• Šobrīd

    weather img

    Rīga +3°C Mākoņains, D/DR vējš, 4.63 m/s

    Iztīrīts skurstenis palīdz ietaupīt naudu!

    Liene Millere
    Zane Blanka
    6. septembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Žurnāla “Lauku Māja” lasītājs Kārlis jautā: «Esam kļuvuši par saimniekiem vecai mājai, bet nezinām, kad tai pēdējo reizi tīrīts skurstenis. Cik bieži tas būtu jādara, un vai vispār drīkstēs sākt apkures sezonu, ja skurstenis nav tīrīts? Kur vislabāk meklēt skursteņslauķi?»
    Nākamais: Ko saka likums?

    Atbild Raimonds Tīģeris, skurteņslaucītāja amata meistars, SIA Skursteņslaucītājs Gustiņš īpašnieks.

    Realitāte ir tāda, ka daudzi lauku māju saimnieki skursteni tīra pārāk reti, ne velti, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem gadā, kur dūmvados deg sodrēji. Kā izceļas uguns? Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces efektivitāti, proti, kurināšanai jāizmanto arvien vairāk kurināmā, bet sliktākajā – izraisa šo nosēdumu degšanu. Tas savukārt var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz sienu, griestu un jumta konstrukcijām. Tā var notikt (un arī notiek!) ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanās.

    Iztīrīts skurstenis darbojas efektīvāk, tāpēc nākamajā apkures sezonā palīdz ietaupīt naudu, kas tiek iztērēta par malku!

    Lai arī valstī ir ugunsdrošības noteikumi, kas nosaka, cik bieži jātīra dūmvadi, pašam galvenajam kritērijam vajadzētu būt katra mājas saimnieka veselajam saprātam – ja krāsns tiek iekurināta dažas reizes gadā, tad, iespējams, dūmeni var tīrīt retāk. Savukārt, ja tā tiek kurināta intensīvi un ikdienā, visticamāk, būtu saprātīgi un droši dūmeni tīrīt pat biežāk, nekā rakstīts noteikumos. Tāpat svarīgi atrast uzticamu un pieredzējušu skursteņslauķi, bet pašam dūmeni tīrīt vien tad, ja tiešām zina, kā to darīt.

    Profilakse – pareiza kurināšana

    Visvairāk skursteni piesārņo nepareizi lietota malka. Ar sausu malku var kurināt ilgi un labi, bet, ja māju kurina ar slapju malku, piesārņojums rodas daudz ātrāk. Īpaši ātri dūmenis piesārņojas, ja to kurina ar mitriem, sveķainiem atgriezumiem no zāģētavām.

    Otra problēma ir nepareiza sadegšana un pārāk maz skābekļa. Jebkuram degšanas procesam tas ir nepieciešams. Turklāt, ja tā nav telpā (piemēram, mājai ir pakešu logi), nav arī krāsnī. Tāpat daudzām krāsnīm ir aizbīdņi, kas neļauj ieplūst gaisam, lai malka ilgāk gruzd. Jo ilgāk gruzd, jo vairāk skurstenī veidojas darvai līdzīgs produkts, ko bez ķīmiskiem līdzekļiem nav iespējams noberzt. Tas savukārt nozīmē ilgāku skursteņa tīrīšanas laiku un lielākas izmaksas. Tāpēc vajadzētu vēdināt telpas un gaisa padeves vietas atstāt atvērtas.

    Ja mājās ir modernās apkures ierīces – ilgdedzes krāsnis, gāzes, granulu apkures katli –, svarīgi tās lietot tā, kā noteicis ražotājs, tad neveidojas sodrēji, bet notiek dūmgāzes kondensēšanās. Ja ir ķieģeļu skurstenis, mitrums un kondensāts sūcas ķieģelī un bojā skursteni. Turpretī, ja ir uzlikts keramikas skurstenis, ko no iekšpuses sedz stikla glazūra, tam mitrums neskādē.

    Raksta turpinājumā lasiet, kā skursteņa tīrīšanas biežumu regulē Ministru kabineta noteikumi un kur meklēt skursteņslauķi!

    Nākamā lapa

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+