Rīga +14°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Kas tie ķirmji tādi ir?
Biežāk Latvijā ir sastopami mēbeļu ķirmji – nelielas tumšbrūnas vaboles, kas barojas no koksnes un grauž gan guļbaļķus, gan grīdas dēļus, gan mēbeles un citus koka priekšmetus, pārvēršot koksni pulverī un izveidojot alas. Šī iemesla dēļ ķirmju invāzijai pakļautais objekts var kļūt tik trausls, ka, kārtīgi pabakstot, caurums var izdrupt stipri lielāks. Dažkārt koka mēbeli vairs tur kopā vien plāna koksnes kārtiņa un lakas pārklājums. Jāņem vērā, ka grauž gan ķirmju vaboles, gan to kāpuri, kuros esošie mikroorganismi tad arī palīdz sašķelt celulozi. Par ķirmjiem mēbelē liecina ne tikai koka pulveris – tādas nelielas ļoti smalku koka putekļu kaudzītes –, bet arī tikšķoša skaņa, ko rada nevis kaut kur paslēpts pulkstenis, bet gan kukaiņi. - Kādēļ tie uzrodas mājā?
Ķirmji, kā ikviena dzīva radība, meklē vidi, kur tiem dzīvot komfortā un ir pietiekami daudz pārtikas. Vislabprātāk tie iemājo mēbelēs mitrās, siltās, slikti vēdinātās telpās. Diez vai ķirmji dosies grauzt kumodi, kas glabājas, piemēram, bēniņos vai šķūnī, jo krietnu laika periodu tur temperatūra būs ap nulli un, iespējams, pat zem tās, savukārt mitrumam neļaus uzkrāties laba gaisa cirkulācija. Tādēļ vispirms vajadzētu pārliecināties, ka vide, kurā plānojat novietot koka mēbeli vai kur tā jau atrodas, ir nelabvēlīga ķirmjiem un nerada koksnes kaitēkļu ieviešanās risku. Vienmērīga gaisa temperatūra un normāls (ne zemāks par 40 procentiem) gaisa mitrums būs apstākļi, kas ķirmjiem nav pievilcīgi. Tādu vidi var nodrošināt, ja mājā ir ierīkots kāds no centrālās apkures veidiem. - Kāda koksne ķirmjiem ir vistīkamākā?
Mēbeļu ķirmis ir saldummīlis – vislabāk tam garšo mīkstā un saldenā bērza koksne, un, ja vien pastāv izvēles iespēja, piemēram, mājās ir bērza drēbju skapis un ozolkoka bufete, ķirmis ķersies pie bērza skapja. Ozolam, dižskābardim vai sarkankokam ir cieta koksnes struktūra ar augstu miecvielu saturu, kas nerosina ķirmju apetīti, tāpat arī sveķainie koki – egle un priede. Nereti skaidri redzams, ka ķirmju sagrauztas ir mēbeles bērza detaļas, taču skujkoka daļas palikušas neskartas. - Kā saprast, ka mēbelē ir apakšīrnieki?
Ja mēbelei redzami ķirmju izgrauzti caurumiņi, tas vēl nenozīmē, ka ķirmji tur joprojām atrodas. Jā, tie tur bijuši, bet, iespējams, jau ir prom. Taču, ja pie caurumiem vai uz grīdas līdzās mēbelei ir koka putekļi, to kaudzītes, skaidrs, ka ķirmji ir dzīvi, rosīgi un ar labu apetīti veic savus ļaunos darbus. Parasti postījumu starta punkts ir mēbeles kājas un aizmugure. Ja pirmās pazīmes laikus nepamana, ķirmji pamazām var pārņemt visu mēbeli.
Mēbele, kas savulaik ir ķirmju izstaigāta, var būt arī gluži lietojama, ja vien nav pavisam nopostīta un viscaur drūpoša. Taču, nesakārtojot mājas vidi tā, lai tā nav ķirmjiem draudzīga, joprojām pastāv risks, ka ķirmji tur vēl mājo un var censties iemitināties arī citā mēbelē. Nodrošinot vienmērīgu apkuri un optimālu gaisa mitrumu, atkalredzēšanās ar ķirmjiem ir maz iespējama.
Ja ķirmju iztakoti ir grīdas dēļi, tomēr svaigus koksnes putekļus nemana, dēļus var notīrīt, piemēram, ar terpentīnu un turpināt lietot. Tomēr kādu laiku uz tiem labāk koka mēbeles nenovietot. Dēļiem jāļauj elpot. - Pirkt vai nepirkt ķirmju izstaigātu skapi?
Vai ķirmju bojātā mēbelē koksnes grauzēji vēl ir dzīvi, var saprast, pārbaudot, vai pie caurumiņiem ir svaigi koka putekļi. Ja tos nav iespējams konstatēt, mēbeli var pabakstīt iztakotajās vietās – ja pirksts pazūd caurumā, skaidrs, ka šī mēbeles daļa būs jāmaina, ļoti iespējams, visa mēbele jau ir pagalam, tādēļ to labāk mājās nevest. Taču mazāku ķirmju nodarīto skādi ar rūpību un pacietību var novērst un mēbeli saglābt. Restauratoru praksē teju katru otro antikvāro mēbeli ir skāruši ķirmji! Tādēļ, iegādājoties kāroto veco koka bufeti, skapi, kumodi vai galdu, vispirms jāaplūko mēbeles kājas un aizmugure. Ja, neskatoties uz dažām pazīmēm, kopumā mēbele šķiet lietošanai sakopjama un tai, jūsuprāt, ir vērtība, ķirmju darbošanās rezultāts – caurumiņi koksnē – ir pamatots iemesls kaulēties par izdevīgāku cenu. Te gan vietā atgādinājums, ka ķirmju apkarošana vai profilaktiskās darbības, apstrādājot mēbeli, ir gana laikietilpīgs process, kas prasa zināmu finansiālu ieguldījumu un pacietību. Ja ir apņemšanās ar problēmu tikt galā saviem spēkiem, jāapzinās, ka tam būs vajadzīga arī piemērota telpa, kurā neatrodas citas koka mēbeles un kas ir vēdināma. Savukārt, ja mēbeles apstrādi plānots uzticēt profesionālim, der noskaidrot, cik lielas būs izmaksas. Iespējams, šī papildu resursu nepieciešamība mēbeli būtiski sadārdzinās. - Kā ķīmija noder ķirmju iznīdēšanai?
