Gandrīz-divgadnieka nagi un ragi

Es nekad neesmu bijusi pasaules pacietīgākais cilvēks, vai arī pasaulē tolerantākais un iecietīgākais personāžs, vai vispār – labs pilsonis (lai gan mani draugi un ģimenes locekļi, protams, šim apgalvojumam iebilst). Mans pirmais bērns līdz ar piedzimšanu ķeizargrieziena operācijā burtiski ir uzšķērdis manu būtību un šūnu pa šūnai spiež mani kļūt par tādu cilvēku, kāda es vēlētos būt sava bērna acīs. Un pats smagākais pārbaudījums ir jau manis minētā pacietības un iecietības apgūšana – tīrās mokas.