Rīga +13°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zilveru ģimenes Pīlādži Siguldā ir ap 20 hektāru plaša saimniecība. Stādaudzētava, kas piedāvā augļu koku un ogulāju stādus gan komercdārzu īpašniekiem, gan tiem, kas savā nelielajā ģimenes dārzā gribētu iestādīt tikai dažas ābeles, bumbieres, persikus, pīlādžus, plūmes vai ķiršus, upeņu, jāņogu un ērkšķogu krūmus. Plaši un moderni augļu dārzi. Daļu ābolu, kā arī citus augļus pašu darītavā Zilver pārstrādā vīnā, sidrā un arī stiprākos dzērienos. Dzīvē atgriezts arī savulaik slavenais Allažu ķimelis. Bet Zilveru īpašā firmas zīme un lepnums ir Ābols gūsteknis – stiprā dzēriena pudelē ieslodzīts vesels ābols. Kā tas tur iemānīts? Pudeli ābelē iekar jau pavasarī, kad ābolīši tikko aizmetušies. Protams, izvēlas vislabākos, bet arī tad līdz skaistam rezultātam tiek tikai 20–25 procenti no visiem gūstekņiem. Nu, un, protams, kur tad vēl pīlādži, kuru vārdu nes saimniecība, – ap 20 šķirnēm, ne tikai ar ierasti oranžiem, bet arī dzelteniem, tumši sarkaniem, gandrīz melniem un gandrīz baltiem augļiem. Arī no savvaļas pīlādžiem dara vīnu, bet šķirnes, kuru augļi ir ne tikai skaisti, bet arī daudz garšīgāki, pievieno citu augļu sulām, ievārījumiem, gatavo kompotu, kaltē.
Ābelītes stādīšana soli pa solim
- Jāatrod vislabākā vieta. Ja stāda lielāku dārzu, kur ābeles augs rindās, tās vislabāk kārtot ziemeļu–dienvidu virzienā, lai kociņus visilgāk apspīdētu saule – gan no austrumu, gan rietumu puses. Ja vieta augļu dārzam ir nogāzē, tad minētais princips jācenšas līdzsvarot ar otru – rindas nevajadzētu iekārtot paralēli nogāzei, jo tad tās traucēs aukstajam gaisam nosēsties ielejā. Lai gan šķiet skaista, tomēr vissliktākā ideja ir stādīt ābeles palejā pie pirtiņas un dīķa, jo tieši tur krāsies aukstais gaiss. Ābeles jāstāda īpašuma augstākajā vietā, nevis ieplakā.
- Stādīšanai ģimenes dārzā ieteicams izvēlēties ābeli uz vidēja auguma jeb puspundura klona potcelma (M-26, MM-106 – pērkot stādu, tas rakstīts auga pasē). Tām nebūs arī visu dzīvi vajadzīgs balsts kā pundurābelītēm, un tās neizaugs tik garas kā senās, un lielāko daļu augļu varēs nolasīt, stāvot uz zemes. Augumu nedaudz ietekmē arī šķirne.
- Attālums starp vidēja auguma ābelēm rindā 1,8–2,5 metri. Ja stāda grupā un vēlas, lai katrai būtu ērti apiet apkārt, jāatstāj divreiz lielāks attālums starp ābelītēm (5 metri), tad būs ērti apbraukt arī ar zāles pļaujmašīnu.
- Stādīšanas bedre. Ja vietā, kur stādīs ābelīti, ir daudz daudzgadīgo, agresīvo nezāļu, piemēram, gārsa, vārpata, usnes, jārok liela stādīšanas bedre – aptuveni metra rādiusā ap kociņu. Ja agresīvu nezāļu nav, pietiks ar metru platu bedri. Centru, kur atradīsies kociņš, atzīmē, iedurot mietiņu, un pa perimetru atdur velēnu. Velēnu izrok pa gabaliņam, izlasa un savāc daudzgadīgo nezāļu saknes. Izlasa arī maijvaboļu un drātstārpu kāpurus. Velēnu saliek kaudzītēs bedres malā. Rok dziļāk – aptuveni divu lāpstu dziļumā – un augsni, kurā nezāļu sakņu nav, saber atsevišķās kaudzītēs. Velēnu ar zāli uz leju samet atpakaļ bedres dibenā – tā trūdot būs labs mēslojums.
- Stādīšana. Stādu izņem no poda, izbužina un atbrīvo gar poda malām saaugušās saknes. Jāstāda tik dziļi, kā audzis podā. Virs velēnas uzber augsnes kārtu, palaikam ieliekot stādu un ar bedrei pārliktu lāpstas kātu pamērot, vai augsne ap stādu būs vienā līmenī ar augsni bedres malās. Ja nav, vēl ieber zemi, un tad liek stādu. Stādīšanas virziens – vēlams, lai valdošie (rietumu) vēji celtu potējumu uz augšu, nevis lauztu nost no potcelma. Tātad tam jābūt rietumu pusē.
Ja veido rindu, jāskatās arī, lai galvenie zari būtu rindas virzienā, nevis šķērsām tai. Vājāko zaru vērš uz dienvidu pusi. Visus nosacījumus reizē ne vienmēr būs iespējams ievērot. Bet par tiem var padomāt, jau pērkot stādu.
Kad stādam atrasts īstais virziens, bedri sāk piepildīt ar tīro (bez nezālēm) augsni, kas bija sabērta bedres malās. Kad līdz augšai atlikuši apmēram 5–10 centimetri, iekaisa sauju kompleksā granulētā minerālmēslojuma. Augsni bedrē salaista – ne tikai tāpēc, lai stādam būtu mitrums, bet arī lai zeme ieskalotos pie saknēm (tas īpaši svarīgi ir kailsakņu stādiem). Liela kļūda būtu visu bedri piebērt ar augsni, tad blīvi piebradāt un tikai pēc tam laistīt – ūdens aiztecēs uz malām un pie saknēm nenokļūs.
Šeit ir dārza zeme, mālsmilts. Ja stādītu, piemēram, ļoti smilšainā augsnē, to vajadzētu ielabot, iejaucot mālu un, ja iespējams, kūtsmēslus vai kompostu, turklāt visā bedrē, nevis tikai mazā laukumiņā ap stādu. Ābelēm piemērota augsnes reakcija pH 5,5–6,5. - Balsts. Mietiņš visvairāk noderēs pēc diviem trim gadiem, kad būs pirmā raža. Līdz tam tas vairāk sargās no bērniem un suņiem, kas varētu uzskriet virsū un kociņu nolauzt. Vislabāk likt dienvidrietumu pusē – tad tā ēna visvairāk arī sargās jauno kociņu no karstajiem vakara saules stariem un miza mazāk plaisās.
- Aizsardzība pret grauzējiem. Pīlādžos izmanto stiklšķiedras zemapmetuma sietu, ko ruļļos pārdod celtniecības veikalos, tas ir lētāk. Nogriež pa gabalam, apliek kociņiem un vairākās vietās sastiprina, izmantojot parastu papīra skavotāju.
