība.

    Tomēr vīrieši šajā periodā iemācās plānot savu laiku, beidzot ierauga bērnus tādus, kādi viņi patiešām ir, un izveido ar savām atvasēm tādu emocionālo saikni, kas nekad vairs nepazudīs. Pētījumi arī rāda, ka tēvi, kas pavadījuši vairāk laika ar bērniem mājās, vēlāk neuzņemas papildu darbus un slodzi, kā arī vairāk uzmanības pievērš savai veselībai.»

    Pārdomās dalās arī terapeite Iveta Jermolājeva: «Kur rodas tas, ka mammai šķiet, ka viņa visu zina vislabāk? Mamma pavada ar bērniem dienas lielāko daļu, pazīst bērna uzvedības modeļus, spēj nolasīt un paredzēt katru soli, bet rodas jautājums – vai tētim šeit vispār ir vieta?

    Bērniem ir svarīgi veidot piesaisti ne tikai ar mammu, bet arī tēti.

    Esmu pārliecināta – arī tad, ja tēvs nepavada ar bērnu tik daudz stundu kā mamma, viņš visu zina tikpat labi, jo arī viņam ir tēva intuīcija, redzējums un izpratne. Ja mamma tam notic un dod iespēju, tētis spēj būt tikpat zinošs un labprāt uzņemas lielāku atbildību un līdzdalību. To es zinu arī no personīgās pieredzes. Visa pamatā ir atklāta un cieņpilna saruna. Nevajag gaidīt, ka otrs nolasīs mūsu domas un vajadzības. Abiem vecākiem jāatceras, ka galvenais iegūstamais rezultāts ir bērna labklājība. Uzsvars jāliek uz atbalstu vecāku starpā, nevis kritizēšanu vai instrukciju nodošanu otram. Ir lieliski, ja divi cilvēki, kuriem katram ir sava pieredze, spēj kopīgi vienoties, kā mazajam cilvēkam iepazīt pasauli droši un priekpilni.»

    Atceries!

    • Tētis meitai ir ārkārtīgi svarīgs, jo tieši viņš ir pirmais vīrieša tēls attiecībās.
    • Uzmanības un maiguma trūkums bērnībā dēlam var radīt grūtības, esot pieaugušam vīrietim.
    • Viens no variantiem, kā tētim iesaistīties bērna dzīvē, – izveidot savu ikdienas rituālu. Varbūt tieši tēta pienākums varētu būt pasakas lasīšana bērnam pirms aizmigšanas?
    • Dēli jau agrīnā vecumā mēģina saprast vīriešu pasauli, vēlas piederēt stiprajam dzimumam un būt vīrieša vārda cienīgi (tāpat ir ar meitām un sieviešu pasauli).

    Ieteikumi mammai

    Nekontrolē! Zini, ka tētis bērniņam vēl visu labāko, un, ja vien esat izrunājuši, kas jāizdara, kamēr esi prombūtnē, nevajadzētu ik pa brīdim zvanīt un atgādināt par to.

    Novērtē iesaistīšanos! Tētis vēlas uzņemties vairāk rūpju par bērnu, bet, iespējams, nejūtas īsti drošs par to, ko dara. Un tas ir tikai normāli, īpaši, ja līdz šim kopā ar bērnu ikdienā pārsvarā bijusi mamma. Pasaki viņam paldies un arī tādu frāzi kā: «Es nebiju iedomājusies, ka varētu darīt arī tā!» Viņš pavisam noteikti novērtēs.

    Nebaidies lūgt palīdzību! Vīriešiem patīk, ka viņiem visu pasaka skaidri. Ja jūties pārāk nogurusi, gribi iziet ārpus mājas bez bērniem vai jūti vajadzību pēc palīdzīgām rokām, pasaki to bērna tēvam! Nepatīkamās sajūtas un emocijas nevajag krāt, jo tās tāpat kādā brīdī izlauzīsies uz āru.

    Ieteikumi tētim

    Esi tu pats! Tu esi pats labākais tētis saviem bērniem. Gan bērni, gan bērnu mamma novērtēs, ja, rūpējoties par atvasēm, būsi tāds, kāds esi. Tad arī pienākumu veikšana izdosies vislabāk.

    Jautā padomu! Tev nav jāzina viss. Protams, kļūdīties ir cilvēciski, bet otrā pusīte redzēs un labāk izpratīs tavu vēlmi iesaistīties, ja meklēsi atbildes uz jautājumiem. Tas noteikti radīs arī lielāku uzticēšanos.

    Nesalīdzini sevi ar citiem! Kā zināms, visas problēmas sākas tad, kad salīdzinām sevi ar citiem. Tev šķiet, ka kolēģis, kaimiņš vai paziņa ir izcils tētis, kam viss izdodas perfekti? Bet mums katram ir labās un sliktās dienas. Nekoncentrējies uz citiem, bet veic savus pienākumus, cik labi vien vari izdarīt!

    Esi līdzās! Ja kādu iemeslu dēļ ar bērna mammu esat izlēmuši iet katrs uz savu pusi, tas nenozīmē, ka tev jāšķiras arī no bērna. Esi līdzās bērnam arī turpmāk un ne tikai brīvdienās!

    Izvērtē savu bērnības pieredzi! Tikai no tevis paša ir atkarīgs, vai gribi būt tāds pats tētis, kāds bija tev. Varbūt gribi savam bērnam rādīt citu piemēru.

    Zināji?

    2022. gadā Latvijā bija 19 711 vecāku pabalsta saņēmēju (no tiem 16 549 sievietes un 3162 vīrieši), bērnu kopšanas pabalstu saņēma 32 181 (27 080 sieviešu un 5102 vīrieši).

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē