Rīga +17°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vārds autisms cēlies no grieķu vārda: autoss – palikšanā sevī jeb uz sevi centrēta domāšana. To kļūdaini tulko kā nevēlēšanos kontaktēties ar citiem cilvēkiem. «Es pazīstu daudzus bērnus un pieraugušos ar autiskā spektra traucējumiem. Lielākā daļa no viņiem ļoti grib kontaktēties ar citiem cilvēkiem. Bērni grib spēlēties ar citiem bērniem, pusaudži vēlas, lai viņus pieņem tusiņā, puiši sapņo, ka viņiem varētu būt sava meitene. Norobežošanās lielākoties rodas izmisuma dēļ – es gribu draudzēties, bet man nesanāk. Viņi cenšas dalīties interesantākajā, ko zina, piemēram, bērnudārza grupiņas biedriem stāstīt par kosmosa melnajiem caurumiem, bet par viņu smejas… Cilvēkiem ar autiska spektra traucējumiem mēdz būt grūti izprast apkārtējo mīmiku, žestus, saprast vienaudžu žargonu, izšķirt, vai par viņu smejas draudzīgi vai ļauni, skolotāja dusmojas vai jokojas. Bieži vien skolā bērni cieš no vienaudžu izsmiekla. Sociāli kontakti sāk biedēt, jo bērnam ar autismu ir pieredze, ka tie parasti slikti beidzas. Iedomājieties, kā jūs justos, ja katru reizi, kad no sirds cenšaties sākt draudzīgu sarunu, viss beigtos ar izsmiešanu vai nosodījumu. Droši vien pēc kāda laika jūs vairs nemēģinātu runāt,» skaidro psiholoģe Zane Kronberga.
Bieži bērni ar autiskā spektra traucējumiem neveido acu kontaktu.
Maz attīstīta empātija, jo viņu spoguļneironi darbojas mazāk aktīvi, tāpēc viņiem ir grūti orientēties emocijās un izdomāt piemērotas atbildes. Viņiem vieglāk piemeklēt kaut kur jau dzirdētas frāzes, kas ne vienmēr ir iederīgas konkrētajā situācijā. Piemēram, draugs viņam saka: Man nomira vecmāmiņa. Uz ko bērns ar autismu var atbildēt: Bet es zinu, kurā gadā kosmosā atklāja melnos caurumus.
Var būt īpaša runas maniere, ko sauc par eholālijām. Tas nozīmē, ka bērns runā tādā kā atbalss veidā. «Audzinātāja saka, ka viņu sauc Mārīte, un bērns tādā pašā intonācijā atbild: mani sauc Mārīte. Tas ir veids, kā bērns apgūst valodu, jo bērni ar autiskā spektra traucējumiem bieži vien valodu apgūst, nevis pa atsevišķiem vārdiem, bet – frāzēm. Meklējot vārdus, viņa prāts darbojas kā google meklētājs: tajā ievada vienu vai divus atslēgas vārdus un google piedāvā dažādas frāzes. Pat tad, ja bērnam ir ļoti plašs vārdu krājums, viņam var būt grūtības piemeklēt īsto frāzi konkrētā situācijā, un tad viņš var censties izmantot, piemēram, kādu populāru izteicienu no multenes, kas apkārtējiem var šķist neatbilstoši,» skaidro Zane Kronberga.
