Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mājvārdam Ceriņi nav pilnīgi nekāda vaina, izņemot vien to, ka tā dēvē vēl vairāk nekā 400 īpašumu Latvijā. Savukārt Caurnāši skan savādi, taču tas ir unikāls un, piekritīsi, arī asprātīgs mājvārds, kas liek aizdomāties par tā izcelsmi. Līdzīgi ir ar Liepām, Dzintariem, Strautiņiem un citiem nenoliedzami labskanīgiem, taču simtos skaitāmiem nosaukumiem, kuriem līdzās pastāv arī savdabīgie, bet vienskaitlīgie Sirmauši, Putrasmēri, Jautrkalniņi. No visiem māju nosaukumiem, kuri skaitāmi simtos tūkstošos, tikai nedaudz vairāk kā desmitā daļa ir tādi, ko neatradīsi vairs nekur Latvijā, par plašo pasauli nemaz nerunājot.
Koki, putni un pat pasaku tēli
Populārāko vietvārdu apkopojums rāda, ka, jaunradot mājvārdus, iepriekšējās paaudzes un arī mēs galvenokārt iedvesmojamies no pavisam ikdienišķām parādībām mums apkārt – bieži izmantotas atsauces uz kokiem, puķēm, putniem. Bez ievērības nepaliek arī māju apkārtnē esošie dabas objekti un vietvārdi – kalnu, gravu, upju, strautu u. tml. nosaukumi. Kā jau lepniem mājsaimniekiem pienākas, lauku sētu nosaukumi nereti tiek darināti, izmantojot arī paša īpašnieka uzvārdu, retāk vārdu. Populāri ir arī dažādi nodarbošanās veidi, debespuses (nez kāpēc vairāk ziemeļi un austrumi), dārglietas un pat pasaku tēli.
Valsts zemes dienesta mājvārdu TOP 10 atradīsi jau pieminētos Ceriņus, no kuriem tik par kādiem 100 īpašumiem atpaliek Liepas, Dzintari, Ozoli, Strautiņi, Kalniņi, Ozoliņi, Kļavas, Avotiņi, Bērziņi.
Kadastrs.lv, ievadot meklēšansl aukā iecerēto īpašuma nosaukumu, var pārbaudīt, cik izplatīts tas ir.
Groži fantāzijai
Mūslaikos, domājot mājas nosaukumu, radošums ir apsveicams, taču tā robežas nenosaka vien fantāzijas lidojuma augstums. Te ir jāievēro arī priekšraksti – gan oficiālos noteikumos minētie (Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 Vietvārdu informācijas noteikumi, Valsts valodas likums), gan latviešu valodas normas un tradīcijas, lai nosaukumam būtu cerība tikt oficiāli apstiprinātam. Jā, savu māju pats vari saukt, kā vien vēlies, bet, lai tās nosaukumu lietotu arī citi, tajā skaitā iestādes, reģistri, datu bāzes, un tas parādītos ģeotelpiskajos datos, kartēs un plānos, būs vajadzīgs pozitīvs pašvaldības lēmums.
Pirms raugāmies, kādas prasības ir jāievēro jauna vārda meklējumos, parunāsim par to, vai var pēc patikas mainīt jau esošu mājvārdu. Īsā atbilde ir – nē, nevar. Visdrīzāk šādu soli nosaukuma apstiprināšanā iesaistītās iestādes neatbalstīs, jo viens no to uzdevumiem ir vietvārdu aizsargāšana. Pat ja tev šķitīs, ka vecais mājvārds ir pagalam mulsinošs, tava nepatika nav pietiekams arguments tā maiņai. Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška kā salīdzinājumu min piemērus ar citiem vietvārdiem – ciemu nosaukumiem. Slampes ciema iedzīvotājiem līdz šim nav bijis iebildumu pret nosaukumu, kaut vācu valodā tam ir negatīva nozīme un tā pārņemta arī latviešu valodā. Pirms dažiem gadiem ažiotāžu izraisīja kāds cits ciems Latgalē ar šķietami parupju nosaukumu Dirši. Izrādās, ka nekā nepiedienīga un pārdēvējama tur nav – Latgalē tā sauc lāčauzas.
