Rīga +17°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ko ieaust segā?
* Par noderīgu ceļvedi augu vākšanā var izmantot jebkuru ārstniecības augu grāmatu, piemēram, Vijas Eniņas Veselība pie mājas sliekšņa. 100 populārākie ārstniecības augi Latvijā vai Artūra Tereško Dieva dārza ārstniecības augi. Augu paklājam noder gandrīz viss tas pats, kas der tējai.
* Savā ziņā izvēle ir pat plašāka, jo tējai nereti lasām tikai liepu vai citu augu ziedus, bet paklājam derēs zari ar lapām – gan ziedošie, gan jau noziedējuši. Arī pīlādžu un aroniju zari ar visām ogām un lapām, kas jau krāsojas rudens toņos. Tāpat vērmeles, biškrēsliņi, vīgriezes un citi augi, kas tējā būtu dzerami piesardzīgi, paklājā liekami droši pilnā augumā un lielākā daudzumā.
* Ja ir īpašas zināšanas par augu enerģētiku, kādas apgūst, piemēram, pirtsskolā (arī Zigis tajā mācījies – G. Š.), var izmantot tās. Piemēram, ozols spēcina – pat tā, ka bikls cilvēks sāk citus izrīkot. Vībotne aizsargā enerģētiski – ne velti tās radinieku dievkociņu, kas arī prot sargāt, mūsu senči stādīja pie savām mājām. Turpretī apse ir ņemoša, un paņemt tā spējot visu: ja ir pārāk daudz stresa – paņems stresu, ja lieka enerģija – paņems to.
* Ja īpašu zināšanu par augu enerģijām nav, atliek vērīgi ieklausīties sevī. Ķermenis un sajūtas gana daudz pasaka priekšā – vai patīk augam pieskarties, vai tīkama ir tā smarža? Ja nepārtraukti jāšķauda, zarus griežot, tad diezin vai varēs sadzīvot vienā istabā vai uz lāvas ar veselu paklāju.
* Arī izvēloties, kurus augus ar kuriem likt kopā, var iedvesmoties no daktera Tereško vai daktera Pakalna tēju maisījumiem – ja jau šie gudrie vīri tos kopā salikuši, tad saderēsies.
* Kad izvēlēti augi, kas uzrunā, jāpadomā par proporcijām – kuri būs pamatā, kuri papildinās. Pamatam var ņemt ko neitrālāku. Šoreiz tie ir liepu zari – ar maigu smaržu, apaļīgu formu –, kas papildināti ar raudeni un vībotni. Zigis saka, ka šāds salikums stāsta par nobriedušu sievišķību.
* Jārēķinās arī ar to, cik kuru augu pieejams. No kuplas liepas zarus var šķīt klēpjiem, bet vienīgo vērmeļu vai biškrēsliņu ceru apkārtnē pilnīgi nogriezt nevajag – lai izkaisa sēkliņas un vairojas. Audumā tos varēs ielikt kā sāli zupā – pa šķipsniņai.
* Pēc augiem labāk, protams, doties saulainā un sausā dienā, bet ko darīt, ja tavā vienīgajā brīvajā dienā līst un citu pīlādži negaidīs – lapas nobirs un ogas apēdīs putni? Atliek vākt lietū un pirms likšanas paklājā nožāvēt.
Kā vākt augtus?
* Visērtāk ir griezt ar dārza šķērēm – tās der gan smalkām puķītēm, gan rupjākiem zariem.
* Ja segas platums jau ir zināms, garākos augus jau laikus var sagriezt, lai pietiktu visam platumam. Tad tos būs vieglāk ieaust paklājā. Īsākos – tik garus, cik izauguši. Tos nāksies ietamborēt audumā. Piemēram, pirts lāviņa ir apmēram 80 centimetru plata, un attiecīgi arī sega tikpat. Bet varbūt kādai īpašai vietai pie sienas vajadzīga 50 centimetru šaura un gara vai metru plata sega. Tik garus griež arī augus.
* Uzreiz noņem brūnās, sakaltušās, kukaiņu apgrauztās lapas no stublāja apakšējās daļas – lai vēlāk nav jāķēpājas un lieki jānes, jo vienai cilvēka auguma segai vajadzēs vairākus pamatīgus augu klēpjus.
* Kad pirmie klēpji sagriezti un atnesti uz māju, tos izliek uz zemes plānā kārtiņā apvītināties, kamēr tiek griezti pārējie.
* Kamēr citas zāles vēl tiek lasītas, pirmās – raudenes un vībotnes – jau izklājam atpūsties un apvītināties. Lai pierod, ka viņu dzīve tagad mainījusies un būs citi uzdevumi.
Dara tā
Augu paklāju var darināt arī sienot – nogriež stiprāku zaru, apmet ap to auklas un, sākot no augšas, katru zariņu paklājā iesien. Zigis paklāju darina aužot, un iet daudz ātrāk, jo zari nav jāsien.
1. Rāmis aušanai pagatavots no sešiem dēlīšiem – trim gariem un trim īsiem. No četriem dēļiem saskrūvēts pats rāmis. Trešais garais dēlis ir balsta kāja – gluži kā molbertam. Bez kājas var iztikt – ja tās nav, rāmi var atbalstīt pret sienu. Trešais īsais dēlītis ar noslīpētiem galiem – šķirdēlītis.
