Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Cilvēki neplāno un nekontrolē savu budžetu, neveido uzkrājumus, bet aizņemas un tērē vairāk nekā nopelna – tik skarbi secinājumi radušies Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētījumā Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā. Finanšu jomas ekspertus satrauc ātro kredītu popularitāte. «Tos piedāvā tik bieži un tik daudz, ka rodas sajūta – nauda aug kokos, tāpēc mums to gluži vai met pakaļ. Patiesībā tā nemaz nav: cilvēkiem jāsaprot, ka ikviens cents, ko viņi aizņemas, būs jānopelna un jāatdod,» uzsver Jānis Upenieks.
Kāpēc vispār aizdod un aizņemas?
Ātrajos kredītos tiek aizdotas milzīgas summas, tādēļ nebanku aizdevēju kredītportfelis turpina augt. Pērnā gada pirmajā pusē nebanku aizdevēji internetā ar tā dēvētajiem distances līgumiem vien aizdeva 114 miljonus eiro – izsniedza apmēram 2000 kredītu dienā, un kredīta vidējā summa bija gandrīz 300 eiro. Lai gan pēdējo gadu laikā nebanku aizdevumu skaits ir samazinājies, kopumā ir pieaugusi aizdevumu summa. Tas norāda, ka cilvēki ir gatavi aizņemties lielākas summas vai atkārtoti, lai atdotu iepriekš paņemto un neatdoto kredītu. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa uzskata, ka ar katru gadu pieaugošais aizdevumu apjoms ir būtisks signāls, kas liecina: sabiedrības rīcībai ar finansēm ir jāpievērš īpaša uzmanība. Lai gan nebanku aizdevēji lepojas, ka cilvēki, kas no viņiem aizņēmušies, pārsvarā parādu atdod laikā, pētījums pierāda, ka tā gluži nav: gandrīz puse aptaujāto atzinuši, ka viņiem ir grūtības saplānot savu budžetu, lai atmaksātu kredītu, trešā daļa kredītņēmēju nav pat izlasījuši kredītsaistību līgumu, tikpat daudzi kavē saistību atmaksu, un gandrīz puse pagarina kredīta atmaksas grafiku. Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir zināms ne viens vien bēdu stāsts par to, kā cilvēki ir neprātīgi aizņēmušies un ātro kredītu dēļ iekūlušies milzīgos parādos.
Ir jāsaprot, ka ātrie kredīti ir ļoti dārgs finanšu pakalpojums, un tas nav piemērots cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Varētu rasties jautājums: ja jau ātrie kredīti ir tik slikti, kādēļ vispār valsts pieļauj, ka naudu var aizņemties arī tā – ātri un ērti, pat nepārliecinoties, vai cilvēks spēs parādu atdot? «Kreditēšana ekonomiskās attīstības ciklā ir veicināma, un nevar pēc būtības apgalvot, ka kredīts – tas ir tikai labi vai tikai slikti. Jebkura aizņemšanās ir kredītņēmēja apzināta izvēle – atbildības uzņemšanās par savu rīcību,» atgādina Jānis Upenieks. Viņš uzskata, ka gan valsts pārvaldes, gan pašas kreditēšanas nozares uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem izvēlēties apzināti: jādara viss, lai cilvēki saprastu – kur viņi aizņemas, kāpēc un cik aizņemas, cik naudas būs jāatdod un kādas būs sekas tam, ja parādu neatdos laikā. Pēc savas būtības ātrie kredīti ir paredzēti cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem, kuriem rodas pēkšņa vajadzība aizņemties un ir drošība, ka naudu izdosies laikā atdot. Kā izrādās, Latvijā ātros kredītus – tieši otrādi – izmanto cilvēki ar neregulāriem vai nelegāliem ienākumiem un ne tikai ārkārtēju situāciju risināšanai. Gandrīz 39% ātro kredītu ņem rēķinu apmaksai vai parādu segšanai, 27% – pārtikas un sadzīves preču iegādei un tikpat – arī transportlīdzekļa iegādei vai remontam. Viens no biežākajiem aizņemšanās iemesliem ir elektronikas vai sakaru līdzekļu iegāde, kas noteikti nav uzskatāmi par pirmās nepieciešamības precēm. Izplatīti ātro kredītu ņemšanas iemesli ir arī aizņēmumi zālēm vai medicīnas pakalpojumiem, mājokļa remontam un arī ceļojumiem. «Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka ātrie kredīti ir ļoti dārgs finanšu pakalpojums, un tas nav piemērots cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Tie noteikti nav paredzēti, piemēram, pensionāriem situācijās, kad jāpērk zāles! Ātrais kredīts ir pats dārgākais kredīts! Ja zāles maksā 100 eiro, tad, paņemot to iegādei ātro kredītu, tās pašas zāles izmaksā jau krietni vairāk! Ir jāmeklē citi risinājumi – jārunā ar ārstu par lētākām zālēm, jāmeklē atbalsts pašvaldībā, jālūdz palīdzība draugiem, radiem, kaimiņiem. Jāaizņemas tur, kur parādu var atmaksāt pa daļām, nevis vienā maksājumā. Ātrais kredīts nav risinājums,» uzsver Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
Lai salīdzinātu dažādu kredīta devēju piedāvājumus, Patērētāju tiesību Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa aka pievērst uzmanību reklāmā norādītajam gada procentu likmes (GPL) apmēram!
