Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dzīvē ienāk citi draugi
Ja piedzimis mazulis, it īpaši, ja tas ir pirmais bērniņš ģimenē, pārmaiņas ir ļoti kardinālas it visās dzīves jomās. Pirms tam biji pieradusi vairāk dzīvot sev – tev bija laiks, ko veltīt otrajai pusītei, savām interesēm, hobijiem un draudzenēm –, bet mazuļa pirmajos dzīves mēnešos tev ir pilnīgi citas prioritātes. Pirmajās nedēļās pēc bērniņa nākšanas pasaulē mamma un mazulis ir ļoti ciešā sasaistē, un ir vajadzīgs laiks, lai viņi viens otru iepazītu un pierastu pie jaunā dzīves ritma. «Pirmajos mēnešos rūpes par mazuli paņem visu jaunās māmiņas laiku. Arī sievietes ķermenim pēc dzemdībām vajag atkopties, un emocionāli šis laiks ir ļoti intensīvs, tādēļ sākumā varbūt nemaz neienāk prātā doma par satikšanos ar draugiem,» stāsta psiholoģe Dace Čible, skaidrojot, ka nereti bērna pirmajā dzīves gadā jaunajām ģimenēm mainās arī draugi, dzīvē ienāk cilvēki, ar kuriem ir līdzīgas intereses jeb līdzīga vecuma bērni. Reizēm arī mammas pašas atzīst, ka ar draugiem, kas bija pirms mazuļa piedzimšanas, īsti vairs nav, par ko runāt, jo viņi iet uz ballītēm (kur tu vairs neej!), domā par karjeru, izaugsmi – viņiem ir pilnīgi citi aktuālie jautājumi, kas vairs nav tava prioritāte.
«Ir ļoti labi, ja jaunā māmiņa meklē un atrod sev jaunas draudzenes, piemēram, bēbīšu skoliņās, kur nāk mammas ar līdzīga vecuma bērniem. Šeit patiešām ļoti bieži dzimst jaunas draudzības uz daudziem gadiem, jo mammām ir kopīgas intereses.
Ja savai draudzenei, kam bērnu nav, stāsti tikai par to, kā mazais naktī nav gulējis un cik grūti tev iet, viņa var kādu reizi tevi uzklausīt, bet līdz galam tevi nesaprot, jo pati to nav piedzīvojusi.
Jā, var saprast, ka ir grūti, bet, ko tas patiesībā nozīmē (ka mazais raud, tu esi cēlusies piecreiz naktī un darījusi visu iespējamo, taču nekas nepalīdz) – to var saprast tikai mamma, kas pati tam visam ir gājusi cauri vai kam šobrīd tas ir aktuāli. Mēs jau zinām, ka bieži vien palīdz tikai izrunāšanās vien, – ja tu runā ar cilvēku, kurš tevi patiesi saprot, no tā vien jau var kļūt vieglāk,» ir pārliecināta psiholoģe.
Visa centrā – bērns?
Jo bērns aug lielāks, jo vairāk vēlas būt pieaugušo uzmanības centrā – mazais grib spēlēties, runāties, parādīt savas rotaļlietas, grib, lai mamma ar viņu darbojas un velta visu savu uzmanību arī tad, ja ciemos atnākusi sen neredzēta draudzene, un tad mierīgi aprunāties pie tases kafijas kļūst par neiespējamo misiju. «Protams, var saprast draudzeni, kas šādā situācijā var justies nostumta maliņā, jo jaunajai māmiņai nav laika, visa uzmanība un sarunas tiek veltītas tikai bērnam vien, bet viņai tas šobrīd nav aktuāli… No otras puses, ja man ir sirsnīga draudzene, esmu gatava viņu uzklausīt arī tad, kad viņai ir grūti, un runāt ar viņu par jebkuru tēmu. Jebkuras attiecības, arī draugu attiecības, ir abpusējs process, tas ir stāsts par došanu un ņemšanu. Es kā draugs nevaru gribēt, lai uzklausa tikai mani, ir jābūt gatavam uzklausīt un atbalstīt otru un būt blakus arī tad, kad otram neiet tik viegli…» Ja tomēr neizdodas rast kompromisu, iespējams, ir pienācis brīdis, kad jāvērtē, uz kāda pamata ir veidojusies jūsu draudzība, kas jūs satur kopā.
«Draudzība var veidoties arī tad, ja patīk kopā izklaidēties un iet uz ballītēm. Un tieši tas jūs vieno, bet brīdī, kad to vairs nevaru, ir pazudis šis vienojošais elements. Iespējams, šajā brīdī zūd arī draudzība. Tādēļ ir jāpieņem, ka draugu loks ar laiku var mainīties.
Arī laulība ir tāds pats pārbaudījums draudzībai kā bērniņa piedzimšana.