Rāmi var darināt maziņu kā datora ekrāns – likt uz galda un aust mazus tepiķīšus. Vai tādu kā šis – apmēram cilvēka augumā. Tad sākumā varēs strādāt, sēžot uz zema soliņa, bet beigās – stāvot kājās. Lielākam rāmim gan nav jēgas, jo tad būs jākāpj uz ķebļa vai kāpnēm, un tas būs ilgi un grūti. Milzu sienu var noklāt arī ar vairākiem ne tik lieliem paklājiem.
Abos rāmja sānos no vidus līdz augšai vienādā augstumā ik pēc 10 cm izurbti caurumi, kur ielikt puļķīšus, uz kuriem balstīsies šķirdēlītis. Rāmja augšpusē ik pēc 5 cm iezāģēti robiņi, kuros turēsies auklas un neslīdēs pa rāmi prom uz vienu vai otru pusi. Ja paklāju auž no rupjiem, gariem zariem, pietiek ar trim auklām. Ja no īsiem un smalkiem augiem, vajag pa auklai katrā robiņā, lai noturētu tos vietā. Šoreiz ir gan īsāki, gan garāki zari un pietiek ar piecām auklām.
2. Aušanai izmanto dabisku – linu vai džutas – auklu. Šī ir vīta, nepulēta linu aukla 2,5 mm diametrā. Katru no pieciem auklas gabaliem ieliek vienā augšējā dēlīša robiņā, abus galus novelk līdz zemei un nogriež no spoles. Tad auklas galus sasien vienkāršā mezglā, abus reizē apmetot ap pirkstu. Aprēķina tā, lai auklas nebūtu stingri nostieptas, bet mezgls atrastos apmēram pret dēlīša vidu. Auklas krustojot un piepildot ar augiem, tās kļūs arvien īsākas. Mezglu novieto virs dēlīša, bet zem dēlīša sasien otru – bantītē, lai vēlāk būtu viegli atraisīt.
3. Kad visas auklas piesietas savās vietās, zaru puļķīšus ievieto zemākajos caurumiņos un uz tiem starp auklām ieliek šķirdēlīti. No katra auklu pāra viena iet dēlītim pa priekšpusi, otra – pa aizmuguri. Atvērumā starp abām auklām ievirza pirmo augu. Aiz auklām uz katru pusi var atstāt apmēram centimetru gabaliņu. Ja augs ir garāks, neglītāko galu nogriež. Ja īsāks, pieliek vēl kādu, raugoties, lai katru augu turētu vismaz divas auklas, citādi tas izkritīs no auduma.
Tā kā audumam būs priekšpuse un aizmugure, pie reizes jāskatās arī, lai visi sīkie vībotņu zariņi un liepu lapas nonāktu kuplajā priekšpusē, bet aizmugure paliktu diezgan kaila un gluda.
Viena rinda – tas ir viens vai divi augi, ne vairāk, citādi audums sanāks pārāk biezs un pelēs, nevis žūs. Vai arī sāks sust, fermentēties un mainīt krāsu uz netīkami brūnganu.
Aiz katras rindas šķirdēlīti izņem un, atpakaļ liekot, abus pāra pavedienus ar pirkstiem samaina vietām – tas, kurš bija priekšā, nonāk aizmugurē; tas, kurš bija aizmugurē, nu ir priekšā.
Liek nākamo augu rindu, pēc tās atkal izņem šķirdēlīti un maina pavedienus vietām, un tā arvien uz priekšu.
Pie reizes jāparūpējas vēl par vairākām lietām.
* Ja paklājā ir dažādi augi, jāpiedomā arī par rakstu: kad lielo liepu lapu ir diezgan, jāieliek starp tām kāda smalka vībotnīte vai raudenes zieds.
* Augi jāliek ar kātu resnāko daļu te uz vienu, te otru pusi, lai paklājs neveidotos šķībs.
* Jāpieskata, lai vidusdaļā uz augšu neceltos kūkums. Ja tāds sāk parādīties, tad sānos jāieliek īsāki augi, kas kūkumu izlīdzinās.
* Jāraugās, lai paklāja malas būtu taisnas un līdzenas.
Kad paklājs kļūst garāks, puļķīšus šķirdēlītim pārvieto par vienu caurumiņu uz augšu. Ja dēlītis ir pārāk tuvu auduma augšējai malai, ir grūti ielikt jaunu augu kārtu.
4. Kad paklājs noausts, virs augšējā dēlīša pa vienam pārgriež pavedienus. Katru pāri stingri sasien dubultmezglā virs augu auduma. Un tūdaļ pat atkal sasien kopā virs šķirdēlīša, lai paklājs nekrīt zemē.
5. Kad visi pieci pavedieni pārgriezti un par jaunu sasieti, šķirdēlīti nomaina pret zaru, uz kura paklājs varēs turpmāk karāties un žūt. Atsien bantītes zem rāmja apakšējā dēlīša. Nu paklājs ir brīvs! Sabužina.
6. Apskata no aizmugures – cik gluda un glīta tā izdevusies.
7. Priecājas par veikumu un liek žāvēties. Zigis savus augu paklājus bēniņos netur. Kar istabās, kur vasarā logi biežāk vaļā nekā ciet. Brīvie vēji staigā, un augi žūstot izplata dievīgas smaržas! Visi mākslīgie gaisa atsvaidzinātāji lai iet kaktiņā nokaunēties.
