• Šobrīd

    weather img

    Rīga -1°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Gribi nākamgad jaunu dobi? Gatavo augsni jau rudenī!

    Praktiski padomi
    Indra Ozoliņa
    4. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Līdzīgi kā ar ragaviņām, kuras jāsagādā jau vasarā, arī par labu zemi nākamā gada pavasara stādīšanas darbiem jāgādā labu laiku iepriekš.

    Konsultē Līvija Zariņa, agronome, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece.

    Augsne jāuzlabo, lai nodrošinātu augiem pietiekamu organisko vielu saturu. Tas veido barības vielu rezervi, nodrošina tīkamu augsnes struktūru, stabilizē mitruma daudzumu un novērš tās sablīvēšanos, kā rezultātā apkārt saknītēm veidojas laba gaisa caurlaidība.

    Visvairāk barības vielu ir smilšmāla un mālsmilts augsnēs, taču arī tās nepieciešams regulāri bagātināt ar kompostu vai citu organisku masu.

    Mazāk veicies tiem, kam ir smilšaina vai smaga māla augsne.

    Lai saprastu, kā augsnē trūkst, jāzina, kāds ir tās tips.

    Kāda ir tava augsne? Pārbaudi!

    Visprecīzāk augsni var pārbaudīt, veicot analīzes, taču, vai tā ir smilšaina vai mālaina, iespējams novērtēt pašam.

    • Ar rokām paņem pirkstos piciņu un paberzē! Ja vari sataustīt smilšu graudiņus, tad augsne ir smilšaina.
    • Māla daļiņas sajust nav iespējams. Tāpēc novelc ar pirkstu uz papīra lapas. Ja augsne smērējas, tajā ir vairāk māla daļiņu.
    • Cits paņēmiens – no mitras augsnes mēģini savirpināt stienīti. No māla tas izdosies, bet no smilšainas augsnes – ne.  

    Ja ir smilšaina augsne

    Tā parasti ir barības vielu ziņā trūcīgāka nekā mālaina augsne. Turklāt smilšainā augsnē ūdens izlīst kā caur sietu, it īpaši sausā laikā, tāpēc augi pastiprināti jālaista. Svarīgi augsnē paaugstināt organiskās vielas saturu, lai augu saknēm būtu, no kā baroties. Smilšainu augsni vēlams padarīt lipīgāku – tad barības vielas neskalosies prom. Lipīgumu nodrošina augsnes organiskajā masā dzīvojošo mikroorganismu izdalījumi.

    Kā ielabot?

    1. Smilšaino augsnes virskārtu (cik dziļi?) var norakt un aizvest, tās vietā iestrādājot labu melnzemi, kompostu, kūtsmēslus, kūdru vai citas organiskas piedevas.
    2. Smilts augsnēs organisko masu iestrādā līdz pat 40% no augsnes ietilpības. Tas nozīmē, ka 60% paliek smilts augsne, bet 40% – organiskā masa, un abas sajauc kopā.
    3. Neauglīgo augsni var arī nevest prom, bet uz kvadrātmetru iestrādāt 20 kilogramus organiskās masas, aptuveni rēķinot – divus spaiņus.
    4. Virsējā kārtā liek šķeldu vai citu mulčas materiālu.
    5. Lai atdalītu neauglīgo augsnes slāni no auglīgā, plānoto augu saknēm atbilstošā dziļumā var ieklāt melno ģeotekstilu un organisko masu likt virs tā. Svarīgi to uzklāt līdzeni, lai barības elementi pa tā virsmu neaizplūstu prom. Stūros un malās tam jābūt līdz ar augsnes virsmu.

    Ņem vērā!

    Ģeotekstils palīdzēs barības vielām un mitrumam neaizskaloties smilšainajos slāņos un mazinās nezāļu augšanu. Tomēr tam ir arī viens trūkums – tas nedaudz traucē barības vielu apmaiņu augsnē.

    Ja ir mālaina augsne

    Mālaina augsne ir auglīgāka nekā smilšaina, tai ir vairāki veidi, bet smagā mālainā augsnē nepatīk augt nevienam augam. Tā slapjā laikā sablīvējas, bet sausā – saplaisā, bojājot augu saknes. Tāpēc arī mālainu augsni vajag bagātināt ar organiskajām vielām, kā arī padarīt irdenāku.

    Kā ielabot?

    1. Mēģina ap 10–20% augsnes nomainīt vai papildināt ar organiskās masas un rupjas smilts sajaukumu, kas uzlabos ūdenscaurlaidību, un augu saknes jutīsies labāk.
    2. Var izmantot kūdru, sūnu, kompostu, kūtsmēslus, salmus, sapropeli, dūņas, zaļmēslojumu.
    3. Augsnes struktūras uzlabošanai ieteicams pievienot arī ģipsi.
    4. Kā kaļķojamo materiālu.

     

    Ko pēc tam?

    Kad augsne ielabota, to var uzrakt vai uzart, lai ierobežotu augu slimību izraisītājus, kas parasti atrodas augsnes virskārtā. Tikai jārēķinās, ka, atstājot zemi melnu, barības vielas ar lietusūdeni pa ziemu daļēji aizskalosies projām. Arī piemājas dārziņā rudenī būtu labi iesēt zaļmēslojuma augus, piemēram, rudzus, kas arī mazinās slimību izraisītājus. Pavasarī rudzu zaļo masu ierok vai iear augsnē, kas radīs labu papildu organisko masu.

    Cik dziļi ielabot?

    • Zālienam – 20 cm.
    • Puķēm – 30–45 cm.
    • Krūmiem – 50–60 cm.
    • Rozēm un kokiem – ap 1 m.

    Var arī tā!

    Ja pavasarī gribi veidot dobi vietā, kur pašlaik ir zālājs, bet šoruden nevēlies neko darīt, vari tur uzklāt melno ģeotekstilu. Mikroorganismi pa ziemu zaļo masu sadalīs, un pavasarī varēsi ķerties pie darba. 

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+