Kad satiec savu otro pusīti, ir tikai normāli, ka sieviete pavada daudz vairāk laika ar savu partneri, nevis draudzeni. Tas ir pašsaprotami. Tad seko nākamais dzīves posms, kad ģimenē ienāk mazulis, kas nokļūst visa centrā. Tā tam ir arī jābūt, ka pirmajā dzīves gadā mammas ir pārņemtas ar rūpēm un domām par savu bērniņu, jo mazulim ir tik daudz vajadzību, kuras var apmierināt un piepildīt tieši mamma. Tas ir jāpieņem arī draugiem – ka pirmajā gadā prioritāte ir mazais bērniņš un nevar gribēt, lai katru nedēļas nogali jaunā māmiņa dotos ballēties. Vēl jāatbild uz jautājumu – vai spēju kopā ar draudzeni priecāties par ģimenes pieaugumu vai apvainojos, ka esmu nomesta no troņa un vairs neesmu viņai pati svarīgākā?» retorisku jautājumu uzdod Dace Čible.
Nāc ciemos, bet tikai bez bērniem!
Protams, katra situācija ir atšķirīga, arī bērni ir ļoti dažādi – gan mierīgāki, tādi, kas prasa mammas mazāku klātesamību, gan prasīgāki un aktīvāki. «Ir normāli, ja, piemēram, uz pieaugušo teātra izrādēm vai koncertiem neņem līdzi mazus bērnus. Jo mazajam bērnam nevar pārmest, ka izrādes laikā viņš skaļi runā vai traucē, tā ir vecāku atbildība. Tikpat normāli būtu jāuztver arī tas, ka ir pasākumi, uz kuriem aicina ierasties bez bērniem. Tā var būt arī draudzeņu ballīte,» atzīst psiholoģe, atgādinot, ka pieaugušajiem ir svarīgi runāt arī par pieaugušo lietām un interesēm, jo katram no mums dzīvē ir daudzas lomas. «Aicinu jaunās māmiņas aizdomāties par to, ka viņas nav tikai mammas, bet arī draudzenes, sievas, kolēģes utt. Mums ir daudzas sociālās lomas.
Jāspēj pieņemt arī tas, ka ne visi draugi būs sajūsmā un ar apbrīnu skatīsies uz bērnu izdarībām un lielajiem dzīves sasniegumiem.
Jā, draugiem var šķist apnicīgi, ka mamma jūsmo tikai par savu bērnu. Ko es kā draudzene no tā iegūstu? Viņa mani ir uzaicinājusi ciemos (vai atnākusi pie manis ciemos), lai izrādītu savu bērnu un sajūsminātos par viņu, gūstot atzinību sev kā mammai. Paskaties, cik es esmu forša mamma un cik man ir burvīgi bērni! Var saprast draugus, kas šī iemesla dēļ pamazām var attālināties. Un tas vairs nav stāsts par draudzību vien.»
Tas var palīdzēt
- Par to, cik daudz ieguldām draudzības stiprināšanā, jādomā, vēl pirms dzīvē notiek lieli pārbaudījumi. Proti, ja draudzeņu attiecības bijušas sirsnīgas un atklātas, arī pirms vienai no viņām piedzimis mazulis, šo krīzi draudzība pārdzīvos veiksmīgāk. Šādā brīdī veiksmes atslēga var izrādīties arī draudzeņu pieredze, risinot savstarpējos konfliktus iepriekš.
- Nevienām attiecībām, arī draudzībai, nav noteikta derīguma termiņa. Tikai tāpēc, ka esam sākuši draudzēties jau bērnudārza laikā, nenozīmē, ka mums ir jādraudzējas visa mūža garumā. Jā, tā var notikt, bet ne vienmēr tā būs. Tādēļ nevajadzētu apvainoties, ja draudzene bez bērniem vēlas no jaunās māmiņas nedaudz distancēties. Draudzenes mūsu dzīvē var ienākt arī tikai uz kādu konkrētu laiku.
- Abām pusēm ir jāveido komunikācija. Draudzenes varētu viena otrai biežāk pastāstīt, ko gaidām, kas mūs neapmierina, kā arī pateikt, ka vēlamies ar viņu satikties, nevis pie sevis domāt, ka man neviens nezvana, nekur neaicina. Bieži vien draudzene arī var nodomāt, ko tad es jaunajai māmiņai zvanīšu, viņai taču tagad ir bērniņš un nav laika. Tajā pašā laikā jaunā māmiņa bēdājas, ka nevienu vairs neinteresē, kā viņai iet… Jābūt gataviem izrādīt iniciatīvu – ja gribas aprunāties ar draudzeni, tad zvani un pajautā, varbūt viņa grib atbraukt ciemos vai kopā ar tevi iziet ārā pastaigāties ar ratiem.
- Ja ir iespēja un bērnus var pieskatīt vīrs vai vecmāmiņa, satiecies ar draudzeni ārpus mājas, vietā, kur var mierīgi aprunāties. Jebkurai mammai ir vērtīgi laiku pa laikam tikt ārā no mājas un ikdienas rutīnas, lai emocionāli uzlādētos. Tas var būt ieguvums ne tikai jaunajai māmiņai, bet arī visai ģimenei.