Tad kāpēc gan tavos Draņķos vai Šekumos būtu kas īpaši aizvainojošs?!
Ierosinājumu, protams, iesniegt var, un Valsts valodas centra vietvārdu eksperti būs spiesti to vērtēt, bet – kā speciālistu vairākums lems, tā arī būs.
Noteikumi jāievēro arī gadījumā, ja nekustamais īpašums tiek sadalīts. Arī šeit radošumu vajadzēs piebremzēt – ieteicamā prakse ir jaunizveidotā īpašuma nosaukumu atvasināt no līdzšinējā mājvārda. Piemēram, no Rozēm nevajadzētu aizfantazēties līdz Saulītēm, toties derēs Jaunrozes, Vecrozes, Kalnrozes u. tml. Vēl šajā gadījumā ir versija izmantot semantisku atvasinājumu, proti, citu ziedu vārdu, piemēram, Neļķes. Savukārt, apvienojot vairākus īpašumus vienā, par tā oficiālo nosaukumu parasti izvēlas vienas īpašuma daļas nosaukumu.
Lemj pašvaldība un Valsts valodas centrs
Lai mājinieku strīdos vai absolūtā vienprātībā radīto mājvārdu oficiāli iedzīvinātu, procedūra ir aptuveni šāda:
- Vispirms vietējā pašvaldībā (var sākt ar pagastu, bet var arī uzreiz vērsties novadā) jāiesniedz oficiāls iesniegums. Parasti tas atrodams vietvaras tīmekļa vietnē iesniegumu vai nekustamā īpašuma sadaļā. Noskaidro arī, vai tavā pašvaldībā nav kādi papildu ierobežojumi, izvēloties nosaukumu. Aizpildīto un parakstīto dokumentu var iesniegt gan klātienē, gan elektroniski.
- Kad tas nonācis pašvaldībā, tur tiek lemts par tā tālāku virzību. Ja pašvaldības sietam cauri neizkrīt, tas nonāk Valsts valodas centrā oficiāla atzinuma saņemšanai.
- Valsts valodas centrs to izvērtē un 10 darbdienu laikā sniedz saistošu ekspertu atzinumu par nosaukuma atbilstību. Pērn centram bija iesniegti vairāk nekā tūkstoš jaunu nosaukumu un arī priekšlikumi esošo nomaiņai. To, ka vērtēšana nav tikai formāla, apliecina prāvais atbirums – aptuveni 20 procenti netika atbalstīti. Galvenie iemesli: neatbilst noteikumu prasībām, nosaukuma maiņa nav pamatota, nav ievēroti valodas likumi. Agris Timuška atklāj, ka cilvēki mēdz apstrīdēt noraidījumu. Tad centra speciālistiem nākas viņus pārliecināt, ka šoreiz viņiem nav taisnība.
- Visbeidzot – ir jāsagaida pozitīvs pašvaldības lēmums. Vietvara informāciju par jauno nosaukumu sniegs arī citām iestādēm, piemēram, Valsts zemes dienestam.
Mājvārda darināšanas likumi
Svarīgākie nosacījumi ir šķietami pavisam vienkārši: nosaukumam jābūt latviešu valodā, piemēram, ja māju vēlies nosaukt par godu savam citzemju uzvārdam, tam būs jāiegūst latviskas aprises – Randsepi, nevis Randsepp. Tāpat nosaukumam jābūt gramatiski pareizam, un ieteicams, lai tas iekļaujas vietējā tradīcijā un krasi neatšķiras no apkārtesošajiem mājvārdiem.
