Neļauj sasēties viengadīgajām nezālēm!

Nezāles diemžēl ir dzīvotspējīgākas par kultūraugiem. Turklāt tās augšanas laikā izdala vielas, kas kultūraugiem traucē augt un attīstīties, veicina miltrasas, rūsas, puves izplatīšanos. Nezāles visjutīgākās ir balto dīgstu stadijā. Tāpēc vēlams augsni rušināt arī rudenī saulainā laikā. Ja dārzu regulāri ravē, pēc dažiem gadiem to kopt ir daudz vieglāk. Appļauj arī lauka malas pirms nezāļu ziedēšanas!

3 sparīgākās viengadnieces, kas piesēj dārzu

• SĪKZIEDU SīKGALVĪTE jeb GALINSOGA. Tautā to dēvē arī vienkārši par rudens nezāli vai neīsto nezāli… Ļoti ātri vairojas! Viens augs veido 500–300 000 sēkliņu, ko izplata vējš. Dīgtspēja saglabājas 3–5 gadus. Sēklas dīgst 3 cm dziļumā 6–30 grādu temperatūrā. Iesakņojas arī pie zemes noliekušies stublāji, kā arī stublāja daļas, kas kaplēšanas laikā atrautas no mātesauga un daļēji apbērtas ar mitru zemi.
• VIRZA. Nedrīkst ļaut uzziedēt! Viens augs saražo 25 000 sēklu, dīgstspēja tām saglabājas 25–30 gadus. Sēklas dīgst 4–5 cm dziļumā. Lai gan virza ir viengadīga nezāle, plēves siltumnīcā tā mēdz pārziemot. Sēklas uzdīgst jau plus 2 grādos. Nepatīk, ka augsnē iestrādā kaļķi vai pelnus!
• BALANDA. Strauji aug, zied no jūnija līdz oktobrim. Viens neizravēts augs saražo 40 000–100 000 sēklu. Tās dīgst 1–3 cm dziļumā, turklāt spēj sadīgt 38 (!) gadus.