Ir vairāki ceļi cīņai ar ķirmjiem – lietot piemērotas rūpnieciski ražotas indes, izmantot tradicionālas metodes vai meklēt speciālistu palīdzību. Ja izvēle ir par labu indēm, labāk apstrādi uzticēt profesionāļiem vai arī vispirms īpaši rūpīgi iepazīties ar līdzekļa lietošanas instrukciju un stingri ievērot visus noteikumus. Bieži vien ir brīdinājums par to, ka līdzeklis ir toksisks, to nedrīkst izmantot koksnei, kas tieši saskaras ar pārtiku vai dzīvnieku barību, un to nelieto arī, piemēram, bišu stropu apstrādei. Turklāt jāņem vērā, ka indes var izraisīt alerģiskas reakcijas. Cīņai ar ķirmjiem der arī daļa antiseptisko līdzekļu, kas paredzēti koka apstrādei. Tomēr, lietojot šādu līdzekli, jābūt drošam, ka pēc tam koks tiks atbilstoši apstrādāts, piemēram, pārklāts ar vasku. Noteikti jāapsver, vai tiešām ķerties pie indēm, ja mēbele paredzēta bērnistabai, guļamistabai vai virtuvei. - Kuras tradicionālās metodes ir vērts izmēģināt?
Tradicionālās ķirmju iznīcināšanas metodes ir mazāk bīstamas veselībai un videi.
- Ziemā mēbeli var iznest aukstā, neapkurinātā, taču sausā vietā un atstāt tur dažus mēnešus pamatīgai izsalšanai. Tiesa, jāuzmanās, lai mēbeli nesabojā paaugstināts gaisa mitrums, kas raksturīgs atkusnim, un nevar arī zināt, vai ķirmji būs izsaluši visās to stadijās.
- Drošs un samērā reāls veids, kā mājas apstākļos veikt mēbeles apstrādi, ir tās piesūcināšana ar ožamo spirtu. Zem mēbeles novieto lēzenu trauku ar ožamo spirtu un mēbeli rūpīgi nosedz ar plēvi. Izgarojot ožamais spirts iesūcas koksnē, un atliek vien cerēt, ka ķirmju bezrūpīgā dzīve būs beigusies. Drošības pēc šo darbību pēc mēneša vēlams atkārtot.
- Ja ir laiks un pacietība, var ķerties pie smalkākas procedūras – ožamo spirtu ar šļirci savadīt visos ķirmju izgrauztajos caurumos. Tomēr jāņem vērā, ka, nonākot uz mēbeles virskārtas, tas var sabojāt lakas pārklājumu, tādēļ ar šļirci labāk darboties tikai no iekšpuses un aizmugures.
- Paņēmiens, ar kuru nevar sabojāt mēbeli, ir koka piesūcināšana ar terpentīnu, kas ķirmjiem itin nemaz nepatīk. Lēni izgarojot, terpentīns var iekļūt lielākajā daļā eju. Labāks efekts, protams, būtu, ja terpentīnu ievadītu katrā caurumiņā, taču var mēģināt panākt rezultātu, arī vairākkārt un no visām pusēm uzklājot terpentīnu ar otu, īpaši piestrādājot pie mēbeles aizmugures un kājām. No lakotajām fasādes daļām terpentīna paliekas ikreiz rūpīgi jānoslauka. Lai koksnes segumu mazliet nostiprinātu un atsvaidzinātu, terpentīnam var pievienot aptuveni 25 procentus lineļļas. Pēc tam ieteicams mēbeli novaskot ar bišu vasku un, kad tas nožuvis, virsmu uzspodrināt ar sausu vilnas lupatiņu. Metodei gan nav 100 procentu izdošanās garantijas, taču tā nav toksiska, ir lēta, vienkārša un paveicama pašu spēkiem. Ja kādu laiku pēc apstrādes nekur neparādās jauni caurumiņi un koksnes putekļi, ķirmji ir uzveikti.
Svarīgi nosacījumi, lai vairs nesastaptos ar ķirmjiem
- Ķirmju izskaušanu no mēbeles svarīgi veikt telpā, kur nav citu koka mēbeļu un priekšmetu, lai naskie kukaiņi, padzīti no vienas dzīvesvietas, nepārmetas uz citu.
- Izvairoties no ķirmju ieviešanās, jālūko, lai mēbele vai kāda tās daļa neatrodas pie mitras sienas un ap mēbeli var notikt gaisa cirkulācija.
- Būtiski ir nodrošināt ķirmjiem nelabvēlīgu vidi – labu ventilāciju un tādu apkures sistēmu, kas uztur mājā normālu, nevis paaugstinātu gaisa mitrumu.