- Bēbīšu skoliņa ir ne tikai laba vieta, kur satikties ar citām mammām, kam ir līdzīga vecuma mazuļi, bet arī no sirds izrunāties par bērniem, jo šeit bērns tiešām ir uzmanības centrā. Šeit mamma var uzlādēties un gūt prieku par sava mazuļa pirmajiem soļiem lielajā dzīvē.
Vai meklēt draudzeni internetā?
Diezgan bieži interneta forumos un sociālajos tīklos var lasīt, ka mammas ar maziem bērniņiem meklē sev draudzenes – kādu maza bērnu mammu, ar kuru doties kopīgās pastaigās ar ratiņiem. Reizēm draugu tuvumā nav, jo ģimene līdz ar mazuļa piedzimšanu ir pārcēlusies uz jaunu dzīvesvietu, iespējams, ne tikai citā rajonā, bet pat uz citu pilsētu. «Ja ģimene ir nomainījusi arī dzīvesvietu, patiešām sākas absolūti jauna dzīve. Jaunajām māmiņām līdz ar bērniņa piedzimšanu tik daudz kas notiek pirmo reizi dzīvē, ka prasās ar kādu to visu izrunāt, dalīties piedzīvotajā. Vīrs bieži vien daudz strādā un pārnāk tikai vēlu vakarā, ir noguris. Nereti ir tā, ka māmiņas no rīta līdz vakaram visu laiku ir kopā tikai ar zīdaini, kurš pat nevar saprotamā valodā atbildēt,» skaidro psiholoģe Dace Čible, atzīstot, ka veiksmīgākais variants ir atrast māmiņu, kura ir līdzīgā situācijā, kura tevi saprot un arī grib aprunāties.
Daudz jauno māmiņu ikdienā izmanto sociālos tīklus, diskutē un izsaka savu viedokli māmiņu čatos, šādi sevī radot sajūtu, ka es neesmu viena, man ir daudz domubiedru un laiku smukām bildēm kopā ar bēbīti. «Dzīve ekrānos un sociālajos tīklos ir mūsdienu sabiedrības ikdiena. Tas ir fakts, tomēr man daudz vērtīgāks šķiet dzīvais kontakts. Kad draugi ir gatavi pieņemt otru gan priekos, gan bēdās, ar jebkurām problēmām, atbalstot jebkurā dzīves situācijā, labāk, lai tev ir viena vai divas draudzenes, ar kurām sazvanies vai satiecies, viņas tevi patiesi uzklausa un tu vari dabūt šo dzīvo sarunu, nevis simtiem sekotāju sociālajos tīklos.
Virtuālajā vidē ir ļoti viegli izlikties – vienu brīdi tu vari būt dusmīgs, bet jau nākamajā pozēt ar smaidīgu bēbīti.
Bieži, skatoties uz smukajām fotogrāfijām Instagram, mamma sevi dzen izmisumā. No ārpuses viss šķiet tik skaisti un ideāli – smaidīga, sapucējusies mamma ar bēbīti brauc ceļojumos, iet uz kafejnīcām… Mēs uzburam ideālo ainu un dzīvojam ilūzijās, re, cik viņai viss dzīvē ir viegli un skaisti! Man vienai ir tik grūti, es to nevaru dabūt, ar mani kaut kas nav kārtībā, jo mans bērns naktīs neguļ un daudz raud, nevis smaida. Bet ļoti bieži tā ir tikai fasāde, nevis realitāte. Sociālajos tīklos ir viegli nokļūt viltus realitātē, tāpēc ieteicamāk tomēr ir meklēt dzīvo kontaktu,» iesaka psiholoģe.
Ja mamma jūtas vientuļi
Ja mamma tiešām jūtas ļoti vientuļi, viņai nav ne partnera, ne ģimenes, ne draugu atbalsta, nav, kur gūt iedrošinājumu, var izmantot iespēju sazināties ar PEP mammu (pirmās emocionālās palīdzības mamma), kas sniedz emocionālo atbalstu un praktisku informāciju māmiņām ar mazuli no dzimšanas līdz triju gadu vecumam. PEP mammas parasti dodas vizītēs mājās, bet pēc mammas vēlēšanās satikšanās var notikt arī kaut kur citur (vairāk informācijas meklē pep.lv). «Prieks, ka šobrīd PEP mammu pakalpojums ir pieejams ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Ir svarīgi atbalstīt mammu, jo, ja mamma jūtas labi, arī bērniņš jutīsies tāpat. Un, kā jau minēju iepriekš, arī bēbīšu skoliņa ir vieta, kur tiek gaidītas gan mammas, gan mazuļi un ir iespēja komunicēt ar citām mammām. Šobrīd tā sauktajās bēbīšu nodarbībās ne tikai pievērš uzmanību rotaļām un bērna attīstības jautājumiem, bet arvien vairāk arī runā par to, kā jūtas jaunā māmiņa, ar kādām problēmām viņa saskaras ikdienā, sniedzot mammām arī emocionālo atbalstu,» uzsver psiholoģe Dace Čible.