Tātad viens no pirmajiem uzdevumiem būtu izpētīt, kādi māju nosaukumi ir pagastā vai citā teritoriālajā vienībā. Pirmkārt, lai saprastu, vai kāds īpašums jau netiek dēvēts tāpat. Vienā pagastā nav pieļaujami vienādi māju vārdi. Taču pieredze rāda, ka der palūkoties arī, kas darās blakus pagastos. Vienādi māju nosaukumi samērā nelielā attālumā var radīt daudz nepatīkamu pārpratumu nākotnē, piemēram, ar kurjerpasta piegādēm. Otrkārt, lai izprastu, vai un kāda ir mājvārdu veidošanas tradīcija, novada izrunas īpatnības. Piemēram, mājvārdos Latgalē tiek ieteikts izmantot tik raksturīgo sāta (sēta – red.) un vārdu savienojumus – Leidaku sāta, Ūgu sāta, nevis kā, piemēram, Ziemeļvidzemē, kur tradicionāli vairāk izmantoti salikteņi – Abullāči.
Jaunradot nosaukumu, var izdarīt arī labu darbu – paglābt vai celt gaismā kādus mājas apkārtnē esošos īpatnējos un raksturīgo vietvārdus, piemēram, Utlāču krācei par godu mājas nodēvēt par Utlāčiem.
Kur nesmelties iedvesmu?
Seriālos, supervaroņu sāgās un lubeņu lappusēs, proti, nevajadzētu aizrauties ar svešvārdiem. Mazticams, ka tie gūs atbalstu Valsts valodas centrā (un labi, ka tā). Latviskajā kultūrvidē nez vai labi iekļausies Fazendas un Rančo, lai gan vietvārdu datubāzē tādus mana. Svešvārdi tiks rūpīgi vērtēti un lielākoties noraidīti, piemēram, atbalstu nesaņēma nedz Faktorija (no angļu valodas factory), nedz Putinka vai Samuraji. Tāpat, kaut visai populāra tendence un Latvijā ir gan Pēteri un Jāņi, gan Kristapi un Olgas, nevajadzētu par katrām varītēm mājai censties dot savu vārdu.
Vēl daži Valsts valodas centra ieteikumi, kurus vajadzētu ņemt vērā, domājot mājai vārdu:
- Jāizmanto tikai latviešu alfabēta burti – Vilcāni, nevis Vylcāni.
- Nosaukumu parasti veido daudzskaitlī, ar retiem izņēmumiem vienskaitlī.
- Mājvārdi parasti sastāv no viena vai diviem vārdiem, ļoti retos gadījumos – no trim.
- Nosaukumi var būt gan salikteņi – Jāņmuiža, gan vārdu savienojumi – Lejas Rēķi.
- Ja nosaukumu veido viens vārds, tas rakstāms ar lielo sākuma burtu. Ja divi – pirmais rakstāms ar lielo sākuma burtu, bet otrais (arī trešais) sugas vārds ar mazo burtu, piemēram, Baltā māja. Ja otrais vārds ir kāda cita objekta nosaukums, tad arī tas rakstāms ar lielo sākuma burtu – Kalna Rēķi.
- Nosaukumā nevajadzētu izmantot defisi, tas atbalstāms vien atsevišķos gadījumos, piemēram, ja apvienoti īpašumi un saimnieki vēlas saglabāt esošos nosaukumus – Dravnieki-Lapsas.
- Jaunu vietvārdu veidošanā nevajadzētu izmantot ciparus – Griezes 1.
- Lībiešu krasta teritorijā nosaukumus var veidot un lietot arī lībiešu valodā.
Vietvārdi vienuviet
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir izveidojusi Vietvārdu datubāzi – vietvārdi.lgia.gov.lv. Tur šobrīd atrodami arī vairāk nekā 70 tūkstoši viensētu nosaukumu, uzrādot to atrašanās vietu. Derēs gan izpētei, gan iedvesmai.