Iespējams, ieraugot, ka vienam aizdevumam gada procentu likme ir 94%, bet citam pat 110%, vēlme izvēlēties tieši šo aizdevuma veidu samazināsies.
Sūdzības par ātrajiem kredītiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņem visai reti – visticamāk, cilvēki kautrējas sūdzēties, jo saprot, ka paši vien bijuši vainīgi, vieglprātīgi izlemdami aizņemties. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs profesors Ivars Austers skaidro: ātrais kredīts ir aizņēmums, ko bieži vien izvēlas emociju iespaidā. Ja naudu tepat un tūliņ aizņemties nevarētu, visticamāk, pēc dienas vai nedēļas cilvēks saprastu, ka patiesībā viņš bez šī aizņēmuma var iztikt, vai arī padomātu un atrastu iespēju aizņemties izdevīgāk. «Ātrā kredīta ņemšana balstās īstermiņa domāšanā: viegli dabūjamais ātrais kredīts dod tūlītēju problēmas risinājumu, un cilvēks ir atvieglots par to, ka viss nokārtots. Iekļūstot ātro kredītu aplī, taciņa jau ir iemīta – lai arī cilvēks apzinās, ka ir aplami aizņemties naudu, lai atdotu iepriekšējo kredītu, viņš tomēr atkal aizņemas, jo zina, kā atrisināt problēmu īstermiņā.» Šādu izvēli ietekmē arī ātro kredītu reklāmas, nepārtraukti atgādinot: ja tev ir vai būs problēma, tu to tūliņ atrisināsi. «Igaunijā ātro kredītu reklāmu ierobežojums televīzijā strauji izmainīja situāciju,» stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
Iespējams, ātro kredītu izsniegšanas nozare drīzumā piedzīvos kārtējās pārmaiņas: Ekonomikas ministrijā tiek spriests par to, kādos gadījumos kredītu devējiem būtu jāizvērtē kredītņēmēja ienākumus apliecinošie dokumenti, lai pārliecinātos, ka cilvēks spēs parādu atdot. Pašlaik nebanku kreditētājiem jāprasa izziņa par ienākumiem, ja cilvēks grib aizņemties vairāk par 427 eiro, bet ir doma šo slieksni pazemināt līdz 200 eiro. Tāpat tiek domāts arī par krietni stingrākiem ierobežojumiem ātro kredītu reklāmām.
Nevis krāj, bet aizņemas
Jebkura budžeta plānošanas pamatprincips ir uzkrājumu veidošana – lai cik mazi ir ienākumi, jāspēj veidot vismaz 3–6 mēnešalgu uzkrājums kā mēdzam teikt, nebaltai dienai. Ja cilvēkiem šādi iekrājumi būtu, ātro kredītu ņemšanas trakums krietni saruktu. Tikmēr izrādās, ka Latvijā puse cilvēku plāno budžetu viena mēneša ietvaros, savukārt 12% to plāno tikai no dienas dienā. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede stāsta: «Eiropas Savienībā un arī Latvijā ilgstoši īstenotā patēriņa veicināšanas politika ir radījusi pretrunīgus rezultātus: bizness attīstās un valsts ekonomika aug, bet nepamatoti aug arī daudzu cilvēku tēriņi un optimisms par saviem nākotnes ienākumiem. Tas, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav nekādu vai ir minimāli uzkrājumi, ir ļoti satraucošs rādītājs: cilvēki dzīvo šodienai, ar domu – kamēr ir labi, tikmēr labi. Motivāciju krāt būtiski mazinājušas zemās depozītu procentu likmes un, kā apliecina pētījums, – arī viegli pieejamie ātrie kredīti: cilvēki nekrāj, jo zina, cik viegli ir aizņemties.» Iespējams, cilvēki nekrāj arī tādēļ, ka nav ticības nākotnei un ekonomikas stabilitātei – vēl nav aizmirstas piedzīvotās naudas reformas un banku krīzes.
Tas, ka cilvēki nevis krāj, bet pērk preces un pakalpojumus, no ekonomikas augšupejas viedokļa ir ļoti labi, jo pieaug patēriņš. Savukārt nauda, ko cilvēki glabā zeķē, ekonomikai kaitē. Turklāt pašlaik krāt patiesībā nav izdevīgi, komercbankas depozītiem piedāvā ļoti zemas procentu likmes – vidēji 0,2% gadā. Pamēģiniet jebkuras bankas depozīta kalkulatorā parēķināt, cik izdosies nopelnīt, uz gadu noguldot, piemēram, 1000 eiro! Izrādīsies, ka gada laikā depozīts būs pieaudzis par nieka diviem eiro. Tikmēr inflācija ir apmēram 3%, un tas nozīmē, ka cilvēks, noguldot naudu depozītā, nevis nopelna, bet – tieši otrādi – zaudē.
Labi dzīvot gribas jau šodien
«Līdz ar pēckrīzes ekonomikas indikatoru uzlabošanos ziņās dzirdam, ka mums klājas arvien labāk, tādēļ arī cilvēki vēlas tā dzīvot, turklāt tepat un tūlīt,» secina Jānis Priede. Ātrie kredīti piedāvā tieši šo iespēju – labi dzīvot jau šodien. Diemžēl iespēja aizņemties un baudīt dzīvi jau tagad sāk kļūt par dzīvesstilu: ātro kredītu ņemšana tiek attaisnota ar mūsdienām raksturīgo uzskatu, ka dzīve jābauda šeit un tagad, jo rītdienas var nebūt – ja ir nauda, tad to vajag tūliņ iztērēt, daudz nedomājot, kas būs rīt. Profesors Ivars Austers skaidro, ka noteiktai sabiedrības grupai ātro kredītu ņemšana un nespēja tos laikā atdot kļūst par sociālu normu: ja cilvēks zina, ka viens draugs ir ņēmis ātro kredītu, otrs ir ņēmis un nav varējis laikā atdot, trešais ir aizņēmies, lai atdotu iepriekšējo kredītu, – tad jau mēs visi esam vienādi, un tur nav nekā, par ko uztraukties vai kautrēties.
Varētu domāt: ja nu akurāt rodas vajadzība aizņemties, var taču izvērtēt, kur ir zemāki aizdevuma procenti: patēriņa kredītus piedāvā arī komercbankas! Diemžēl par labu ātro kredītu nozarei nācis tas, ka komercbankas pēckrīzes periodā aizdevumus izsniedz daudz piesardzīgāk, rūpīgi izvērtējot aizņēmēja kredītvēsturi un parāda atdošanas iespējas. Kā liecina pētījuma rezultāti, ātros kredītus bieži izvēlas cilvēki ar neregulāriem un arī neoficiāliem ienākumiem, daudziem ir arī negatīva kredītvēsture, un tas viņiem liedz izmantot klasiskos komercbanku pakalpojumus. Savukārt ātrie kredīti ļauj aizņemties ērti un ātri – nekur nav jāiet, nav jākārto formalitātes, nevienam nav arī jāskaidro, tieši kādam iemeslam vajadzīgs aizdevums...
Esi pret ātro kredītu reklāmām? Paraksties!
Portālā manabalss.lv uzsākta iniciatīva – parakstu vākšana, lai rosinātu likumā noteikt stingrus ātro kredītu reklāmu ierobežojumus. Iniciatīvas autori aicina noteikt maksimālo ātro kredītu devēju reklāmas rādījumu skaitu dienā vai vienā reklāmas pauzē televīzijā un radio, aicina pilnībā aizliegt reklamēt ātros kredītus vides reklāmās un sabiedriskajā transportā, kā tas tika izlemts par alkoholisko dzērienu reklāmām. Tāpat tiek rosināts samazināt ātro kredītu devēju pakalpojumu reklāmas izsūtīšanu uz e-pastiem un mobilajiem telefoniem.
Aprēķini, cik daudz būs jāstrādā, lai atdotu parādu!
Lai izglītotu cilvēkus par to, ko īsti nozīmē aizņemšanās, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsācis kampaņu Sauksim lietas īstajā vārdā! Ir tik daudz vārdu – kredīts, līzings, risinājums, aizdevums –, kurus visus patiesībā varētu nosaukt krietni skarbākā vārdā – parāds. Kampaņai speciāli izveidotajā mājaslapā parads.lv atrodama asprātīga vārdnīca, kurā ātrais kredīts tulkots kā ātrais parāds; aizdevums līdz algai – alga pa taisno aizdevējam; kredīts ceļojumam – būsi parādā visā pasaulē; kredīts kāzu ceļojumam – laulība sāksies ar parādu; kredītkarte – parādkarte jeb ātrākais ceļš uz parādu utt.
Mājaslapā parads.lv atrodams īpašs parādu kalkulators, kuru izmantojot var ērti aprēķināt, cik papildu darba stundas būs jānostrādā, lai atdotu aizdevumu ar visiem tā procentiem. Ir arī padomi, kā izvērtēt, vai tiešām vajag aizņemties.
4 atbildes parādniekam
1. Ātrais kredīts ir paņemts, bet to atdot nav iespējams.
– Tiklīdz saproti, ka nav iespējams ātro kredītu atdot, rakstiski jāsazinās ar aizdevēju, lūdzot termiņa pagarinājumu. Par to būs jāmaksā, turklāt parasti šī maksa ir augstāka nekā kredītprocentu maksājums.
Nekādā gadījumā nedrīkst ņemt nākamo ātro kredītu, lai atdotu iepriekšējo kredītu! Ir jāmeklē cits risinājums.
2. Parāda summa jau pārsniedz 5000 eiro, un nav iespēju un pat ne cerību to atmaksāt.
– Ja ir pamatots iemesls, kādēļ parādu nevar atdot (piemēram, samazinājušies cilvēka ienākumi), var domāt par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu. Vien jārēķinās, ka maksātnespējas process attiecas uz visu parādnieka mantu – nevar izvēlēties dzēst, piemēram, kādu konkrētu parādu. Maksātnespējas procesa gaitā parādnieka mantu pārdod, tad vismaz trīs gadus parāda dzēšanai jāatvēl trešdaļa ienākumu. Pēc tam cilvēks no atlikušā parāda būs brīvs.
3. Paņemti vairāki ātrie kredīti, bet tos nav iespējas atdot.
– Šādā situācijā var meklēt kompāniju, kas piedāvā visus kredītus apvienot, izveidojot vienu kopīgu grafiku tā atmaksai. Šādiem darījumiem parasti ir ļoti augstas procentu likmes, tomēr ir arī ieguvums – vairs nepieaug bezjēdzīgie līguma termiņa pagarinājuma maksājumi.
4. Aizdevējs draud ar tiesu. Ko darīt parādniekam?
– Ieteicams pakonsultēties ar kredītņēmēju aizsardzības jomas juristu, kas izpētītu konkrēto situāciju un sniegtu ieteikumus, kā labāk rīkoties. Dažkārt aizdevēji, draudot ar tiesu, izmanto parādniekam īpaši neizdevīgu taktiku: lai arī parāda atdošanas termiņš ir pagājis un vienošanās par termiņa pagarinājumu nav, aizdevējs parādnieku mudina ik mēnesi maksāt aizdevējam tik, cik spēj samaksāt. Šādi maksājumi parādniekam ir absolūti bezjēdzīgi – tie nedzēš ne pamatparādu, ne nokavējuma naudu, ne procentus. Savukārt aizdevējam šie maksājumi ir izdevīgi, tādēļ viņš nemaz nesteidz uzsākt tiesvedību. Tikmēr parādniekam, iespējams, ir pat izdevīgāk, ja lieta nonāk tiesā, jo tiesa var likt atmaksāt vien likumiskos 6% un ne vairāk. Tāpat līdz ar tiesvedību apstājas gada procentu likme un ierobežojas līgumsods – to var piedzīt vien 10% apmērā no parāda summas. Tiesājoties parādniekam gan ir jāmaksā par tiesas izdevumiem, tomēr kopējā maksājumu summa var izrādīties mazāka.