Tieša, burtiska valodas uztvere. Ja viņiem pasaka: Nepiesienies man! – viņš meklēs, kur ir virve. Bērns ar autismu nesaprot, vai citi bērni smejas ar viņu vai par viņu. Var būt grūti saprast jokus, žargonvārdus, poētiskus izteicienus, mājienus ar mietu un mājienus caur puķēm. Šim bērnam nevajadzētu teikt: Tev jau ausīs var kartupeļus stādīt! – viņš var stipri samulst, bet tik un tā nesaprast, ko pieaugušais no viņa grib. (Man jāiebāž kartupeļi ausīs? Kādēļ? Tas taču ir sāpīgi!) Ja kontroldarbā ir jautājums: vai vari nosaukt Baltijas valstu galvaspilsētas? – skolēns ar autiska spektra traucējumiem uz uzdoto jautājumu atbildēs godīgi un precīzi: varu. Arī klasesbiedra izsauciens ej tu vienu māju tālāk! var tikt uztverts kā konkrēta ģeogrāfiska norāde. No šādu cilvēku viedokļa raugoties, mēs, pārējie, runājam ļoti nesaprotami un lietojam daudz bezjēdzīgu izteicienu…
Lielai daļai bērnu un pieaugušo ar autiska spektra traucējumiem piemīt izmainīts sensorais jutīgums, viņi jebkuru no sajūtām – dzirdi, redzi, tausti, ožu, garšu, arī vestibulārās sistēmas sajūtas – var uztvert pastiprināti vai pavājināti. Pēc Zanes Kronbergas vārdiem, ja bērnam ir izmainīts dzirdes jutīgums, tad klusais putniņš, kas čivina kaut kur aiz loga, var prasīt visu bērna uzmanību un tējas krūzītes noklaudzēšana pret galdu var būt tik traucējošs troksnis, ka tajā brīdī bērns nevar sadzirdēt, ko viņam saka. Tieši tāpat bērns var just katru smaržu, un viņam var būt vēlme paostīt katru cilvēku, jo katrs smaržo tik interesanti! Vai arī izvairīties no apkārtējiem cilvēkiem, ja viņi smaržo pārāk specifiski. Ja smaržas jutīgums ir pavājināts, bērnam var nebūt intereses par ēdienu, jo kāpēc ēst to, kas nekā nesmaržo. Var būt izmainītas arī taustes sajūtas, āda var just tādu kā saules apsvilumu, ja jāvelk raupjā vilnas jaka. Negribas, lai viņu apskauj, jo katrs pieskāriens var radīt nepatīkamu sajūtu. Katram bērnam šīs sensorās sajūtas var būt atšķirīgas. Viens ir ļoti jutīgs pret troksni bet pilnīgi nejutīgs pret aukstumu – var izskriet ārā sniegā basām kājām, cits atkal ļoti vāji reaģē uz trokšņiem, bet ļoti asi reaģē uz pieskārieniem.
Daiga Bauze skaidro, ka mēs pasauli redzam vienotu, bet bērns ar autismu to redz kā puzli, ko viņš saliek no dažādiem gabaliņiem. Viņš redz un fokusējas uz detaļām. Un, lai spētu sevi organizēt, ir nepieciešama ļoti strukturēta vide. Tieši tāpēc viņiem ir grūti pielāgoties pārmaiņām. Svarīgi doties pie miera precīzi vienā un tajā pašā laikā, un var būt neiespējami aizmigt, ja visas čības nav saliktas precīzā līnijā vai atvilktne palikusi pusvirus. Līga Bērziņa stāsta, ka viņas dēlam, piemēram, bijis ļoti nozīmīgi, lai mamma iet precīzi trīs pakāpienus aiz viņa. Ja pakāpienu skaits nojuka, visai ģimenei vajadzējis atgriezties atpakaļ mašīnā un sākt visu no gala. Parasti bērni būs sajūsmā par to, ka šodien ierastā maršruta vietā jūs pēc bērnudārza iegriezīsieties kafejnīcā, bet autiska spektra bērniem tas radīs panikas sajūtu.
Autiskiem bērniem patīk monotonas darbības, viņi var stundām staigāt gar žalūzijām, šūpot galvu un vērot, kā mainās gaismas atspulgs. Tas saistīts ar vizuālās redzes īpatnībām, jo viņi daudz niansētāk uztver gaismas spēles. Var gadīties, ka bērns nav gatavs iesaistīties nodarbībās, jo materiāli ir laminēti. Viņš tik asi uztver gaismas atspulgu, ka neredz, kas uzzīmēts uz kartītes zem tā. Jau mazā vecumā var pacietīgi sēdēt un vairākas stundas no vietas likt puzles gabaliņus, raudzīties, kā griežas veļasmašīna, vai pats griezt rotaļu mašīnas riteņus.
Ir bērni, kas ģeniāli iegaumē visu, kas saistīts ar cipariem, viņiem mēdz būt tā sauktā kalendārā domāšana – viņi var precīzi atcerēties gadu skaitļus, nedēļas dienas un bez grūtībām pateikt, kāda nedēļas diena bija 1979. gada 15. oktobrī. Spilgts autisma piemērs ir Līza Salandere no populārās Stīga Lārsona triloģijas Meitene ar pūķa tetovējumu.
Izvērstāk par to, kā atpazīt autiska spektra traucējumus un kā vislabāk bērnam palīdzēt, lasi:
