Iestādi ziemas ķiplokus

Ķiploki
Indra Ozoliņa
29. novembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ziemas ķiplokiem rudenī vēl jāpaspēj iesakņoties – pirms augsnes sasalšanas. Pieredzē dalās ANTRA ZEILIŅA, Ķiploku pasaules saimniece, ķiplokus audzē deviņus gadus.

Aukstā rudenī ziemas ķiplokus varētu stādīt jau septembra vidū, taču mana pieredze liecina – jo vēlāk tos gulda augsnē, jo labāk. Proti, ja ķiploku zaļie asni izlīdīs par ātru un uznāks kailsals, tie var nosalt. Tāpēc ideāli būtu ķiplokus stādīt apmēram mēnesi pirms sala, kad augsnes temperatūra turas 10–15 grādu, tad ķiploki paspēj iesakņoties. Bet, protams, to ir grūti prognozēt! Piemēram, pagājušajā gadā sala vispār nebija. Šogad ķiplokus iestādījām 24. oktobrī, taču citkārt esam to darījuši novembrī un pat decembrī.

Audzējam ukraiņu šķirnes ‘Ļubaša’ ķiplokus, kas ir mūsu klimatam piemērota. Izaug brangi un smuki ķiploki, pārsvarā ar piecām regulārām daivām. Vienīgais mīnuss – tiem ir diezgan biezas miziņas, tādēļ pēc novākšanas kārtīgi jāizžāvē.  

Lai gan ķiplokam vairāk patīk mālaina augsne, kāda ir Zemgales līdzenumos, arī mums Olaines pagastā bagātīgā melnzemē izaug laba raža, ķiploki ir lieli, skaisti un veselīgi. Ķiplokus stādām vagās, 10–15 centimetru attālumā citu no cita, lai varētu sastādīt vairāk un nebūtu vietas nezālēm.

Stādot vagās, ķiploki ilga un stipra lietus laikā nenoslīkst un salā nenosalst.

Zemi, kurā paredzēts stādīt ķiplokus, ielabojam. Kad ķiplokus ap 20. jūliju novācam, lauku uzaram, augustā iesējam rudzus un, kad tie mazliet paaugušies, iemaļam augsnē. Vēl uzkaisām mēslojumu – granulētos vistu mēslus. Kūtsmēslus nelietojam, jo secinājām, ka ar tiem augsnē tiek ievazātas dažādas nezāles.

Pirms stādīšanas ķiplokus apmēram 15–20 minūtes var kodināt vājā zilo graudiņu šķīdumā, lai iznīcinātu iespējamās nematodes, vīrusus, sēnīšu slimību sporas. Vagās izveidotajās renītēs ieberam kālija sulfāta mēslojumu. Izvēlamies vidējas vai lielākās ķiploku daivas, tās iespiežam augsnē 10–15 centimetru dziļumā, cik vien tālu sniedzas pirksts, un aizvagojam. Iestādot seklāk, ķiploki stiprā kailsalā mēdz izsalt. Dobes var apsegt ar nelielu kūdras kārtiņu vai salmiem, taču ar siltināšanu nevajag pārāk aizrauties, lai siltā laikā stādījums neizsūt.

Mazdārziņos pelējuma un puves profilaksei augsnē var iekaisīt trihodermīnu, kas veicinās ķiploku augšanu un arī sargās pret slimībām.

Svarīgi ievērot augu seku. Ķiplokus nav vēlams stādīt vietā, kur pirms tam auguši sīpoli, jo tiem ir līdzīgas slimības un kaitēkļi kā ķiplokiem. Arī kartupeļu zeme nav piemērota, jo tos, tāpat kā ķiplokus, bojā drātstārpi un puve. Labākie ķiploku priekšaugi ir burkāni, ķirbji, gurķi, kabači.  Vienā vietā ķiplokus var audzēt ne ilgāk par trim gadiem, taču ideāli būtu to mainīt katru gadu, lai augsnē neuzkrātos infekcijas. Mēs vienā vietā ķiplokus stādām divus gadus un pēc tam ļaujam zemei atpūsties.

Pavasarī ķiplokiem dodam slāpekli, uzkaisām uz vagām. Lai ķiploki labi augtu, ja vien iespējams, tos vajag vasarā pēc ziednešu nolaušanas papildus mēslot. Caur lakstiem smidzinām mēslojumu, kas satur ne tikai daudz slāpekļa, bet arī fosforu un kāliju. Der jebkurš veģetatīvās augšanas veicināšanai piemērots mēslojums.

Pieredzes stāsti

  • VIKTORS CIGANOVIČS, Baltijas ķiploku audzētāju asociācijas priekšsēdētājs: Pirms stādīšanas – dezinficē

Praksē pierādījies, ka Latvijas apstākļiem piemērotākās un izturīgākās ķiploku šķirnes ir ‘Sabagold’, ‘Therador’ un ‘Germidour’, taču ģimenes patēriņam var audzēt jebkuru šķirni.  

Svarīgi stādīt tikai tīrus, nebojātus, sausus ķiplokus, kam nav nepatīkamas smakas. Pirms stādīšanas ķiplokus vēlams dezinficēt ar fungicīdiem. Latvijā speciālās ķiplokiem paredzētās kodnes nav reģistrētas. Derēs visas, kuru sastāvā ir Procloraz 20%. Ar zilo graudiņu šķīdumu iespējams vienīgi nedaudz nodezinficēt ķiploka ārpusi, lai tas nebojātos. Pret vīrusiem zāļu nav, līdzīgi kā cilvēkiem.

Augot ķiploki pievelk augsnē mītošos slimību ierosinātājus. Tāpēc ķiplokus mēdz stādīt starp zemenēm, jo tie darbojas kā augsnes sanitāri.  

  • GUNA DŪDA-KRAUKLE, agronome un dārzeņkopības speciāliste, Agrimatco Latvia Sēklu nodaļas vadītāja: Kodināšana palielina ražu

– Tā kā novērots, ka ievestais un arī vietējais ķiploku stādāmais materiāls bieži vien ir inficēts ar dažādām slimībām, tai skaitā ar fuzariozi, pelēko puvi, zilo slotiņu pelējumu, balto puvi, būtu svarīgi daiviņas pirms stādīšanas kodināt, lai samazināt slimību izplatību. Labi rezultāti ir, ja daiviņas patur 0,01% (1 g/10 l ūdens) Mycostop šķīdumā, kas ir mikrobioloģiskais preparāts, atļauts arī bioloģiskajiem audzētājiem. Tas satur dzīvas baktērijas Streptomyces K61, kas strauji kolonizē ķiploku daiviņu un sakņu virsmu, neatstājot brīvu vietu slimību ierosinošajām sēnēm.

Saknēm augot, baktērijas turpina vairoties un apdzīvot arī jauno sakņu virsmu.

Tātad Mycostop pulveri iejauc ūdenī un tajā daivas mērcē 15 minūtes. Svarīgi, lai tās būtu pilnībā apklātas ar šķīdumu. Tam var pievienot arī preparātu Kelpak, kas veicinās sakņu sistēmas strauju attīstību. Tā dara daudzi pieredzējušie audzētāji.

Ja ķiploku daiviņas 15 minūtes mērcē tikai 1–2% Kelpak šķīdumā, tās pirms stādīšanas jāapžāvē; savukārt, ja lieto arī Mycostop, tad tās nav jāapžāvē. Kelpak ir simtporocentīgi dabisks jūraszāļu ekstrakts, un to sastāvā esošie fitohormoni auksīns un citokinīns stimulē spēcīgākas sakņu sistēmas veidošanos. Līdz ar to augs varēs labāk pārziemot, uzņemt nepieciešamās barības vielas, būs izturīgāks pret slimībām, labāk pārcietīs sausumu vai pārmērīgu mitrumu un dos lielāku ražu.

Vēl kāda būtiska nianse, lai ķiploki neslimotu ar sēņu slimībām, – nedrīkst augsnē pirms daiviņu stādīšanas iestrādāt svaigus kūtsmēslus, tā ir ļoti labvēlīga vide ķiploku slimību ierosinātājiem.

Kur iegādāties ķiplokus stādīšanai?

  • SIA Ķiploku pasaule Olaines pagastā
  • SIA Latvijas ķiploks Raunā
  • Zemnieku saimniecībā Paitēni Vilces pagastā
  • Zemnieku saimniecībā Grīvnieki Saukas pagastā

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+